Ārstēšana, Vēzis

10 dienās pie onkologa pa zaļo koridoru? Nosacījumi un pieredze

Foto - Shutterstock.com

Ik gadu mūsu valstī kāda no onkoloģiskajām saslimšanām tiek diagnosticēta vairāk nekā 11 000 pacientu, aptuveni trešajai daļai – novēloti, kas pasliktina izredzes ne tikai izārstēties, bet arī izdzīvot. Mirstība no onkoloģiskajām slimībām Latvijā nemazinās, taču citās Eiropas valstīs vērojama pretēja tendence. Lai vēzi konstatētu pēc iespējas agrāk, līdztekus ļaundabīgo audzēju veidu skrīningam ieviests arī tā dēvētais zaļais koridors – iespēja ilgākais 10 dienās tikt pie onkologa, ja ir aizdomas par šādu saslimšanu.

Lai pacienti ar ģimenes ārsta nosūtījumu ātrāk nokļūtu uz konsultāciju pie vajadzīgā speciālista Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs un saņemtu medicīnisko palīdzību, kopš pagājušā gada oktobra mūsu valstī ieviests tā sauktais zaļais koridors. Pamatideja – ja ģimenes ārstam radušās pamatotas aizdomas par ļaundabīgo audzēju, lai pacientam bez vilcināšanās un garas gaidīšanas rindās veiktu precizējošu diagnostiku un nepieciešamības gadījumā pēc iespējas drīzāk uzsāktu vajadzīgo terapiju.
Kā liecina stacionāra dati, pērn novembrī un decembrī zaļo koridoru izmantojuši teju 400 pacientu. Visbiežāk ģimenes ārsti savus pacientus nosūtījuši ar aizdomām par krūts un ādas vēzi. Vairāk nekā trešdaļai onkoloģiskā saslimšana tomēr netika apstiprināta.

Jābūt pamatotām aizdomām

“Ministru kabineta noteikumos paredzēts, ka pacientu pie speciālista var pieteikt tikai viņa ģimenes ārsts, zvanot pa konkrētu stacionāra tālruni,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs galvenais ārsts Viesturs Krūmiņš. “Tieši ģimenes ārsts atbild par to, lai pacients pie speciālista neierastos kā balta lapa vien tāpēc, ka viņam pašam vai kādam citam mediķim, pie kura pacients vērsies, ir aizdomas par iespējamu ļaundabīgo audzēju. Pa zaļo koridoru pie konkrēta Onkoloģijas centra speciālista pacients var tikt vienīgi tad, ja veikti visi nepieciešamie primārās diagnostikas izmeklējumi, tātad aizdomām par onkoloģisku slimību jābūt pamatotām.”

Diemžēl centra ārstiem visai bieži nākas konstatēt, ka audzēja primārai diagnostikai nepieciešamie izmeklējumi, kas noteikti valdības noteikumu Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība 34. pielikumā, pacientam, kurš ieradies pie speciālista, izmantojot zaļo koridoru, nemaz nav veikti. Piemēram, ar aizdomām par ādas vēzi uz konsultāciju pie speciālista nereti vēršas cilvēki, kuri vienkārši vēlas pārbaudīt savas dzimumzīmes. Tas tomēr nav pietiekams iemesls, lai liktu lietā paātrināto piekļuvi. Šo sistēmu nevajadzētu spekulatīvi lietot pacientiem, kuri vienkārši grib ātrāk nokļūt pie speciālista, spriež ārsts.

“Izmantojot zaļo koridoru, līdz šim diezgan daudzos gadījumos tiešām tiek apstiprināta onkoloģiskā diagnoze, biežāk tas ir kuņģa vai zarnu trakta vēzis, nedaudz mazāk ādas onkoloģiskās slimības,” stāsta Viesturs Krūmiņš. Viņš akcentē, cik svarīga šajā jautājumā ir zaļā koridora īpašā tālruņa speciālista sadarbība ar ģimenes ārstu, lai noskaidrotu, vai veikti vajadzīgie izmeklējumi, lai Onkoloģijas centra ārsti varētu raiti darīt savu darbu. “Sarunā ar ģimenes ārstu tiek atsijāti arī tie pacienti, kuriem noderīgāka būtu cita speciālista konsultācija.”

Ne ilgāk par 10 dienām

“Arī iepriekšējā periodā pacientiem ar primāru diagnozi nebija grūti nokļūt pie speciālista,” vērtē Latvijas Onkoloģijas centra galvenais ārsts. “Teiksim, ja radās aizdomas par onkoloģisko slimību, pacients pierakstījās. Ja vien nevēlējās tikt vienīgi pie kāda ļoti pieprasīta speciālista, rindas varēja viegli izstāvēt. Vienmēr vienas vai divu nedēļu laikā nokļuva pie onkologa. Zaļā koridora gadījumā pacientu nosūta pie konkrēta ārsta. Līdz konsultācijai parasti jāgaida nedēļu, augstākais desmit dienas – kā noteikumos teikts, tā mēs arī nodrošinām.”

Līdz ar zaļā koridora ieviešanu ir mainījusies kārtība attiecībā uz izmeklējumiem. Pirms tā pacienti pie speciālistiem nereti ieradās vispār bez jebkādu analīžu rezultātiem. Tagad tāda situācija nav iespējama – cilvēkiem jau ir pietiekami konkrēti dati par viņu veselību. Teiksim, ja ir aizdomas par kuņģa vēzi, ir izdarīta gastroskopija un līdzi ir izmeklējumu rezultāti. Ja būs vajadzīgi papildu izmeklējumi, tie tiks izdarīti, būs ārstēšana.

Pievienot komentāru