Ārstēšana, Citas slimības

Bezsamaņā uz īsu brīdi: kāpēc tumšs gar acīm?

Foto - Shutterstock

Nereti pirms tam jūtams vājums, kļūst tumšs gar acīm vai zvana ausīs, izsitas auksti sviedri, notirpst kājas vai rokas. Taču īslaicīgs samaņas zudums, it īpaši gados vecākam cilvēkam, var būt nopietnas slimības simptoms.

“Īslaicīgam samaņas zudumam, kas parasti ilgst dažas minūtes, raksturīgs pilnīgs vai daļējs reakcijas trūkums uz apkārtējās pasaules kairinājumiem. To pavada bālums, palēnināta sirdsdarbība, auksti sviedri, sajūta, it kā kājas kļūtu ļenganas,” skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Ruta Plotniece.

Visbiežāk īslaicīga samaņas zuduma jeb ģīboņa iemesls ir arteriālā spiediena pazemināšanās, sirds sāk strādāt par lēnu, smadzenēm nepieplūst pietiekami daudz asiņu, un tās uz mirkli “atslēdzas”. Šāds ģībonis nereti piemeklē gados jaunus vai ļoti emocionālus cilvēkus, biežāk sievietes, un to var izraisīt arī bailes, piemēram, ieraugot asinis, spēcīgs pārdzīvojums, sāpes. Sāpju vai emocionāla šoka dēļ noģībt gadās arī vīriešiem, īpaši tā notiek ar jaunajiem tēviem, kuri ņem dalību dzemdībās. Šie ģīboņi lielākoties rodas parasimpātiskās nervu sistēmas pārmērīgas aktivitātes dēļ. Tieši šī veģetatīvās nervu sistēmas daļa sagatavo organismu mieram un atpūtai, palēninot sirdsdarbību un elpošanu, sašaurinot elpvadus, samazinot muskuļu saspringumu.

Mēdz būt arī tā saucamie ortostatiskie ģīboņi, kas rodas, strauji mainot ķermeņa pozu, piemēram, no guļus stāvokļa pielecot sēdus vai stāvus, jo organisms nespēj tik ātri pielāgoties un smadzenēm asinis nepieplūst tik lielā daudzumā, cik vajadzētu. Pēc mirkļa organisms pats tiek galā ar problēmu, un paģībušais atkal atgūstas.

“Ja vienu reizi noģībst jauns cilvēks, piemēram, psihoemocionālas slodzes, badošanās laikā vai strauji ceļoties no gultas, nez vai ir pamats uztraukumam, tomēr arī šādā gadījumā ieteiktu par to pastāstīt savam ģimenes ārstam un veikt elektrokardiogrammu, noteikt asinīs hemoglobīna un glikozes līmeni, jo īslaicīgs samaņas zudums var liecināt arī par anēmiju vai mazasinību, kad asinīs ir zems hemoglobīna līmenis. Tas var arī norādīt par glikozes līmeņa svārstībām cukura diabēta gadījumā,” stāsta R. Plotniece.

Ja vienlaikus ar īslaicīgu samaņas zudumu parādās arī sirds ritma traucējumi (ne tikai palēnināta sirdsdarbība), sāpes sirds apvidū, galvassāpes, reibonis, notirpums vai vājums kādā ķermeņa daļā, asimetriska seja vai acu zīlītes, krampji vai ļoti ātra un dziļa elpošana, tam var būt daudz nopietnāks iemesls. Parasti to izraisa sirds slimības – aritmija (visbiežākais īslaicīga samaņas zuduma cēlonis; ja sirdsdarbības biežums ir mazāks par 30 vai lielāks par 150 – 180 sitieniem minūtē, cilvēks zaudē samaņu), miokarda infarkts, stenokardija, sirds muskuļa vājums, pārejoši vai nepārejoši galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, piemēram, insults, epilepsija vai galvas trauma. Šādos gadījumos vispareizāk saukt ātro palīdzību, kas pacientu nogādās slimnīcā.

Padoms

Iesaka neiroloģe Ruta Plotniece: “Ja noģībušais ir bāls, ar lēnu sirdsdarbību (to var just, pataustot pulsu), vispirms viņš jānovieto guļus, kājas jāpaceļ augstāk par sirds līmeni un jāatbrīvo no cieša apģērba, piemēram, atpogājot apkaklīti. Var apslacīt seju ar aukstu ūdeni vai uzlikt uz pieres aukstu kompresi, atvērt logu, lai pieplūstu svaigs gaiss. Ja cietušais atguvies, bet joprojām jūt vājumu, apsēdina viņu un lūdz galvu noliekt starp ceļiem.”

Pievienot komentāru