Ārstēšana, Citas slimības

Brilles ir protēze vājredzīgām acīm, dzirdes aparāts – ausīm. 3. martā Dzirdes diena

Foto - Shutterstock

3. marts ir Pasaules Dzirdes diena. 3.3. – šis datums izvēlēts speciāli, jo divi trijnieki nosacīti attēlo divas ausis. Šī gada Dzirdes dienas vienojošā tēma ir dzirdes zuduma ekonomiskie aspekti. Laicīgi pamanot un ārstējot dzirdes traucējumus, tos var novērst vai samazināt, un tādējādi cilvēki var sekmīgāk iekļauties darba tirgū. Ja ārstēšana vairs nelīdz – sabiedrībā iekļauties palīdz dzirdes aparāti un dažādi citi surdotehniskie palīglīdzekļi.

Jāsāk ar jauniešiem

Bērniem un jauniešiem, kuri mācās parastajās skolās, reizēm vajadzīgs lielāks skolotāju atbalsts. Vājdzirdīgo jauniešu grupas vadītājs Andris Rēdels, kurš kādreiz mācījās skolā Ugālē, atklāj, ka bērnībā klasesbiedri dzirdes aparātu dēļ viņu apcēluši. Arī strādājošie priecātos par lielāku apkārtējo atbalstu. Kādā nesenā labdarības pasākumā jaunu dzirdes aparātu saņēmusī meitene atklāja gandrīz kuriozu atgadījumu, ka atlaista no darba tāpēc, ka kolēģi nav varējuši izturēt viņas sabojātā dzirdes aparāta pīkstēšanu.

Andris cer ap sevi sapulcināt vairāk jauniešu, kuriem ir dzirdes problēmas, bet kuri vēlas integrēties sabiedrībā. Ārvalstīs šādas vājdzirdīgo jauniešu apvienības ir.

Pērnā gada vasarā vājdzirdīgo bērnu ģimenēm tika organizēta nometne “Sadzirdi, klausies, runā!”, kuras dalībniekiem bija iespēja satikt sev līdzīgos un apmainīties ar pieredzi.

Ir, par ko pacīnīties

Pasaules vājdzirdīgo asociācijas iesaka aktīvāk cīnīties par subtitru izmantošanu ne tikai savu valstu sabiedriskajās televīzijās, bet arī komerciālajās, prasa audio akustisko cilpu ievilkšanu sabiedriskajās telpās: konferenču zālēs, bankās, baznīcās, stacijās, transporta līdzekļos, mācību iestādēs un citur. Nevajag kautrēties no darba devējiem prasīt rakstiskas informācijas par pasākumiem, pieprasīt teksta pierakstītāju pakalpojumus. Telpās jābūt arī labai akustikai, jāizmanto skaņu absorbējoši materiāli.

Tehnoloģijas, kuras tiek izmantotas, joprojām daudziem ir “tumša lieta”. Ja dzirdes aparāti pamazām kļūst populārāki un cilvēki vairs nekautrējas no tā lietošanas, tad par modinātājiem ar gaismas vai vibrozvanu, digitālālajām saziņas ierīcēm un runas atpazīšanas programmām priekšstata bieži vien nav.

No kādas sarunas sociālajos portālos par senioriem:
¬ Mammucim nopirkts smalks dzirdes aparāts – mazi knibucīši, ko ausīs nemaz no malas neredz. Mamma traki priecīga, nu dzirdot arī pati sevi (pēc insulta dzirde patiešām bija tikpat kā pazudusi). Cerams, ka pavasarī saklausīs arī putnus. Pagājušajā vasarā bija gluži norūpējusies, ka putni dārzā pazuduši, nemaz nedzird dziedam. Kaimiņienes arī sakot, ka kaut kas ar tiem putniem neriktīgs noticis, ka tā apklusuši.
¬ Manai mammai ir 70 gadi. Pati mamma man neko nesaka, bet pēdējā laikā slikti dzird, nesaklausa. Mazbērns pārdzīvo, ka omīte nedzird.
¬ Mamma bija kategoriski pret aparātiem, jo tas, ko viņa bija redzējusi, viņu biedēja. Arī tagad viņai galvenais, kā izskatās.
¬ Ko viņa bija redzējusi, vai aiz ausīm aizliktos aparātus? Kāpēc par brillēm, kuras atrodas uz deguna, sen neviens neuztraucas? Brilles ir protēze vājredzīgām acīm, dzirdes aparāts – ausīm.Vājdzirdīgo skaits ir ļoti liels, īpaši senioru vecumā.

Ārzemēs cilvēkiem ar vēlu iegūtajiem dzirdes traucējumiem ir savas apvienības. Ir liela starpība, vai vājdzirdība iestājusies bērnībā, jaunībā vai mūža nogalē.

Cilvēki ar lielu dzīves pieredzi un labu izglītību ir gaidīti arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijā, kur viņi varētu palīdzēt tiem, kas jaunāki un mazāk pieredzējuši – dažādu pasākumu organizēšana un informatīvo materiālu tulkošana mums joprojām ir ļoti aktuāla.

Kontaktējamies galvenokārt sociālajos tīklos.

Zināms, ka daudzi cilvēki ar dzirdes traucējumiem telefonu nemīl. Viņi nemīl arī sarunas klātienē, jo tās var radīt pārpratumus, turklāt ļoti nopietnus. Tāpēc aktīvi tiek izmantotas lapas un domubiedru grupas Draugos, Facebook, ir arī Sadzirdi konts Twitter. Tur var uzzināt arī par jaunumiem ārvalstu vājdzirdīgo dzīvē, lasīt pašu vājdzirdīgo un bērnu vecāku sarakstītos blogus.

Latvijā Dzirdes dienu šogad atzīmēs trešo reizi.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas 15. korpusa konferenču zālē 3. martā no plkst. 11. līdz 14. notiks dažādas izglītojošas lekcijas, par dzirdes anatomiju un fizioloģiju, dzirdes traucējumu agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, sensorineirālo vājdzirdību, arodvājdzirdību, dzirdes aparātiem. Slimnīcas ārsti un studenti plakātu prezentācijās un sarunās stāstīs par tādām tēmām, kā auss uzbūve un dzirdes veidošanās, vates kociņu kaitējumu, mūzikas klausīšanos austiņās un kaitējumu dzirdei, auss nozīmi līdzsvara uztverē un vīrusu ietekmi uz dzirdi. Šie un virkne citu jautājumu palīdzēs cilvēkiem izprast dzirdes problēmas un to, cik svarīgi ir steidzami meklēt speciālista palīdzību. Dzirdes dienas ietvaros varēs apgūt arī diagnostikas metodes: otoskopiju un kamertoņu testu. Būs iespēja satikt arī Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” pārstāvjus.

Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācija “Sadzirdi.lv” izveidota, lai aizstāvētu vājdzirdīgo iedzīvotāju intereses. Par asociācijas galveno mērķi noteikts apzināt Latvijā dzīvojošās vājdzirdīgās personas, veicināt viņu cilvēktiesību ievērošanu, tiesības pilnvērtīgi dzirdēt un iesaistīties valsts un sabiedrības dzīvē. Tāpat asociācijas biedri apņēmušies sekmēt kvalitatīvas un efektīvas rehabilitācijas un ārstēšanas sistēmas izveidi Latvijā, kā arī veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību vājdzirdīgo personu problēmu risināšanā.

Pievienot komentāru