Atkarības, Psiholoģija

Narkoloģe Lilita Petermana par personisko pieredzi, kad attiecībās iejaucas alkohols

Foto: MATĪSS MARKOVSKIS/ stils: LOLITA GRAUDIŅA

“Spēks un enerģija nav īpaši jāmeklē, tepat vien blakus ir, tikai jāierauga, jāsajūt,” uzskata Lilita Petermana, kura ir Jelgavas slimnīcas Ģintermuiža narkoloģiskā dienesta vadītāja. Ārste, narkoloģe, atkarību speciāliste, psihodrāmas terapeite.

Mūsu saruna rit gan par atkarības mehānismiem, ko daktere izzina jau gandrīz 30 gadu garumā, gan par viņu pašu un tiem labsajūtas avotiem, kas palīdz noturēties dzīves līdzsvarā.

“Studiju laikā gribēju būt psihiatre, taču, kursabiedra un vēlākā kolēģa Gundara Proļa mudināta, sāku strādāt par narkoloģi Ģintermuižā. Darbavietu joprojām neesmu mainījusi, lai gan narkoloģijā nonācu nejauši.

Tomēr jāatzīst – varbūt nemaz nebija tik nejauši… Mana pirmā mīlestība bija skaista, tā sākās 15 gadu vecumā, vēlāk gandrīz katru dienu sūtījām viens otram vēstules. Taču attiecībās iejaucās alkohols, esmu šim purvam bridusi cauri. Varbūt tāpēc māku atrast īstos vārdus, sarunājoties ar cilvēkiem mūsu klīnikā. Mamma gan laikam nekad nesapratīs, kāpēc ārstēju alkoholiķus, ja esmu beigusi vidusskolu ar zelta medaļu un augstskolu ar sarkano diplomu.

Minesotas programma apvieno medicīnu, psiholoģiju, psihoterapiju un 12 soļu programmu, kas radusies anonīmo alkoholiķu kustībā. Pašlaik Jelgavā caur Minesotu gadā vidēji iziet 130–200 cilvēku.

Neslēpšu, daudzi, kuri te ierodas, man uzdod provocējošu jautājumu: un jūs, dakter, vai tiešām nemaz, ne lāsīti? Agrāk sacīju: svētkos atbalstu tradīcijas, un glāzīte ir to sastāvdaļa. Bet nu jau daudzus gadus alkoholu nelietoju nemaz. Nevis tāpēc, ka man radās problēma un redzu, pie kā noved alkohola lietošana, vienkārši nesaskatu nepieciešamību iedzert.

Es zinu visu par šo narkozi, tā to nodēvēšu. Dzeršanu tēlaini salīdzina ar grimšanu purvā. Tajā brīdī, kad asinīs sāk cirkulēt alkohols, smadzeņu šūnas saņem mazāk skābekļa. Iznāk tāda lēna slīcināšanās, turklāt labprātīga. Tad sev jautāju: vai es to gribu, man to vajag? Atbilde ir – nē!”

 

Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6°C februāra numurā vai tā elektroniskajā versijā!

5 Komentāri

  1. Nestrīdos un nestrīdēšos. Par tukšu muldēšanu maksā naudu , bet kas ir reālajā dzīvē? Viens plānprātiņš jau sen maļās ar savu ” supergudrību”- aizliegt , iznīcināt utt. Bet ko Tu vari likt vietā tam aizliegtajam alkoholam, daba nemīl tukšumu. Jebkurš cilvēks ar 4 klašu izglītību to saprot , bet Apinis ar savu neko nesaprot. Nesaprot arī to , ka aizliedzot tabaku vai alkoholu tā vietā nāks kas cits un šoreiz tās ir NARKOTIKAS. Ko tālāk, ja alkohola iedarbi’ba bija kontrolējama , tad narkotikas nepakļaujas kontrolei, to saprot pat medicīnas māsa , bet P.Apinis to nesaprot.

Pievienot komentāru