Ārstēšana, Veselības politika

Trīs darbos, vīra vai vecāku paspārnē. Vecmāšu ikdiena

Foto - agamichal.michalwozniak.eu

Gan Jūrmalas, gan Siguldas slimnīcā, kur dzemdību skaits ik gadu būtiski pieaug, dzemdību nodaļā strādājošo algas ir labākas nekā speciālistiem Rīgā. Tomēr, neraugoties uz to, lai izdzīvotu, vecmātēm nākas strādāt vairākos darbos, piepelnīties, apkalpojot pacientes, ar kurām noslēgti līgumi, vai daļēji balstīties uz tuvinieku ienākumiem.

“Reizēs, kad līgumdzemdības sakrīt ar dežūru, jātiek galā ar abiem pienākumiem. Tā nervu sistēmai ir nenormāla slodze. Aizejot mājās, ir pilnīgs pārgurums, bet nākamajā dienā atkal jādodas uz darbu. Personīgās dzīves nekādas,” stāsta kādas dzemdību nodaļas darbiniece. “Mēs te visu laiku iekšēji pukstam, vārāmies, bet nekas jau nemainās. Uz algu lapiņām jau reizēm tie cipari nav nemaz tik slikti, bet jautājums, kā tas tiek panākts – ar nenormālo līgumu darbu, nakts darbu, pārslodzi, kas reizēm robežojas ar pārdegšanu. Tā ir reāla pārstrādāšanās,” viņa uzsver. Sievieti pārsteidz, ka valsts var pateikt, ka medicīnas darbinieku atalgojums ir prioritāte, reāli neko nedarot.

Motivē piemaksas un prēmijas

Par katru fizioloģisku dzemdību gadījumu jebkura ārstniecības iestāde šogad no valsts saņem 346 eiro, par katru ķeizargriezienu – 613 eiro, par dzemdībām patoloģijas gadījumā – 499 eiro. Pēc loģikas – jo vairāk dzemdību iestādē, jo lielākam vajadzētu būt personāla atalgojumam, taču ne vienmēr tā ir, jo slimnīcām nepieciešams nodrošināt arī visu pārējo – medicīnas aprīkojumu, medikamentus, komunālos pakalpojumus utt. Un tas, kā sadalīt šo valsts piešķirto naudu un cik no tās atvēlēt algām, atkarīgs no slimnīcu vadības.

Jūrmalas slimnīcas darbiniekiem, tostarp dzemdību speciālistiem un vecmātēm, jau pērn tika palielinātas algas. No 1. marta par valsts papildus piešķirtajiem 50 eiro par katrām dzemdībām tās atkal tiks palielinātas. Dzemdību skaita ziņā Jūrmalas slimnīca (JS) ierindojas trešajā vietā tūlīt aiz Rīgas Dzemdību nama un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS). Bulduros dzemdēt izvēlas pacientes ne vien no tuvējās apkaimes, bet no visas Latvijas un pat no ārzemēm. Vecmātes domā, ka galvenokārt tas ir, pateicoties sakārtotajai videi un komfortam nodaļā, kā arī kolektīvam. “Pie mums reizēm nāk grūtnieces un, piesakoties dzemdībām, teic, ka neslēgs līgumu ar vienu konkrētu vecmāti, jo mēs šeit visas esot labas. Tas laikam par kaut ko liecina,” saka JS dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Jana Brosko. Vecmātes atzīst, ka līdztekus milzīgajai atbildībai un slodzei šis darbs nes sev līdzi pozitīvo emocionālo lādiņu, kādu citās specialitātēs neiegūt. Būtisks apstāklis esot arī strādāt komfortablā un sakārtotā vidē. Arī slimnīcas vadība rodot iespējas, kā motivēt darbiniekus. “Pērn uz Ziemassvētkiem sakarā ar lielo dzemdību skaitu noslodzi saņēmām prēmijas. Tas bija ļoti patīkami. Slimnīca jau nav vainīga, ka valsts piešķir mazu finansējumu, bet, ja kaut kā spēj rast iespējas, tas motivē,” piebilst Jana.

JS vecmāšu algas ietekmē dažādi apstākļi – par darbu nakts stundās maksā vairāk. Tāpat pie pamatalgas (3,50 eiro stundā) klāt varot nopelnīt piemaksu par reģistrētu maksas pakalpojumu sniegšanu, kas visbiežāk ir dzemdību līgumi par konkrētas vecmātes piedalīšanos dzemdībās. Piemaksas piešķirot arī liela dzemdību skaita gadījumos. Pēc vecmāšu stāstītā, bez jebkādām piemaksām uz rokas vecmātes Jūrmalā saņem ap 470 eiro, taču šī summa esot ļoti aptuvena un var atšķirties no maiņu skaita un citiem aspektiem.

 

Trīs darbos vai vīra paspārnē

Kolektīvā ir ļoti maz tādu vecmāšu, kurām ir tikai viens darbs. Ienākumus par vecmātes darbu sievietes papildina, auklējot bērnus, strādājot citās medicīnas iestādēs u. c. Arī līgumu slēgšana ar pacientēm esot liels slogs, jo tas nozīmē, ka vismaz mēnesi ir pilnīga piesaiste: jābūt gatavai jebkurā laikā būt klāt, jābūt nemitīgi sazvanāmai. Taču šādus līgumus vecmātes ir spiestas uzņemties, lai piepelnītos. Ja līgumdzemdības iekrīt dežūras laikā, maiņā nodežurējot cita kolēģe vai iespēju robežās līguma darbs tiekot apvienots ar darbu nodaļā. JS vecmātes tāpēc novērtē slimnīcas vadības pirms gada pieņemto lēmumu piešķirt otru vecmāti diennakts maiņā, jo iepriekš noslodze vienai vecmātei bija teju neizturama – gada laikā slimnīcā piedzima ap 1500 bērnu. Kolektīvam tagad pievienojušās divas jaunas speciālistes, kas pavisam nesen ieguvušas diplomus.

Vecmātes stāsta, ka savu atbildīgo darbu no valsts puses uzskata par nenovērtētu. Nodaļas vecākā vecmāte mēnesī uz rokas saņem aptuveni 500 eiro. Viņa godīgi atzīst – ja nebūtu dzīvesbiedra, kurš pelna krietni labāk, izdzīvot par šādu algu būtu principā neiespējami, jo jāuztur divi bērni, no kuriem viens ir ar īpašām vajadzībām. Savulaik, dzīvodama divatā ar meitu, par vecmātes darbu viņa saņēma 300 latu – tad gan dzīvošana bijusi no rokas mutē.

Viena no nodaļas vecmātēm strādā pat trīs darba vietās. “Dzīvoju viena, taču man ir kredītsaistības, tāpēc esmu spiesta savu pamatdarbu apvienot ar medmāsas darbu, kā arī privāti praktizēt kā praktiskais psihologs,” viņa saka, atzīstot – ja pamatdarba atalgojums būtu adekvāts, sieviete savu dzīvi noteikti strukturētu citādi.

Mārīte Jūrmalas slimnīcā par vecmāti sāka strādāt vien gadu pēc medicīnas koledžas pabeigšanas un pagaidām vēl ir nesertificēta vecmāte. Paralēli šim darbam studē. Par vienu slodzi saņemtajiem aptuveni 450 eiro uz rokas viņa izdzīvot varot, taču tikai tādēļ, ka palīdz vecāki un draugs. “Ja man būtu pašai sevi jānodrošina, es laikam nevarētu atļauties strādāt šo darbu un būtu spiesta darīt ko citu,” saka Mārīte.

 

“Katra sitas, kā māk”

Arī PSKUS Dzemdību nodaļā tikai pāris no 24 vecmātēm šis ir vienīgais darbs. Vairākums spiestas papildus strādāt arī privātklīnikās un poliklīnikās, auklēt bērnus, aprūpēt seniorus, lasīt lekcijas topošajām māmiņām, strādāt par kurjeru u. tml. Vecmāte Anita Kralliša vidēji divas diennaktis nedēļā dežurē “Stradiņos”, bet 2 – 3 dienas strādā privātpraksē. Tur par mazāk darba stundām alga ir lielāka nekā valsts slimnīcā, pieņemot dzemdības sievietēm pēc operācijām, augstu asinsspiedienu, sarežģītām patoloģijām utt.

Par diennakts dežūru, ieskaitot labāk apmaksātās nakts stundas, uz rokas “Stradiņu” vecmātes saņem ap 74 eiro. Vasarā, aizvietojot kolēģus, kas atvaļinājumos, jāstrādā 9 – 10 dežūras, pārējā laikā 6 – 7 dežūras. Slimošanu laikā esošajām vecmātēm jātiek galā, iztiekot bez trūkstošā kolēģa, taču algas no tā nemainās. Reizi ceturksnī jāparakstās, ka piekrīt strādāt virsstundas, nesaņemot par tām dubultu samaksu, kā tas pienāktos. “Ja neparakstīsim, par virsstundām nenopelnīsim pat standarta atlīdzību. Tā ir kā šantāža,” saka viena no vecmātēm.

Tām dažām, kas strādā tikai par vecmātes algu, jādzīvo ļoti taupīgi – jāskaita katrs cents. Pirms pāris gadiem viena no “Stradiņu” vecmātēm, lai uzturētu divus bērnus un nomaksātu kredītus, vēl strādājusi arī par apkopēju, vecu ļaužu kopēju, pārdevusi savus adījumus, salasītās ogas un sēnes, un, lai ietaupītu naudu par ceļu uz mājām, kas atrodas 115 kilometrus no darba vietas, nakšņojusi pie kolēģēm. “Katra sitas, kā māk,” piebilst PSKUS vecmāte Ilze Lasenberga.

Arī PSKUS vecmātes nodrošina slimnīcas piedāvāto maksas pakalpojumu sniegšanu – līgumdzemdības, taču nenoliedz, ka to dara, apstākļu spiestas. “Vēl pirms krīzes, kad mums bija samērā normālas algas, vecmāšu istabā ienāca galvenā māsa un sacīja, ka kāda sieviete gribot noslēgt līgumu. Vēl šodien skaidri atceros, ka neviena uz to neatsaucās, jo tā nav nekāda medus maize veselu mēnesi būt kaujas gatavībā un būt sasniedzamam jebkurā diennakts laikā. Toreiz bez tā varēja iztikt. Tagad mēs priecājamies par katru iespēju noslēgt līgumus, jo tā var piepelnīties,” skaidro Ilze. Turklāt šie līgumi no gaisa nekrīt, tos savā ziņā pat esot jānopelna ar savu attieksmi un darbu. Slimnīca par līgumdzemdībām prasa 450 eiro, no kuriem vecmāte uz rokas saņem 115 eiro. Kur paliek pārējā nauda, vecmātēm nav skaidrs. Arī tas, kā tiek sadalīta valsts piešķirtā nauda, neesot zināms. Slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle skaidro: “No šī pakalpojuma cenas 50% tiek novirzīti tieši atalgojumam, no kura 45,5% tiešajam veicējam, bet 4,5% – iesaistīto nodaļu personālam. Pakalpojuma cenā ir iekļauti arī nodokļi. Atlikušo daļu ietur slimnīca, ietverot tehnoloģiju un citu nodrošinājumu.”

Slimnīcas kolektīvā jūtama neapmierinātība par to, ka administratīvajiem darbiniekiem algas esot nesamērīgi augstas iepretim tiem, kas diennaktīm raujas un dara daudz atbildīgāku darbu. Pērn uz Ziemassvētkiem “Stradiņu” vecmātes gan saņēmušas prēmijas 
70 eiro apmērā, taču tas bijis pirmais tāds gadījums pēdējo astoņu gadu laikā.

6 Komentāri

  1. Laikam esmu muļķis. Ja strādā trijos darbos, tad jau tā noslodze ir maza. Ja pamatdarbā nostrādā astoņas stundas, tad, cik daudz nostrādā otrā un trešā darba vietā? Man jau arī gribētos tādus darbus, kur 8stundas x 3 darba vietas = ???

    1. Kādas 8 stundas??? Medicīnā nav 8 stundas. Mediķi 2 dienās var izstrādāt 35 stundas jo ir nakts darbs pēc kura vēl nostradā nevis 8, bet 10 stundas

  2. Un tā patiešām ir. Arī esmu vecmāte. Dežūrēju un strādāju ambulatori. Tātad, nostrādā poliklīnikā 9-19 un tad joz uz dežūru 20-8:00. Un tad uz mājām izgulēt un bērnus apraudzīt. Nākamajā dienā 12h dežūra pa dienu un vakars mājās. Rēķiniet, cik strādājam, kāda atbildība un kādi graši…
    Pacienti grib kvalitāti, iestādes-kvantitāti, un tikai mēs, vecmātes, pa vidu lēnām sadegam…

  3. ja skolotāji un mediķi strādātu vienu normālu darba slodzi,. tad…..
    1) viņi tiktu izsviesti no dzīvokļa, jo nespētu to nomaksāt
    2) viņi papildinātu trūkumcietēju un pabalst lūdzēju armiju
    3) nebūtu, kas strādā ne skolās, ne slimnīcās, jo darbinieku trūkums būtu katastrofāls.
    MAKSĀJOT MAZAS ALGAS, VALSTS NOŠAUJ DIVUS ZAĶUS – 1. neizjūt darbinieku trūkumu tik ļoti, jo CILVĒKI SPIESTI STRĀDĀT PAPILDUS PUSSLODZI VAI SLOFDZI, LAI IZVILKTU SAVAS ĢIMENES.

    Tas, ka šo profesiju cilvēku IZDEG, tas valsti neinteresē. Kad vairs nevilks, lai dodas savā nabagu cienīgajā pensijā.

    Pārstrādājies cilvēks nespēj savu darbu veikt kvalitatīvi, un notiek tas, kam normāli jānotiek… vienīgi Latvijas vadītājiem, politiķiem, deputātiem, valdībām – par to nospļauties…jo viņi izglīto savus bērnus ārzemēs, un arī ārstējas ārzemēs, VIŅU ALGAS TO ATĻAUJ.

Pievienot komentāru