Ar īpašām vajadzībām, Bērni

Autisko bērnu cerība Rēzeknē: iespējas un pieredzes stāsti

1. Sāka ar savējo

1no5
Foto - Matīss Markovskis

Autisms. Pirms ar to nav tiešas saskares, cilvēkiem šis vārds ir gandrīz vai tukša skaņa. Daudzi vecāki, kuru bērniem diagnosticēti autiskā spektra traucējumi, no nezinīšiem drīz vien kļūst par ekspertiem, jo meklē un uzlasa visas informācijas druskas, lai labāk saprastu, kā savām atvasēm palīdzēt. Viņi drīz vien atduras pret atziņu, ka par bērnu attīstību jāgādā vien pašiem, jo centralizēti organizēts atbalsts no valsts vai pašvaldības ir niecīgs un nepietiekams.

Milzīgu darbu paveikusi Šilinu ģimene, kas nodibinājusi biedrību Autisma atbalsta punkts Rēzeknē. Tagad uz šo pilsētu bērnus, kuriem ir autisms, ved vecāki no visas Latvijas: biedrība rīko tik nepieciešamās terapeitiskās nodarbības, organizē speciālistu konsultācijas un pat izveidojusi teātra pulciņu.

Dienā, kad viesojamies Autisma atbalsta punktā Rēzeknē, tēta vai mammas pavadībā pēc saraksta viens aiz otra ierodas kāds zēns vai meitene. Ne tikai no Latgales, bet arī no Rīgas, Baldones, Saldus. Kāds tētis ar savu dēliņu pat atlidojis no Anglijas. Viens nomaina otru telpā, kurā pieņem no Sanktpēterburgas klīnikas atbraukušais ārsts Aleksandrs Munkujevs. Izdevību tikt pie šā speciālista apmaksā biedrība no ziedojumos iegūtajiem līdzekļiem. Kā izdodas atrast atbalstītājus? Pārsvarā ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, lūdzot ziedot konkrētu bērnu atbalstam. Ar ziedojumu vākšanas organizācijām to nav iespējams darīt, ja vāc līdzekļus ārstniecībai Krievijā, paskaidro Edgars un piebilst – tā ir agresoru valsts.

Edgars Šilins stāsta, kā abi ar sievu nonākuši līdz biedrības izveidei. “Neslēpšu, ka viss sākās ar vēlmi palīdzēt savam puikam. Pēc tam viena ģimene lūdza palīdzēt, tad vēl viena un vēl, un vēl. Tagad mūsu biedrībā jau ir 32 ģimenes.” Edgars un viņa sieva Sandra Bičkova-Šilina dara visu, kas viņu spēkos, lai palīdzētu vienpadsmitgadīgajam dēlam Markusam pielāgoties dzīvei sabiedrībā.

“Pie mums brauc speciālisti, piemēram, audiologopēds no Vaivaru rehabilitācijas centra, ergoterapeiti, speciālais pedagogs, mūzikas terapeite. No attālākām vietām ģimenes ved bērnus, lai viņiem būtu kaut vai viena nodarbība. Kā man teica kāds deputāts, biedrības parasti rīko seminārus un konferences, bet te ar bērniem notiek reāls darbs. Pats esmu bijis piecos semināros, sieva arī… Mums vienkārši apnika klausīties, kas ir autisms. Sapratām, ka labāk kaut ko reālu darīt lietas labā.”

Autiskā spektra traucējumi var būt dažādi. Kāds nevar izturēt saskarsmi ar citiem dzirdes traucējumu dēļ, cits nespēj skatīties acīs. Vēl kādam var būt garšas sajūtas traucējumi – nespēj ieēst neko, kas ir gabaliņos, viss jāblendē putriņā. Citi bērni pilnīgi visu aposta. Problēmu pamatā ir autisko bērnu saskarsmes grūtības, tāpēc vispirms jāsaprot, kas kavē saziņu, un tad jācenšas šķēršļus novērst. Piemēram, Markuss neprata runāt. Sandra stāsta, ka puika kliedzis ikreiz, kad ziemā viņam vilkusi rokās cimdus. “Ārā auksts, viņam rokas kā ledus, bet cimdus – nē, ne par ko!” Pēc dažiem gadiem, kad Markuss bija iemācījies sarunāties, viņš paskaidroja – nav vēlējies vilkt cimdus, jo tad viņam… pazudušas plaukstas.

  1. Sāka ar savējo
  2. Raugās uz Krieviju
  3. Pieredzes stāsti. No nespējas runāt trīs gadu vecumā līdz tēta pārspēšanai angļu valodā
  4. Ārsts: Nevelku baltu halātu
  5. Aicinājums ziedot

1 komentārs

Pievienot komentāru