Dziednieki, Netradicionāli

Kosmiskie likumi pāra attiecībām un risinājumi sarežģījumos

Foto - Shutterstock

“Ja krējuma ķērnē iekritusi vardīte kustinās kājas, tiks laukā. Ja žēli kurkstēs, bet nedarīs neko, turpat paliks. Tāpat arī, meklējot risinājumu attiecību sarežģījumos,” uzskata dziedniece Dzintra Bankova. Šādu pārliecību stiprinājuši gan ārstes darbā pavadītie gadu desmiti, gan spēja uztvert daudziem nesajūtamo, dziedējot dvēseles un miesas ligas ar netradicionālākām metodēm.

Divi, kuri nolēmuši turpmāko mūžu vadīt līdzās, kopā ar jāvārdu precoties droši vien cer kļūt par pāri, uz kuru Dzintra Bankova attiecina debesīs slēgtas laulības apzīmējumu. Kopdzīvē viņi kļūst līdzīgi ne vien uzskatos, bet arī ārējā veidolā un kustībās. Pat tad, ja viens pamazām zaudējis dzirdi, bet otrs acu gaismu, rociņās saķērušies un viens otru balstīdami, ar visu tiek galā. Atsevišķi pastāvēt nemaz nevar. Ja sieviņa tiek aizsaukta uz viņsauli, vīrs drīz seko. Skaists brīnums, kas apstiprina vienu no svarīgākajiem Kosmosa likumiem: visi, ar kuriem satiekamies, ir pašu attieksmes pret dzīvi nopelnīti, atsaukti, piesaistīti. Šāda saskaņa, kas pieminēta arī laulību solījumā līdz nāve mūs šķirs, attiecībās starp vīrieti un sievieti ir iespējama, tikai parasti ne vienas dzīves laikā nopelnāma.

Dzimt, dzimta, dzimtene…

Dziedniece stāsta: viņai šad tad tiek atnestas jauno pāru fotogrāfijas, lai uzzinātu, kas šos skaistos un cerību spārnotos cilvēkus gaida nākotnē. Dažkārt skaidri redzams – ilgi kopā nedzīvos, kaut it kā visa pietiek: gan zināšanu par seksualitāti, gan vienotas apjausmas par atpūtas iespējām. Tikai izpratnes par pamatvērtībām, uz kā turas laulība, nav. Vai katram tā citāda.

Kāpēc kvēlu jūtu uzbangojumos piesaistām arī tos, ar kuriem vēlāk būt kopā kļūst grūti? Cik mūsu ziņā ir šos likumus izprast, lai kļūdīšanos mazāk?

Kāda māte, tāda meita. Ābols no ābeles tālu nekrīt. Mammu, tu taču smejoties noliec galvu tieši tāpat kā vecāmāte… Agrāk par to atgādināja tautas gudrība, tagad – gēnu inženierija, zinātnes atklājumi par šūnu atmiņu un spoguļneironiem.

Pāru attiecībās ļoti liela nozīme ir tādiem jēdzieniem kā karma, reinkarnācija, astroloģiskā saderība. Taču zinot, ka daļa sabiedrības tos neizprot un nepieņem, nevajadzētu kādu mudināt par katru cenu rakties tādos dziļumos. Pietiek, ja zinām un turam cieņā savstarpējās saskarsmes likumus, kas ikvienam ieraugāmi un izprotami šajā dzīvē, šajos cilvēkos. Kaut pieņemti aizlaikos un skaidrojami arī ezotēriski, tie darbojas joprojām.

* Jaunas ģimenes dibināšanai nevajadzētu būt tikai divu iemīlējušos vēlmei, bet lēmumam, kura pieņemšanā nozīme arī viedu dzimtas ļaužu vērojumiem par iespējamo saderību. Agrāk šī ļoti svarīgā uzdevuma veikšanai bija precinieki. Cilvēka izvēle šai lomai nebija atkarīga no viņa mācēšanas izrunāt vilku no meža, bet no prasmes pamanīt tās slēptās nianses, kas norāda uz iespējamiem ciņiem kopdzīves ceļā. Vai tava mīlestība tiešām ir tik stipra, ka esi gatava ieiet dzimtā, kurā ir pašnāvnieki, dzērājvīri, skaļbļāvēji un roku palaidēji? Ja tā – krāj spēku nesalūzt, šo bēdu sastopot pašas pagalmā.

Kāda māte, tāda meita. Ābols no ābeles tālu nekrīt. Mammu, tu taču smejoties noliec galvu tieši tāpat kā vecāmāte… Agrāk par to atgādināja tautas gudrība, tagad – gēnu inženierija, zinātnes atklājumi par šūnu atmiņu un spoguļneironiem.

* Par dzīvesziņas pamatiem atgādina Bībeles desmit baušļi. Ceturtajā sacīts: tev būs savu tēvu un māti godā turēt, tad tev labi klāsies virs šīs zemes. Apsolījums kopā ar nosacījumu: dzīve tikai tad sniegs gandarījumu, ja apzināsies savu sasaisti ar vecāku saknēm. Ar dzimtu, no kuras esi nācis. Ar visu, kas tajā – zvaigžņu stundām un skeletiem skapjos.

Vīrietis – dievišķā sēkla, informācijas nesējs; cik kvalitatīva sēkla, tik veselīgi kuplos kvieši. Sieviete – dzīvības iznēsātāja, zeme, auglība, klēpis. Kā viņa sēklu izlolos, tāda būs druva. Tikai abi kopā.

Bet vienlaikus tas ir atgādinājums par nemirstību, kas uz šīs zemes iespējama vienīgi caur bērniem. Tēvs, māte un bērns, kuram klājas labi vien tad, ja sasaistē. Paņemot rokās tikko dzimušu mazulīti, vienmēr jūtamies pārsteigti, ka no šīs pirmoreiz ieraudzītās sejiņas var vērties vecmāmiņas acis, uzsmaidīt vecvectēva lūpas, iezīmēties tikai fotogrāfijās skatīta senča rieviņa virs uzacīm.

Dzimtene, piedzimt, dzimta – šiem vārdiem ir viena sakne. Rosinot apzināties, cik tas ir svarīgi – kur un ar kādu mantojumu bērns piedzimst. Tas rāda, no kādiem spēka avotiem viņš var būt stiprs, ja ir dzimtenē. Dzimtā. Tikai stiprais var kādu balstīt.
Dzimtene, piedzimt, dzimta – šiem vārdiem ir viena sakne. Rosinot apzināties, cik tas ir svarīgi – kur un ar kādu mantojumu bērns piedzimst. Tas rāda, no kādiem spēka avotiem viņš var būt stiprs, ja ir dzimtenē. Dzimtā.
Ja pārī katrs atnes līdzi dzimtas un dzimtenes stiprumu, viņi ir neuzveicami. Ja tas ir tikai vienam, otram nepieciešama dubultpiepūle. Ja bešā abi – viņiem jāvirpuļo vējiem līdzi, jo bez saknēm.

* Bībelē ir stāsts par sievietes lomu. Dievs ņēma vīrieša kreiso ribu – no vietas, kur viņam sirds, un radīja sievieti. Nolika: sievietes vieta – vīrietim kreisajā azotē. Pie kreisā sāna, tomēr tā, lai netraucētu šajā rokā turēt vairogu, bet labajā – zobenu, ar ko viņu aizsargāt.

Ja pieņemam, ka Svētajā grāmatā ir izdzīvošanas gudrības esence, tad amazone auļojoša zirga mugurā, kura gatava pat krūti nogriezt, lai uzvilktais loks netraucētu raidīt bultu, šajā azotē īsti neiederas.

Tikai sieviete, kura spēj būt arī vāja, var rosināt vīrieti attapties, ka viņa labajā rokā televizora pults vai pudeles vietā labāk iederētos arkla balsts vai zobens savējo aizsargāšanai.

* Pirmskāzu attiecības un fiziska neuzticība kopdzīves laikā ir daudz graujošāka, nekā to apzināmies. Ne tikai iespējamo seksuāli transmisīvo slimību dēļ. Infor-mācija, ko nes vīrieša sēkla, uz visu mūžu paliek sievietes šūnu atmiņā, neredzamajā pasaulē tā ir visu laiku klātesoša un var izlauzties visnegaidītākajā veidā.

1 komentārs

Pievienot komentāru