Liekais svars, Uzturs

Resnums – ne tikai resno problēma. Uzzini, kāpēc tā!

Shutterstock ilustrācija

Dzirdot vārdu salikumu liekais svars, visbiežāk domas ceļo Amerikas virzienā. Kaut gan Ziemeļamerika un Dienvidamerika šajā ziņā patiešām ir pasaules līderes, Eiropa daudz neatpaliek, un pēc aptaukojušos cilvēku skaita Latvija ierindojas otrajā vietā, liecina Eurostat dati.

Liekais svars un aptaukošanās nav tikai paša resnīša estētiska problēma un nopietns drauds veselībai. Cilvēki ar lieko svaru tiešā veidā ietekmē tautsaimniecību, jo ir mazāk produktīvi, bieži slimo un agrāk mirst – tā aptaukošanās problēmām veltītā konferencē, ko pagājušā gada nogalē Budapeštā rīkoja Eiropas Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA), pauda Eiropas Komisijas Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāta pārstāvis un ārsts Atila Balogs.

Nereklamēt neveselīgo

Šajā pasākumā izskanēja visdažādākie priekšlikumi, kā mazināt eiropiešu aptaukošanos, sākot katram ar sevi pašu (veselīgi ēdot un pietiekami daudz kustoties) un beidzot ar likumdevējiem un pārtikas industriju, kam vajadzētu pārskatīt savu ražojumu receptes, samazinot tauku, cukura un sāls daudzumu, kā arī pārtraucot nevērtīgu produktu, piemēram, saldumu un gāzēto dzērienu, reklāmas, kas spēcīgi iedarbojas uz jauno paaudzi.

“Šādas reklāmas zemapziņā iepotē – ēdiet to, to un vēl to, pārēdieties, bet pēc tam apēdiet tādu un tādu tableti, lai nejustos slikti,” stāsta Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. Latvijai gan Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas reklāmas ierobežošanā pagaidām neizdodas ievērot, jo “reklāmdevēji ir ar zobiem un nagiem pret”.

Resnumu veicinoša vide

Iveta Pudule Latvijas otro vietu Eiropā liekā svara topā neuzskata par pārsteidzošu. “Vietai nav nekādas nozīmes, aptaukošanās ir visas pasaules problēma. Tai ir daudz risinājuma variantu. Piemēram, vērsties pret to, lai vide, infrastruktūra neveicinātu aptaukošanos. Ir pat radies jauns termins aptaukošanos izraisoša vide (angliski – obesogenic environment). Tas nozīmē, ka, piemēram, kaut kur doties ar automašīnu ir ērtāk, nekā aiziet kājām, uzbraukt ar liftu ir vienīgā iespēja. Konstatēts, ka ASV būvniecība daudzviet notiek, par kājāmgājējiem vispār vairs nedomājot.” CHAFEA konferencē izskanēja doma, ka tieši aptaukošanos veicinošā vide ir cēlonis, kāpēc korpulentu cilvēku skaita ziņā pirmajā vietā ir Malta: sala ir blīvi apbūvēta gan ar mājām, gan ielām, neatstājot daudz vietas, kur pastaigāties vai paskriet.

Mainīt receptes

Aptaukošanos veicina arī tādu produktu ēšana, kuros ir neveselīgas izejvielas, bet kuri ir lēti un tāpēc izdevīgi ražotājiem. Kā likt mainīt receptūru, panākot, ka produktos ir mazāk tauku, transtaukskābju, cukura un sāls? Pasaules Veselības organizācijas Eiropas biroja pārtikas programmu vadītājs Žoau Breda saka – tas vistiešākajā veidā atkarīgs no pieprasījuma. Ja cilvēki nepirks neveselīgo, bet dos priekšroku liesākam, necukurotam un nepārsālītam, ražotāji būs spiesti mainīt produktu sastāvu. Dānija, kur to aktīvi dara jau vairākus gadus, ir pasteigusies aprēķināt, cik daudz dzīvību izglābts, ierobežojot, piemēram, transtaukskābes. Arī Francijā izdevies panākt, ka mazāk sāļi kļūst daži sieri, bet sausās brokastis vairs nav tik saldas kā kārumi. Tradicionālās delikateses gan neviens negrasās uzlabot, piemēram, attaukojot trekno zosu aknu pastēti, – to taču ēd tikai reizi gadā.

Latvijā ir diezgan lielas izvēles iespējas: ir gan veselīgi piena produkti, gan pilngraudu maize, arī augļi un dārzeņi, vērtē Iveta Pudule. Tomēr tas, vai pircēja roka stiepsies pēc tā vai cita produkta, atkarīgs no zināšanām par veselīgu dzīvesveidu. “Jā, mums ir programmas par skolas ābolu un skolas pienu, bet kas notiek mājās? Izpētīts, ka ģimenēs ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni neveselīga izvēle tiek iemācīta arī bērniem, turklāt fiziskā aktivitāte šādiem cilvēkiem ir mazāka.” To varētu ietekmēt nodokļi, mainot situāciju, ka “ūdens ir dārgāks par kolu”.

Bērns badā nenomirs!

Vēl svarīgs resnuma profilakses līdzeklis ir mātes piens. Pētījumos pierādīts, ka bērni, kuri zīdīti līdz sešu mēnešu vecumam, ir veselīgāki par saviem vienaudžiem, kuri mātes pienu saņēmuši mazāk vai nemaz, stāsta Iveta Pudule. Nenoliedzot mātes piena kā visvērtīgākā ēdiena nozīmi mazulim, psiholoģe un psihoterapeite Diāna Zande tomēr vēlas akcentēt latviešu kopīgo tendenci stipri koncentrēt uzmanību uz ēšanu. “Esam ēdāju zeme, galds bijis cieņā gan trūcīgos laikos, gan tagad,” viņa saka. “Fiziski strādājam daudz mazāk nekā agrāk, kad bijām agrāra valsts un vajadzēja pļaut un sēt, bet patērēto kaloriju ziņā esam palikuši turpat – par daudz ēdam ceptu, treknu, pārāk vēlu vakarā.” Endokrinoloģijas profesoram un komplementārās medicīnas popularizētājam Valdim Pīrāgam ir līdzīgs viedoklis – sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka dūšīgs cilvēks ir veselīgs un ka krietni paēst ir ļoti noderīgi.

Foto - Shutterstock

Strādājot ar jaunajām ģimenēm, Diāna Zande novērojusi: kaut gan nav bada laiki, vecākiem lielas raizes dara bērnu svars. Sak, viņš neko neēd, viņš ir tik tievs! “Šajā ziņā man gribas mest akmeni ārstu dārziņā, kuri bērna pirmajos mēnešos ļoti spiež uz svara pieaugumu, akcentē, cik tas ir svarīgi. Tādējādi cilvēku uzliek uz sliedēm, ka ēšana ir ļoti būtiska. Bērnam spiež ēst par varītēm, un vēlāk grūti saprast, vai viņš to grib vai negrib.” Tad psihoterapeite vecākiem mēdzot uzdot jautājumu par bērna naktsmieru, cik stundas viņš naktī guļ. Ja atbild, ka 8–9 stundas, viņa rosina padomāt par to, ka šajā laikā bērns neēd un tomēr nemirst badā! “Jāpadomā, kad mēs pēdējo reizi vispār esam jutuši izsalkumu un ķērušies pie ēdiena, jo gribas ēst, nevis tāpēc, ka tas ir pa rokai,” vedina Diāna Zande, atgādinot teicienu – cilvēks ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu.

Pudeles kakla efekts

Profesors Valdis Pīrāgs stāsta, ka pasaulē atsevišķas cilvēku populācijas jutīgāk reaģē uz moderno dzīvesveidu.

“Klasisks piemērs ir polinēzieši un Ziemeļamerikas indiāņi – līdzko ēdiens ir pietiekamā daudzumā un lēts, viņi ļoti pieņemas svarā. Latviešus gan neviens šādā sakarā nav pētījis, bet izskaidrojums, kāpēc tā notiek ar indiāņiem un polinēziešiem, ir šāds: viņi ir veidojušies no tā dēvētajām pudeles kakla kopienām. Tas nozīmē, ka tautas vēsturē bijuši kaut kādi dramatiski notikumi, pēc kuriem izdzīvojuši vien 20% no visiem. Ja palūkojas uz Latvijas pagātni, pirms vairākiem gadsimtiem regulāri bija karu izraisīti bada periodi, kad iebrucēji zemniekiem atņēma visu. Piemēram, Ziemeļu kara laikā pēc Vidzemes izpostīšanas krievu karaspēka komandieris Šeremetjevs vēstulē caram Pēterim rakstīja, ka apdzīvotās vietas atrodamas vairs tikai kartē un neviens gailis vairs nav dzirdams dziedam. Ziemeļu karam turklāt sekoja lielais mēris, pēc kura Vidzemē palika vien 15–20% iedzīvotāju. Līdz ar to vēsturiski varam savu tendenci izskaidrot līdzīgi kā polinēzieši vai indiāņi.” Smagajos apstākļos izdzīvoja tikai stiprākie, kas tolaik ilgāk varēja iztikt neēdot.

Vēl kāds aptaukošanās cēlonis – regulāri pārēdas cilvēki, kuri nav droši par savu nākotni. “Tā ir kompensācijas shēma, it sevišķi, ja bērnībā cilvēks audzināts ar domu – ja labi paēdīsi, būsi vesels. Tas tiek iekodēts uz visu mūžu. Turklāt, ja vecāki bērnus kā cirka lāčus atalgo ar saldumiem, ļoti dziļi apziņā paliek ideja, ka ēdiens ir atalgojums, balva,” pamato profesors.

1 komentārs

  1. un cik pie mums maksā veseliga pārtika,graudu maizēm uzraksts-maz cukura,bet vai to tur vajag vispār ,bērniem un savu reizi pieaugušajiem garšo bulciņas,nu tad piedāvāsim veselīgas,esat palasījuši cik kaloriju ir populārajā kārumā-,un noteikti var būt mazāk,vājpiena produkti ir dārgāki,laba rupjmaize ir dārga…….

Pievienot komentāru