Ārstēšana, Veselības politika

Arī ķirurgi un operāciju māsas vēlas lielāku darba samaksu

Foto - Agnese Gulbe/LETA

Līdzīgi kā dzemdību speciālisti, kuri prasa dubultot darba samaksu un nav gatavi bez tā strādāt virsstundas, rīkojas arī citi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu ķirurgi savas prasības izvirzījuši jau decembrī, bet operāciju māsas – vēl agrāk. Par to ceturtdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

“Ja mēs runājam par to, par ko šodien ir aktuāli runāt, par stundas likmi gan aprūpē, gan ārstniecībā, tad skaidrs, ka cilvēki nav apmierināti ar to un situācija līdz ar to nevar būt pat tuvu apmierinošai,” atzina BKUS valdes locekle Zane Straume.

Viņa norāda, ka valsts slimnīcām akūti trūkst naudas un tā ir jau sen uzstādīta diagnoze.

“Mēs šobrīd esam tādā sarunu procesā, ja jūs man jautājat, ar bērnu ķirurgiem, kuri arī prasa lielāku gan stundu likmi, gan arī apmaksu par virsstundu darbu. Bet skaidrs, ka esošā finansējuma ietvaros mēs viņu prasības apmierināt nevaram,” norādīja Straume.

Bērnu ķirurga stundas likme svārstās no pieciem līdz septiņiem eiro stundā, viņi prasa 15 eiro. Pretējā gadījumā ķirurgi vēlas samazināt slodzi, kas nozīmētu, ka neatliekamā palīdzība tiktu sniegta, bet rindas uz plānveida palīdzību kļūtu vēl garākas. Straume izteica cerību, ka šis jautājums ir valstisks un tā arī tiks risināts.

Signāli par speciālistu sacelšanos pret zemajām algām pienāk no daudzām veselības aprūpes nozarēm, neslēpj Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

“Tādi signāli ir ļoti daudz. Es domāju, nākošie pēc dzemdību speciālistiem un vecmātēm būs ķirurgi, bet arī radiologi, jo ar 1.aprīli gaidāms radioloģisko tarifu samazinājums,” atzina Kalējs.

Algu palielināšana medicīnas darbiniekiem ir tieša valsts, nevis slimnīcu atbildība, norāda Kalējs, neslēpjot aprēķinus, ka vidēji slimnīcas vadītājs amatā šādos apstākļos spēj noturēties divus gadus.

Janvārī Bērnu slimnīcā speciālisti nostrādājuši 8000 virsstundu, par kurām valsts nav samaksājusi dubultā, ietaupot aptuveni 35 000 eiro. Tikai virsstundu apmaksai dubultā, nemaz nerunājot par lielāku stundas likmi, gadā Bērnu slimnīcai nepieciešams pusmiljons eiro.

“Jāsaimnieko vienmēr ir efektīvāk, par to neviens nestrīdas. Vai mēs varētu darīt vēl ko? Droši vien, ka varētu, bet tas ieguvums nu jau būtu patiešām tik niecīgs, ka es neredzu iespēju, ka, efektivizējot vēl kādu posmu, tas algu jautājums tiktu atrisināts,” sprieda Straume.

5 Komentāri

  1. ļoti labs seržants Latvijas armijā ar stāžu, bet ar vidusskolas izglītību pelna 20 – 25 000 eiro gadā.
    Kāpēc ķirurgam ar augstāko izglītību būtu jāpelna tikai 10-15 000 eiro gadā? Ministrijās ierēdņi pelna 25-30 000 gadā, bet, ja ārsts kļūdās, tad ir nāve. Ja kļūdās ierēdnis, tad par kļūdu samaksā nodokļu maksātāji un vainīgais ierēdnis dabū maziņu rājienu.

  2. Visparigi kauns, ka mums jadzirdr pa sadam lietam sabiedriba. Algas visam medicinas personalam vajadzeja jau paaugtinat gadus atpakal, 2 – 3 reizu apmera. To jau teicu un par to rakstiju 25 gadus atpakal. Bet mes veljoprojam nirgajamies par arstiem, masam un parejo medicinas personalu. Bet ko mes dzirdam – ka vienmer – nav naudas. bet kur tad ta nauda aiziet ?

  3. Vai kaut ceturtā daļa no “valsts piešķirtās” naudas nonāk līdz sadalīšanai tiešajiem darba veicējiem ?
    Cik saprotu, ar katru birokrāta pieskārienu no kopējā daudzuma “nolido” nost, nodokļu veidā, ne mazie procenti un no atlikušajiem procentiem ar nākošo pieskārienu atkal nost procenti ?
    Vai nepastāv “dubultā grāmatvedība” valsts pārvaldes līmenī, ja visu laiku trūkst naudas ?
    Vai Latvijas zelts vēl atrodas Latvijā, jeb sen brikselēs ir pārvērties papīra makulatūrā ?
    Kad beidzot tiks atgriezti privātbanku “glābšanai” izšķērdētie miljardi ?
    Cilvēki bēg no bada projām uz ārzemēm, aizsardzībai NATO līgumā paredzētie 2% netiek maksāti u.t.t. !!!
    Kad tiks tiesāti un notiesāti pie visa tā vainīgie ‘likumīgie zagļi” varas gaiteņos jeb gaida pirms 100 gadiem Krievijā notikušos notikumus ? Starp citu, izskatās, ka 2017.gada parauga Krievija “brālīgās palīdzības” kārtā ar ļaunu prieku tos noorganizētu te vēlreiz.

  4. Tā jau sen tak tautā zināms – miers baro, nemiers posta. Tā vien izskatās, ka tie, kas iebalsoti, tā vietā, lai vienos un kopīgiem spēkiem vestu valsti vienā vai otrā virzienā, stāv uz vietas un plēšas kā hiēnas par iespēju apsaimniekot katru atsevišķo budžeta izdevumu sadaļas pozīciju.
    Starp citu – variants, ko darīt, ja pēc svētkiem maciņā caurvējš svilpo. Ar loterijām aizraujos jau 5-6 gadus (pārsvarā iegādājos Super Bingo biļetes) un ne reizi šo gadu laikā man tā arī nebija sanācis uzvarēt. Un tas viss līdz brīdim, kad uzgāju loto brokeri, kurš savu klientu – biļešu pircēju interesēs izstrādājis un piedāvā statistikā balstītu aplikāciju (var atrast pēc adreses https://goo.gl/MQAn8g ), kura analizē pēdējo gadu loterijas rezultātus un iesaka skaitļus, kam ir vislielākās iespējas tikt pie laimestiem. Pirmajā reizē, negribēdama īpaši riskēt ar savu naudu, iegādājos 5-6 dažādas loterijas biļetes un no tām laimējošās bija 4. Tīri neslikti, ņemot vērā, ka nekad nebiju laimējusi un te piepeši esmu par 850 € bagātāka 🙂 Šobrīd arī, no visām biļetēm, ko iegādājos, 70-80% laimē dažādus laimestus.

  5. Nav sliktu laika apstākļu, ir nepareizi izvēlēts apģērbs, automašīna un kompānija, kurā atrodies. Piekrīti? Vai esi gatavs Latvijas ziemas salam, kurš mijas slapjdranķiem? Piedalies lielākajās Rietumeiropas un Amerikas loterijās, izmantojot jauno, matemātiskajā statistikā balstīto stratēģiju – grupu spēli, sauktu par sindikātu, un esi gatavs jebkurām dabas kaprīzēm jau pēc nākošās izlozes. Reģistrējies pie licensēta loto brokera http://bit.ly/2en6QyG un jau šogad iegūsti laimestus, ar kuriem pietiks gan pirmajai iemaksai par labu auto, dāvanām tuviniekiem un kārtīgi izballēties ar draugiem.

Pievienot komentāru