Ārstēšana, Veselības politika

Medmāsu klusais kliedziens. Bez vairākiem darbiem galus nesavilkt!

Foto - Ilze Pētersone

Vai kādam vēl ir šaubas, ka mūsu veselības aprūpes sistēma jau gadiem slimo? Nav. Nupat nopietni sabuntojušies Dzemdību nama un Bērnu slimnīcas mediķi – vairs necietīšot garās darba stundas un zemo atalgojumu. Latvijas Māsu asociācijai savs plāns – kad velti klauvēt pie Saeimas un ministrijas durvīm, medmāsas ar savām prasībām vēlas doties pie Valsts prezidenta. – Tas ir mūsu kliedziens – ja nekas nemainīsies, nozare izdegs un iznīks, – saka asociācijas prezidente Dita Raiska.

Gatavojoties vizītei uz Rīgas pili, Latvijas Māsu asociācija (LMA) mājas lapā sarīkojusi aptauju – kuru no protesta akcijas veidiem māsas atbalstītu, lai risinātu jautājumu par medicīnas māsu atalgojumu? Dažu dienu laikā no 300 atbildēm populārākā bija – visas uzraksta atlūgumu. D. Raiska atzīst, ka aptauju ar dažiem simtiem dalībnieku par reprezentablu nenosauksi, taču atbildes rāda tendenci.

Statistikas cipari ir nepielūdzami: no 18 776 reģistrētajām māsām medicīnas nozarē strādā mazāk par pusi jeb 8756, pēdējos desmit gados Latvija zaudējusi gandrīz piecus tūkstošus darbinieču, kopš 2009. gada dokumentus darbam ārvalstīs saņēmušas tūkstotis māsu. Spilgti medmāsu deficītu mūsu valstī ataino arī salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu vidējiem rādītājiem – Latvijā māsu nodrošinājums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atpaliek par vairākiem simtiem – 2013. gadā starpība bija 341 darbinieks, bet šogad tā, visticamāk, pārsniedz četrus simtus. Lielākā problēma – nepietiekamais atalgojums un pārslodze valsts un pašvaldību finansētajās veselības aprūpes iestādēs.

Prezidentu gaida smaga saruna.

Bez vairākiem darbiem galus nesavilkt 

– Pa šiem gadiem ne Latvijas Māsu asociācija, ne arodbiedrība neko nav spējušas izdarīt mūsu labā, – skeptiska par kolēģu iecerēto ir Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra māsa Sandra Dubkēviča. Viņa vairs neesot ne arodbiedrības, ne asociācijas biedre, jo zaudējusi šīm organizācijām ticību. Centrā, ko tautā sauc par Tvaika ielu, ar nelieliem pārtraukumiem strādājot 27 gadus, taču neatceras laiku, kad varētu iztikt tikai no vienas algas. Arī tagad māsa strādā otrā darba vietā – pansionātā “Ezerkrasti”.

Savulaik pārmaiņas pēc aizgājusi uz netālo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Domājusi – tur vismaz normāla medicīna, Tvaika ielā tikai specifisks kontingents, apnicis. Taču sanācis kā parunā par vilku un lāci – vienai jāaprūpē 60 cilvēki ar roku, kāju, muguru traumām un lūzumiem.

– Bija vēl trakāk! Kad pacients mani sauca, teicu viņam, ziniet, jūs man šodien esat sešdesmitais, būs jāpagaida, kamēr es pieiešu pie piecdesmit deviņiem, – atceras māsa.

Tagad centra 17. nodaļā viņa lielākoties rūpējoties par 25 slimniekiem, lai gan te nāktos strādāt divām. Pansionātā Sandras pārziņā – 200 iemītnieku. Par darbu nodaļā pēc nodokļu atvilkšanas saņemot 400 eiro, pansionātā kā Labklājības ministrijas pakļautības iestādē maksājot par 100 eiro vairāk un palaikam piešķir prēmijas. Kad jautāju, cik brīvdienu nedēļā sanāk, viņai nākas padomāt. Labāk lai pajautājot, cik to ir mēnesī.

17. nodaļas vecākā māsa Elita Meļķe apliecina – 25 pacientiem paredzētas divas māsu slodzes, taču ikdienā to neizdodas nodrošināt. Arvien grūtāk esot saplānot darba grafikus, jo visas māsas strādā vismaz divās darba vietās. Vairākums nodaļas darbinieku nāk no reģioniem – Gulbenes, Balviem, Bauskas.

– Trūkst mums cilvēku, ja piesakās – paskatās vai pastrādā kādu laiku un aiziet, – viņa skaidro. Pie vainas nav tikai atalgojums, daudzas atbaida pacienti ar psihiskām slimībām, kuri var būt agresīvi. No svara arī darba apstākļi – 17. nodaļa var lepoties ar izremontētām, mūsdienīgi iekārtotām telpām, kur istabas paredzētas ne vairāk kā diviem slimniekiem, bet citur centrā vēl viss pa vecam – palātā mitinās seši līdz 13 cilvēki, starp kuriem kāds drošības dēļ var būt piesiets pie gultas. Pieredzējušu māsu ar stabilu nervu sistēmu šāda perspektīva, iespējams, tik ļoti neuztrauks, taču jaunai māsiņai šis noteikti nebūs sapņu darbs.

Vēl ļaunāk, ja sāk slimot pašas darbinieces, piebilst vecākā māsa, tad viņai jālūdz kādai no kolēģēm upurēt savu brīvdienu, taču par to aizvietotāja nesaņem lielāku samaksu. Tikai par nakts stundām pienākas 50% piemaksa. Vaicāju – kāpēc tāda netaisnība? Izrādās – kopš krīzes laika, kad ar Ministru kabineta noteikumiem 160 pamatstundu vietā mēnesī ļāva strādāt pagarinātu darba laiku līdz 240 stundām, taču par virsstundām lielāka maksa nebija noteikta.

– Krīzes laikā tas bija risinājums, jo algas samazināja par 20%, un cilvēki varēja vēl kaut kur piestrādāt. Taču, krīzei beidzoties, tas nav atrisināts, kā tam vajadzētu būt, lai atkal atgrieztos pie 160 stundu pamatlikmes un par stundām, kas to pārsniedz, maksātu dubultā, – skaidro LMA prezidente D. Raiska.

Vēl viena problēma – nereti pēc diennakts dežūras māsas steidz uz otru darba vietu, lai atkal strādātu 24 stundas bez pārtraukuma un atpūtas. Lieki jautāt par darba kvalitāti pārslodzes režīmā.

Skaitļi rāda – tūkstošiem māsu šādu spriedzi neiztur vai arī nevēlas sevi nodzīt kā darba zirgu un pāriet uz labāk apmaksātu darbu privātajās veselības aprūpes iestādēs, dodas peļņā uz ārvalstīm vai vispār pamet medicīnas nozari.

18 Komentāri

  1. Un aiziet sākas.
    Nu visiem mums ir grūti, jebkurš ir mācījies, ieguldījis līdzekļus un pelna tik cik pelna, ne vecmātes, ne medmāsas nav vienīgās, kas strādā divos darbos. Tiešām žēl, ka tā ir, bet ir jāpieņem situācija. Un kā kaut kas rakstīs atlūgumus, ies prom no darba, nu aiziet un posts būs arī pašiem sev.
    Tad varbūt arī policisti, skolotāji, cietuma apsargi, uzraugi, rakstam atlūgumus un ejam prom no darba, ja vieniem tādā veidā paaugstina algu, tad jau mums pārējiem arī!!!!

      1. Varbūt iesim medīt mamutus,ja tā kāds alkst pēc ”vienlīdzības”,tikai lai neaizmirst ,mamuti sen izmiruši un ir 21.gadsimts ar citiem dzīves standartiem,arī medicīnisko aprūpi jūs prasāt kvalitatīvu,tad ,lai to izpildītu ,jārada labvēlīgi apstākļi. Kāpēc deputāta algu raksta ar 4 cipariem…citiem dzīvot nevajag?

  2. Tiem pašiem skolotājiem- ir tik daudzi skolotāji, kuri strādā skolās ar mazu skolnieku skaitu un, kuriem pēc jaunā likuma nemaz nesanāk pilna slodze un ir jāstrādā par minimālo algu. Var jau tad daudzu profesiju pārstāvji uzsākt šādu protestu, bet ir jautājums- vai tas ko mainīs?

  3. “Anglija nav medmāsu sapņu zeme” saka bijusī 1.slimnīcas galvenā medmāsa, kas pati pastrādājusi Anglijā. Redz, kā dzīvē atgriežas! Bet uz mani toreiz tik augstprātīgi ar savu attieksmi, ka esmu strādājusi neLatvijā. “Prasības ir lielas un atbildība”. Tieši tā! Un par to priecājos!!! Nav kā Latvijā, kur var pacientiem sadot nepareizas zāles, uzkliegt, pavirša dokumentācija utt. Medmāsa nes atbildību. Latvijā ārsts visu nosaka. Un vispār? Kāpēc manai algai ir jāvadās no tā kāda ir ārsta alga? Kā arī iedalījums “medmāsa vidējais medicīnas personāls” nekur pasaulē nepastāv kā vien dažās postpadomju republikās. Latvijā Māsu asociācija un Arodbiedrība ir tikai parodija, kas prot iekasēt naudu. Tieši tā – nekas medmāsu labā tā īsti netiek darīts.

  4. Ar vislielāko pateicību atceros pašaizliedzīgo medmāsu darbu, kad gadījās nokļūt pirms dažiem gadiem Liepājas slimnīcas traumatoloģijas nodaļā ar nopietnu mugurkaula traumu. Kamēr gaidīju operāciju, medmāsas bija tās, kas katru dienu regulāri rūpējas par nepieciešamajiem medikamentiem,. veica injekcijas, medikamentu ievadīšanu vēnās un varēju tikai apbrīnot to viņu paveikto darbu dežūras laikā. Tā kā nedrīkstēju celties no gultas, ar prieku sagaidīju katru medmāsas apmeklējumu. Tādu slimnieku nodaļā bija ap 40. Jāsaka bez pārspīlējumiem, ka viss veseļošanās process ir ievērojami atkarīgs no medmāsu ikdienas darba. Viņas ir jāatalgo pienācīgi !!!

  5. Man sāp sirds, jo redzu, ka māsu darbs netiek profesionali ne novērtēts, ne atalgots. Ne tikai māsām vien, arī ārstiem un pārējam medicīnas personālam. Valdība negrib saprast, bet Saeima un deputāti nemaz ko sajēdz vai saprot, izprot. Vēljoprojam nemākam novērtēt otra darbu ! Viss arstniecības personāls ir nostādīts “vienkārša” ierēdņa lomā. Tas ir kauns un negods, ko esam paši sev nodarījuši.

  6. Par 800 eur bruto nāks kāda strādāt- bez virsstundām? Atbildīga, māk rakstīt, strādāt ar kompi un nestrādā citā darbā? Neizdevās tādu atrast… 800 ir daudz vai maz? Citās profesijās ar atbilstošu mācīšanās gadu skaitu- viduvēji, bet neraud.

  7. Jāprasa starptautiskā humānā palīdzība,nevis jāļauj mediķiem strādāt nenormētu darba laiku,kas neizbēgami atsaucas uz darba kvalitāti un apdraud slimniekus.Pie mums jau galvenais ir sociālās nevienlīdzības audzēšana,kā tas notika ar dzemdību mediķu algu pielikumiem.

  8. Vai kādam šajā valstī ir savādāk ?????????????????
    Tādi apstākļi ir sen jau visiem fiziski strādājošiem darba ņēmējiem !!!!!
    gan privātajā ( ja tik nav trakāk), gan valsts sektorā.
    Paldies VID jaunajai vadītājai un Čakšas kundzei, kas SKAĻĀK diskutē par sāpīgo patiesību Vienkāršā tautai saprotamā valodā. Paldies, lai Jums izturība!

  9. Man “patīk” kā daži labi sētnueka darbu salīdzina ar ārsta,medmāsas utt. Visu cieņu sētniekiem,strādā labi,Latvija tīra,cerams algai viņiem pieliks, BET gūžu tomēr sētnieks nemāk protezēt un aritmiju ārstēt arī ne?VAI NE?

  10. “Kamēr pacienti neiestāsies par mediķiem, neizies ielās, nekas nemainīsies.”
    Nu lūk – atzinums ! Tātad sistēma nekur neder ! Tā ir jāmaina ! Taču , Amanda mīļā – latvietis neizies uz ielām un neprotestēs Tevis ( un medicīnas aprūpes ) dēļ ! Pārāk vienaldzīgs un neuzņēmīgs. Tas kas notika barikāžu laikā, laikam bija fenomens, kāds notiek reizi 100 gados. Ja esi tik ugunīga , tad ej politikā un nomaini visus tos vecos “āžus”, kuri Latviju ir noveduši tik tālu ! Un sauc sev līdzi citus jauniešus. Tas nekas, ka jums nav pieredzes politikā. “Tiem” tur arī nebija, taču bija pieredze kampt, prihvatizēt. Jums , jaunajiem, ( ne kampēju atvasēm ) nav šīs pieredzes. Un tas dod cerību !

  11. Un tas viss, kamēr deputāti, darba laikā guļot vai sērfojot internetā Saeimas sēžu zālē un vēl vienkārši saucoties par kaut kādiem locekļiem kaut kādās mistiskās komisojās, kuras neko nedara, saņem tūkstošus ne par ko.

Pievienot komentāru