Bērni, Bērnība

Bērnu patiesības mirkļi, kas likuši vecākiem nosarkt. Pārsmiesieties!

Foto - Shutterstock

Bērni – protams, viņi ir tik mīļi, taču dažreiz arī kaitinoši mulsinoši. Viņu neparedzamība un patiesums nereti piespiež mammas un tētus ne tikai nosarkt, bet arī izjust mokošu vēlmi aizbēgt kaut kur tālu, tālu prom.
“Boredpanda” piedāvā iepazīties ar bērnu izteicieniem jeb patiesības mirkļiem, kuru dēļ viņu vecākiem nācies pārdzīvot visai neveiklus brīžus. Tos atklājuši vecāki vai paši “vainienieki”, esot jau pieaugušā vecumā.

Iepazīsties, pasmaidi un pamēģini atcerēties, vai arī tev kas tamlīdzīgs kādreiz nav bijis jāpiedzīvo.

Iedzeršana

“Mana draudzene ilgi nevarēja savu meitu pieradināt dzert parastu ūdeni. Katru reizi, kad mazā izdzēra glāzi ūdens, draudzene ļoti priecājās un aplaudēja. Vienreiz tas notika restorānā, un tad meitiņa visiem dzirdot paziņoja: “Iedzeršana mammu dara laimīgu!””

Mamma regulāri piečurā bikses?

“Kad mans dēls bija mazs, viņu ļoti satrauca fakts, ka periodiski viņš nepaguva aizskriet līdz tualetei. Es viņam sacīju, ka tas notiek ar visiem, pat ar mani. Nākamajā dienā es dēlu aizvedu uz bērnudārzu, un viņš tūliņ pat, klāt pienākušajai audzinātājai, spēra vaļā: “Es sasmērēju savas biksītes, taču mamma teica, ka viss kārtībā un ka ar viņu tas atgadās regulāri”.

Tētis palīdzēja vēderā iesēt bērniņu

“Otrās grūtniecības laikā es skaidroju mazajai meitai, ka man vēderā ir mazulītis un tētis palīdzēja viņu tur iestādīt. Bet tajā laikā meita mēģināja mani it visā atdarināt un sāka visiem stāstīt, ka viņas vēderā sēž bērniņš un ka tētis darījis visu, lai viņš tur būtu. Jūs pat iedomāties nevarat, kā cilvēki uz mani skatījās.”

Mamma atkal skums

“Tajā laikā es ļoti smagi pārdzīvoju šķiršanos un dažreiz atļāvos paskumt pie vīna glāzes. Kad bijām lielveikalā, es iepirkumu ratiņos ieliku vīna pudeli un mana meita, visiem dzirdot, paziņoja: “O, mamma atkal skums!”

2 Komentāri

  1. Vairāk kā pirms 80 gadiem, kad man bija kādi gadiņi trīs, ciemojāmies pie manas vecāsmātes viņas lauku mājās. Reiz vecāmāte izteicās, ka tad, kad viņa nomirs, tad tas viss piederēšot man. No tā brīža es nemitīgi viņai staigāju pakaļ un tikai prasīju: “Vecomamm, kad tu mirīsi? Vecomamm, kad tu mirīsi?”

  2. tante dārzā rok kartupeļus, es pa visu ielu saucu, skaties, tantei liela pakaļa, tante pārskaitusies tēvam – eu, ko tavs sīkais tur muld, tēvs nosarcis skaidro, ka dēls ar to bija domājis pāpuļus (resp.kartupeļus)

Pievienot komentāru