Dzīvesveids, Skaistumkopšana

Rūpes par ādu ziemā – ārīgas un iekšķīgas

Shutterstock ilustrācija

Ziemā ādai jāvelta ne mazākas rūpes kā vasarā. Sargājot pret aukstumu un temperatūras svārstībām, jāgādā ne tikai par tām ķermeņa daļām, kas atsegtas svaigam gaisam, bet arī par to, ko apslēpjam zem siltu drānu kārtām.

 

Telpās – viens, laukā – cits

“Liela problēma ziemas periodā, īpaši Latvijā, ir mainīgi laika apstākļi, mitrs gaiss un vējains laiks. Vienu dienu temperatūras stabiņš var nokrist līdz mīnus 7 °C atzīmei, bet nākamajā uzkāpt līdz plus 5 °C. Ziemā ik dienu, izejot salā no siltām, apkurinātām telpām, jāpiedzīvo krasa temperatūras maiņa. Var būt grūti izvēlēties krēmu, jo dažādiem laika apstākļiem nepieciešami dažādi krēmi,” stāsta kosmetoloģe Ilze Actiņa. “Nevar visu dienu sēdēt birojā, kad uz sejas uzklāts āra apstākļiem paredzēts krēms, jo ādas vajadzības iekštelpās ir citas, tāpēc ziemas krēmu ieteicams nēsāt līdzi somā un uzklāt tikai tad, kad tas vajadzīgs.”

“Medicīnā runā par to, ka cilvēka organisms nejūtas labi situācijā, ja diennakts temperatūras svārstības ir lielākas par 15 °C, it īpaši, ja plusi mainās uz mīnusiem. Ļoti daudzi pacienti mainīgas temperatūras periodā sūdzas par galvassāpēm un ādas diskomfortu. Aukstā laikā saraujas asinsvadi, bet vielmaiņa kļūst ātrāka. Ādai jānodrošina dzīvības funkcijas mīnus 7 °C temperatūrā, bet, ienākot telpā, pēkšņi jāpielāgojas plus 22 °C atzīmei. Šajā procesā mainās gan vielmaiņa, gan asinsrite, un tā organismam un ādai ir liela slodze. Āda dara visu, lai maksimāli pasargātu no ārējām negācijām. Tāpēc vajag nēsāt šalli, cimdus un cepuri, kas sargā no nevēlamas laika apstākļu ietekmes,” atgādina speciāliste.

 

Speciālais aukstumkrēms

“Ja cilvēks ir aktīvs – skrien, slēpo, dodas pārgājienos ar nūjām –, vējainākos apstākļos jāievēro piesardzība. Tas īpaši jāņem vērā tiem, kuriem ir jutīgāka āda vai kādas problēmas, piemēram, kuperoze – asinsvadu paplašināšanās, kas izpaužas kā ādas apsārtums. Var jau šķist, ka neliels vējiņš vai sniedziņš tāds sīkums vien ir, bet nav nemaz jābūt lielam salam, lai rastos vaigu, deguna, roku vai kāju pirkstu apsaldējumi. Dodoties baudīt atpūtu brīvā dabā, jādomā par ādas komfortu un aizsardzību, it īpaši aukstumā. Iesaku lietot krēmu, kas paredzēts tieši aukstam laikam. Tā funkcija ir ādas barošana un aizsardzība, tajā ietvertais aizsargfaktors ir lielāks,” stāsta Ilze Actiņa. “Var izmantot arī jebkuru barojošo krēmu, kam ir bagātīgāks saturs un kas paredzēts sausai ādai. Bieži vien pacienti izmanto ziedes ar pantenolu. Vēlams, lai krēmu sastāvā būtu ne vien tas, bet arī peptīdi, olbaltumvielas, eļļas. Jutīgas ādas kopšanai var izvēlēties krēmu, kas paredzēts ādai ar kuperozes pazīmēm, jo tas ir blīvāks un ilgāk saglabājas ādas virskārtā, nodrošinot pietiekamu hidrolipīdu slāni. Krēmos, kas domāti kuperozai ādai, bieži ir iestrādāts pigments. Tas nepieciešams ne vien kosmētisku defektu novēršanai, bet arī aizsardzībai.”

 

Nevēlamais sārtums – kuperoze

“Latvijā ir ļoti daudz cilvēku ar kuperozu ādu, un šis skaits turpina palielināties. To varētu izskaidrot ar ģenētiku, mainīgajiem laika apstākļiem, nekvalitatīvas pārtikas izvēli, stresu un dzīves ritmu kopumā. Mūsu laika apstākļi neveicina situācijas uzlabošanos. Tomēr pacienti ne vienmēr vēlas pieņemt šo diagnozi. Dažkārt uz manu norādījumu, ka pacientam ir kuperoze, viņš atbild: “Nē, man vienkārši ir sarkani vaigi.”

Nereti tieši aukstais laiks liek cilvēkam pamanīt un saprast, ka pastāv šāda ādas problēma. Ienākot siltā telpā no āra, vaigi ir sarkani daudz ilgāk nekā veselas ādas gadījumā. Citiem kļūst ļoti sarkans deguns, dažkārt pat biešu krāsā. Tas izraisa lielu diskomfortu, dedzinošas, sūrstošas sajūtas, pat sāpes. Ja asinsvadu veselība ir laba, apsārtums pazūd samērā ātri,” skaidro kosmetoloģe.

“Stāvoklis, kad asinsvadi atrodas ļoti tuvu ādas virsējam slānim, var pāriet iekaisumā, kas izpaužas kā nelieli izsitumi – balti punktiņi. Ja neārstē, izsitumu ir aizvien vairāk un apsārtums nepāriet.”

 

Saule ziemā nepazūd

“Ziemā mēdzam aizmirst, ka dažkārt jāsargās arī no saules stariem. Saule ziemā var būt pat agresīvāka un ādai kaitīgāka nekā vasaras periodā, kad āda jau ir pieradusi. Sniegs ir papildu atstarojošais elements, tāpēc nereti apsvilst vaigu gali un deguns. Dodoties slēpot, vienmēr līdzi jābūt saules aizsargkrēmam,” atgādina Ilze Actiņa. “Jāsargā arī acis, uzliekot saulesbrilles ar SPF aizsargfaktoru. Saule kopā ar sniegu diezgan nopietni apdraud acu veselību.”

 

Sevišķi maiga vieta

“Aukstā laikā īpaši jāpiedomā par lūpu kopšanu. Ārā mēdzam tās aplaizīt, bet mitrums un aukstais vējš lūpas aprauj, liek sprēgāt kaktiņiem. Tagad pieejami dažādi balzami un higiēniskās lūpukrāsas. Viens no ieteicamākajiem elementiem lūpukrāsās ir bišu vasks, kas tik ļoti neiesūcas ādā un labi saglabājas uz lūpām. Sastāvā mēdz būt arī pienskābe, kas rada mitrinošu efektu, un E vitamīns,” stāsta speciāliste.
“Sievietēm patīk dažādi spīdumi un balzami, kas vizuāli palielina lūpu apjomu un tās aizsargā. Lūpu spīdumiem mēdz pievienot piparu eļļu, kas paplašina asinsvadus, līdz ar to labāk apasiņo tās. Nevajadzētu aizmirst par bērniem, kuriem higiēniskās lūpukrāsas nopērkamas ar dažādām garšām.

Sasprēgājuši lūpu kaktiņi var liecināt arī par avitaminozi, D vitamīna vai dzelzs trūkumu. Nelabvēlīgos apstākļos šīs problēmas saasinās.”

Pievienot komentāru