Ārstēšana, Vēzis

Gaisma nāk talkā mutes vēža diagnostikā

Publicitātes foto

Audu, baktēriju un šūnu un citu dzīvo organismu spēja izstarot vai atstarot gaismu ir pazīstama jau sen, piemēram, ja atceramies stāstus par maldugunīm mežā, kur ir vien noteikta veida baktērijas, kas spīd. Līdzīgi ir ar audiem, turklāt, audiem mainoties, mainās gaismas krāsa, ko tie izstaro. Šos fenomenus zinātnē sauc par fluorescenci, proti, kā dažu vielu spēju spīdēt, ja tās apgaismo, vai autofluorescenci, ja tās spīd pašas. Taču tikai salīdzinoši nesen, pēdējo desmitgažu laikā, zinātne ir sākusi šo parādību izmantot nopietnu slimību diagnostikā, to skaitā, orālā patoloģijā.

Kanādiešu zinātnieks un uzņēmējs Pīters Vaitheds 1990. gados sāka pētīt likumsakarības starp gaismu un mutes gļotādu patoloģiju, piemēram, mutes vēzi, un konstatēja, ka, apstarojot audus ar gaismu, tie atspīd dažādās krāsās. Viņš secināja, ka tas ir saistīts ar morfoloģiskām un bioķīmiskām izmaiņām pašos mutes dobuma audos. To rezultātā patoloģiski izmainītie audi vizualizējas tumši, bet normālie – zaļā krāsā. Rezultātā, 2007.gadā viņš patentēja un sāka ražot aparātu “VELscope”, ko šobrīd jau plaši izmanto mutes dobuma slimību diagnostikā, arī Latvijā, RSU Stomatoloģijas institūtā.

Kā stāsta RSU Stomatoloģijas institūta Orālās patoloģijas klīnikas vadītāja un RSU profesore Ingrīda Čēma, mutes gļotādas audiem ar patoloģiskām metaboliskām vai strukturālām izmaiņām ir atšķirīgas uzsūkšanas un kontūru atstarošanas īpašības, kad tos pakļauj dažāda veida gaismas vai enerģijas iedarbībai. Tas ļauj agrīni atklāt bīstamas izmaiņas gļotādas virsmā un šūnu izmaiņas mutes audos. Pielietojot fluorescences iekārtas, gaismas ietekmē kļūst redzamas izmaiņas mutes virsmas struktūrā, jo ļaundabīgo audzēju šūnas zaudē spēju atstarot gaismu tā, kā to dara veselās šūnas.

Saskaņā ar SPKC datiem, piemēram, 2015.gadā tika atklāti 205 jauni ļaundabīgi lūpas, mutes dobums, rīkles mutes daļas audzēju gadījumi. Taču slimību skaits, ko ir iespējams diagnosticēt ar gaismas palīdzību mutes dobumā, ir daudz plašāks.

Minētās audu īpašības, atstarot dažādas krāsas gaismu, ļauj ar gaismas palīdzību veikt mutes dobuma patoloģiski izmainīto audu skrīningu, piemēram, gļotādas pirmsvēža izmaiņu meklēšanu un atklāšanu, audzēja izplatības procesa lokalizācijas noteikšanu, audzēja robežu precizēšanu ķirurģiskas operācijas laikā, kā arī ārstēšanas efektivitātes novērtēšanu.

„Metodes priekšrocība ir, ka diagnostika ar gaismu ir salīdzinoši vienkārša, ātra un nesāpīga, taču precīza, lai parādītu iespējamā patoloģiskā procesa patieso plašumu un vietu, kur ņemt audu gabaliņu morfoloģiskai izmeklēšanai,” uzsver profesore I.Čēma.

Pievienot komentāru