Atkarības, Psiholoģija

Alkohola kraujas malā. Līdzatkarīgās stāsts

Foto-Fotolia

Anete (vārds mainīts) dzīvo nelielā pilsētā. Viņai ir 38 gadi, trīs dēli un pagātnē trīs nopietnas attiecības. Visi viņas vīrieši izrādījās dzērāji. Anetei joprojām grūti pieņemt, ka arī viņa bija slima. Līdzatkarīga.

Sarunā viņa ik pa brīdim lieto formu mēs: “Mēs nedēļu nodzeram, pēc tam atdodam parādus un tad atkal dzeram.” It kā pati būtu piedalījusies dzeršanā.

“Ar tagadējo prātu saprotu, ka dzēru,” uzsver Anete. “Lai gan nelietoju alkoholu, bet biju ar to kopā. Ja vīrs bija piedzēries, nedrīkstēju kaitināt, runāt pretī. Saklāju gultu un kušināju – nāc, nāc, guli. Man bija viņam jāizpatīk, jāmierina bērni. Es – mamma, lielā pūce, kā siena stāvēju starp viņu un bērniem. Zināju – ja viņam slikti, paģiras, man un bērniem jābūt klusiem, lai viņš var izgulēties.

Ja vēl gribēja iedzert, devu no ģimenes maciņa. Rēķināju līdzi, lai bērniem pietiktu naudas, taču, ja viņam bija pohas, vienmēr devu pāris latu, lai uzlāpās. Tas man tika iemācīts bērnībā – vecāki vienmēr sacīja, ka pohas jāuzlāpa, citādi var nomirt. Un vēl – dzērušu cilvēku nedrīkst izdzīt no mājas, jo var kaut kur ievelties, nosalt, nomirt. Šīs bailes bija dziļi manī. Baidījos, ka tikai viņš nepakrīt, nenoģībst, kaut kur nepievemj.

Vienmēr visu paredzēju uz priekšu, plānoju. Ā, viņš ir piedzēries, izskatās, ka šodien būs agresīvs. Vienu telefonu atstāju ārpusē, lai varu piezvanīt policijai, bērnus aizvedu prom. Sākās skandāls, psihošana, policija viņu savāc…

Un tā visu laiku. Man savas dzīves nebija, eksistēju vienās bailēs. Tajā brīdī pat neaizdomājos, kāda izskatos, kas man mugurā un vai vispār šodien esmu ēdusi. Galvenais, lai bērniem ir pa maizes šķēlei un vēl viena viņam. Ja viesībās man pavaicāja, ko gribu ēst, nemaz nezināju, kas man īsti garšo. Tikai tagad mācos palutināt sevi ar kādu gardumu.”

Tāda dzīve taču ir briesmīga, kā to izturēji?

“Atzīšos, nebeidzamais ārprāts man deva adrenalīnu, asumu dzīvei, jo nekā cita jau nebija.

Šīs attiecības gan beidzās tāpat kā iepriekšējās – ar sasistu seju. Tika ierosināta krimināllieta, bija pamatīgs skandāls, izšķīrāmies.
Pēc laiciņa satiku vīrieti, kurš viens audzināja divas meitas, man bija žēl bērnu un viņa. Domāju, būs mums kupla ģimene, prieks un laime. Apprecējāmies.

Man bija skaista kleita, bagātīgs kāzu galds, viņš mani nesa pāri tiltiem. Beidzot biju laimīga, man sākās jauna dzīve! Reiz draudzene vaicāja, kāpēc izskatos nogurusi. Liecies mierā, atbildēju, esmu laimīga. Tagad skatos skaistajās kāzu bildēs un redzu – acis kā slimam zvēram.

1 komentārs

  1. Nav sliktu laika apstākļu, ir nepareizi izvēlēts apģērbs, automašīna un kompānija, kurā atrodies. Piekrīti? Vai esi gatavs Latvijas ziemas salam, kurš mijas slapjdranķiem? Piedalies lielākajās Rietumeiropas un Amerikas loterijās, izmantojot jauno, matemātiskajā statistikā balstīto stratēģiju – grupu spēli, sauktu par sindikātu, un esi gatavs jebkurām dabas kaprīzēm jau pēc nākošās izlozes. Reģistrējies pie licensēta loto brokera http://bit.ly/2en6QyG un jau šogad iegūsti laimestus, ar kuriem pietiks gan pirmajai iemaksai par labu auto, dāvanām tuviniekiem un kārtīgi izballēties ar draugiem.

Pievienot komentāru