Ārstēšana, Veselības politika

Latvijas iedzīvotāji pie ārsta vēršas tikai ieilgušas saslimšanas gadījumā

Foto-LETA/AFP

Latvijas iedzīvotāji pie ārsta vēršas tikai ieilgušas saslimšanas gadījumā, bet saaukstēšanās saslimšanu gadījumos biežāk ārstējas paši, secināts zaļās farmācijas uzņēmuma SIA “Silvanols” un pētījumu centra “SKDS” veiktajā aptaujā, kurā izzināti iedzīvotāju ieradumi un rīcība dažādu saaukstēšanās saslimšanu gadījumos.

Vairāk nekā 80% iedzīvotāju, saskaroties ar saaukstēšanās saslimšanu simptomiem, nevēršas pie ārsta, 12% iedzīvotāju pirms medikamentu lietošanas konsultējušies ar ārstu, bet 44% paļaujas uz farmaceita ieteikumiem. Ievērojami atbildīgāk iedzīvotāji izturas pret savu bērnu veselību – saaukstēšanās saslimšanu gadījumos pie ārsta vēršas 97% vecāku.

Lielākā daļa jeb 82% iedzīvotāju, novērojot saaukstēšanās saslimšanas simptomus, piemēram, paaugstinātu temperatūru, kakla sāpes, klepu un iesnas, dodas nevis pie ārsta, bet gan uz aptieku pēc bezrecepšu zālēm. Aptuveni 50% iedzīvotāju pie ārsta vēršas tikai ieilgušu saslimšanu gadījumā un kritiskās situācijās – saskaroties ar nopietnākiem simptomiem, piemēram, sāpēm sirds apvidū vai negaidītām komplikācijām.

Aptaujas rezultāti liecina, ka teju puse Latvijas iedzīvotāju, saskaroties ar nopietniem saslimšanas simptomiem un komplikācijām, pie ārsta nevēršas.

Aptuveni puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju saaukstēšanās saslimšanu ārstēšanā paļaujas uz farmaceita ieteikumiem, 23% paļaujas uz draugu un radu ieteikumiem, un tikai 18% vēršas pie ārsta. 9% saslimšanas gadījumā par ārstēšanās metodēm informāciju meklē internetā. Pie ārsta salīdzinoši daudz biežāk vēršas sirmgalvji un pirmsskolas vecuma bērni.

Atšķirīgi iedzīvotāji rīkojas, ja saslimuši ir nevis paši, bet gan viņu bērni vecumā līdz septiņiem gadiem. Jau pie pirmajiem saaukstēšanās saslimšanas simptomiem vai novērojot citus simptomus pie ārsta vēršas 97% vecāku. Ar bērnu pie ārsta visbiežāk vēršas, ja bērnam ir klepus ilgāk par trīs dienām – tā atzīmējuši 13% respondenti, kad paaugstināta ķermeņa temperatūra ir ilgāk par trīs dienām – 12%, kad paaugstinās ķermeņa temperatūra – 12%, bet 10%, kad kakla sāpes bērnam ir ilgāk par trīs dienām.

Aptauju par Latvijas iedzīvotāju paradumiem saaukstēšanās slimību ārstēšanā veikta 2016.gada decembrī, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

1 komentārs

  1. Mēs vēršamies,bet mūs pasūta!Nevaram tikt pie recepšu zālem sirds slimību gadījumos.Pensionētos arodslimniekus atsakās ārstēt,rehabilitēt,veikt kārtējās veselības pārbaudes,sūtīt uz atkārtotam invaliditātes komisijam.Cilvēku paliek mazāk,finansējums pieaug,veselības aprūpes kvalitāte proporcionāli pasliktinas!Zemnieki lai slauc govis nevis veselības budžetu!

Pievienot komentāru