Ārstēšana, Citas slimības

Vēlreiz par stresu un veģetatīvo distoniju

stress1

Dažādas emocijas ir normāla un veselīga izpausme. Taču reizēm nespējam tās saprast, izskaidrot un pat pieņemt, turklāt galva var sareibt ne tikai no laimes!

Slimības rēgs

Sirdsdarbību, elpošanu, kuņģa un zarnu trakta darbību, urīna izvadi u.c. ķermeņa funkcijas regulē veģetatīvā nervu sistēma, ko cilvēks nespēj kontrolēt. Tās ir emocijas, kas izpaužas neapzināti – ieraugot mežā čūsku, izjūtam bailes, bet, saņemot ilgi cerētu balvu, izbaudām gandarījumu un sajūsmu.

Tomēr dažās situācijās negatīvās emocijas ieilgst un sāk grauzt no iekšpuses. Piemēram, palielinās darba slodze un pienākumi, taču darba samaksa nemainās. Vienlaikus pieaug spriedze, stress, neapmierinātība un varbūt pat dusmas. Rodas simptomi, kas līdzinās dažādu slimību izpausmēm: sirdsklauves, elpas trūkums, smakšanas sajūta, svīšana, galvas reiboņi, trīce, klepus, vēdera pūšanās un urkšķēšana, caureja vai bieža urinēšana, sāpes dažādās ķermeņa daļās, smaguma vai saspringuma sajūta ķermenī, izteikta trauksme, nemiers, bezpalīdzības sajūta, bailes, pat panikas lēkmes. Taču izmeklējumi fizisku cēloni neuzrāda. Izrādās – veģetatīvā distonija!

Veselības centra “Vivendi” psihiatre Inga Zārde skaidro, ka nemitīgas neapmierinātības, spriedzes un pārslodzes stāvoklī organisms darbojas izdzīvošanas režīmā. Neapzināti aktivizējas ķīmisko reakciju virkne, tāpēc paātrinās sirdsdarbība, asinīs lielākā daudzumā izdalās stresa hormoni, aknās atbrīvojas glikogēns, kas vēlāk pārvēršas glikozē un nodrošina organismu ar enerģiju. Kļūst straujāka elpošana, un plaušās nonāk vairāk skābekļa. Muskuļi saspringst, kā gatavodamies fiziskai darbībai, un pastiprinās svīšana, lai atvēsinātu ķermeni, ja šī fiziskā darbība patiešām notiek.

Tādējādi stress un ilgstoša smaga slodze pārslogo nervu sistēmu.

2 Komentāri

  1. pirmā rindkopa jau norāda uz kļūdu attieksmē, pieskaitot normai nekontrolētas emocijas. Tas, ka šodien pieaug ar v.d. sirgstošie nav tikai stress un dzīves temps, bet gan nespēja valdīt pār savām emocijām. Prāta disciplīna skaitās novecojusi. Audzināšana neprasa ne savaldīties, ne nomierināties, ne paciesties. Augstasinīga attieksme un sakarīga rīcība nav stilīgi! Katrs gāž ārā to, kas iekšās, visādos veidos. Rezultātā mēs apzināti pakļaujam savu nervu sistēmu nekoordinētai darbībai un tā dod ārā drebuļus, krampjus, panikas lēmes u.t.t.

  2. *Kopsakarība*ir viens no laimīgajiem,kas necieš no šīs slimības,jo nesaprot,ka šajā slimībā vispirms ir fiziskas izpausmes un tad kā reakcija uz tām-emocijas.Un tas ir kā ar caureju,reizēm tev izdodas kautkā saturēt,reizēm ne.Gribētos redzēt šo k
    omentētāju šādā situācijā!Beidziet pļerkstēt gudri par lietām,kas jūs nav skārušas!P.S. par to parasti šajos gudrajos padomos nerunā,tik simtomus un tāda gudra udens paliešana.Īstenībā šo slimību ar labiem rezultātiem ārstē Ģintermuižā,ļoti iejūtīgs personāls un piedevām par velti.Lūk,par ko šajā rakstā vajadzēja rakstīt,nevis atgremot sen zināmas lietas,kas slimības skartajiem ir kā pīlei ūdens.

Pievienot komentāru