Dzīvesveids, Miegs

Bezmiega mocītie… Kas līdzēs? No baldriāņiem var rasties atkarība!

Foto - Shutterstock

Guļot tiek pavadīta trešdaļa mūža, taču vienam grūti aizmigt, cits ik pēc mirkļa uztrūkstas, dažs mostas pārlieku agri. Vissliktāk jūtas tie, kam visi šie simptomi ir vienlaikus.

Par bezmiegu būtu jāsāk nopietni uztraukties, ja miega traucējumi ilgst jau trīs nedēļas. Kā norāda miega speciāliste, psihiatre Ija Cimdiņa, vispirms svarīgi ievērot miega higiēnu, saprast, kāpēc bezmiegs radies, tad cēloņus novērst vai vismaz mazināt.

Visus bezmiega simptomus – gan grūtības aizmigt, gan virspusēju miegu, gan agru mošanos no rīta – var veicināt trauksme. Agra mošanās no rītiem raksturīga depresijas slimniekiem. Tiesa, bērnu un pusaudžu depresija var izpausties ar miegainību, kad, pat guļot ļoti daudz, jaunais cilvēks nejūtas atpūties. Arī daudzi seniori mostas ļoti agri, kaut arī vēl gribētu pagulēt.

Aizmigt un dusēt saldā miegā var traucēt sirds un dažādas iekšķīgas slimības, iesnas, sāpes, depresija.

Daudzi mēdz sūdzēties, ka visu nakti nav ne acu aizvēruši, taču mājinieki liecina pretējo. Arī neizgulēšanās sajūta tiek uzskatīta par bezmiega simptomu, kaut gan miega ilgums bijis pietiekams. Iemesli varētu būt vairāki, ieskaitot medikamentu lietošanu, kas izjauc miega struktūru.

Dažs jūtas vairāk atspirdzis pēc piecām stundām miega nekā tas, kurš nogulējis daudz ilgāku laiku. Kaut arī daudziem liekas, ka pietiek ar piecu stundu ilgu miegu, pētījumi liecina, ka koncentrēšanās spējas, uzmanības noturība un atmiņa ir labāka tiem, kas guļ astoņas stundas.

 

Visvairāk cieš sievietes

“Pietiekami ilgs un atspirdzinošs miegs ir nākamās dienas veselības pamats,” uzsver I. Cimdiņa. Diemžēl daudzi nenovērtē, ka, kārtīgi neizguļoties, nodara sev lielu kaitējumu – samazinās darbaspējas, saasinās slimības, neizdodas atbrīvoties no liekā svara. Turklāt cieš arī izskats.

Pēc pētījumu datiem, vismaz trešdaļa cilvēku saskaras ar regulāriem miega traucējumiem, taču ār­sta palīdzību šajā gadījumā meklē samērā reti, jo mēģina tos novērst paši vai arī šo problēmu pietiekami nenovērtē.

Sievietes no bezmiega cieš trīsreiz biežāk nekā vīrieši, kas skaidrojams ar lielāku emocionalitāti, hormonu svārstībām, grūtniecības un bērna kopšanas periodu.

Miega problēmas bieži ir jauniešiem, kuri uzskata gulēšanu par izšķiestu laiku vai arī naktīs mācās, tādēļ nākamajā rītā ir grūti pamosties. Riska grupā ir arī nakts maiņās strādājošie un veci cilvēki.

Krācēji no bezmiega necieš, taču slikti guļ, it īpaši miega apnojas gadījumā, kad smadzenes nesaņem pietiekami daudz skābekļa. Tad var palīdzēt izgulēties speciāls aparāts, kas, tikko elpošana kļūst nepietiekama, piegādā svaigu gaisu.

Miega kvalitāte pasliktinās vecumdienās, jo organisms ražo mazāk miega hormona melatonīna un citu bioloģiski aktīvo vielu, kā arī ir hroniskas slimības, depresija, sirds un elpošanas nepietiekamība. Parasti seniori slikto nakts miegu kompensē, nosnaužoties pa dienu.

Lai izlīdzinātos veselības problēmas, svarīgi atgūt miegu, savukārt novēršot tās, sakārtosies arī miegs.

Ja nav bezmiega, taču visu darba nedēļu gulēšanai tiek atvēlēts nepietiekams laiks, daļu miega var kompensēt, brīvdienās paguļot ilgāk. Taču miega traucējumu gadījumā arī brīvdienu rītos būtu jāceļas tajā pašā laikā, kad darbdienās.

Pievienot komentāru