Ārstēšana, Veselības politika

Čakša skeptiska pret eitanāzijas legalizēšanu – Latvijā tas tik drīz nenotikšot

Veselības ministre Anda Čakša. Foto - LETA

”Es negribu pēc 40 gadiem gulēt paralizēts un gaidīt nāvi,”– tā TV3 Ziņām saka Pēteris Buks. Viņš sācis vākt parakstus par to, lai Latvija pievienotos tām valstīm, kurās likumīga ir eitanāzija jeb nedziedināmi slimu un lielās sāpēs dzīvojošu cilvēku nonāvēšana, ja viņi paši to vēlas.

Sabiedrībā viedokļi par to dalās, bet veselības ministre saka – tik drīz eitanāzija Latvijā nebūs legāla.

Pēterim Bukam domas par eitanāziju pirmoreiz aktuālas kļuvušas pirms desmit gadiem, kad mūžībā aizgājusi viņa 85 gadus vecā vecmāmiņa. Viņai bijis otrā tipa diabēts, viņa palikusi akla, bet kājās iemetusies gangrēna, kuras dēļ amputēta vispirms viena un pēc tam arī otra.

Nesen viņš atkal sācis par šo jautājumu interesēties un bijis pārsteigts atklājot, ka likumīgas eitanāzijas ieviešana Latvijā nekad nav pat apspriesta.

Tomēr pret eitanāzijas ieviešanu Latvijā kategoriski iebilst daudzi. Tradicionāli pret ir lielākās reliģiskās organizācijas, kā luterāņu un katoļu baznīca. Rīgas katoļu semināra rektors Imants Medveckis skaidro, ka baznīca cilvēka dzīvību uzskata par svētu no ieņemšanas brīža līdz dabiskajai nāvei. Līdz ar to mums neesot tiesību noteikt, kuram būs dzīvot, un kam mirt.

Arī veselības ministre Anda Čakša nepiekrīt, ka eitanāzija būtu jālegalizē. Viņasprāt, mēs nedrīkstam tik vienkārši lemt, par dzīvību. Tā vietā jāuzlabo paliatīvā aprūpe nedziedināmi slimiem cilvēkiem.

Viņa gan atzina, ka paliatīvajai aprūpei, tāpat kā visai medicīnai Latvijā, trūkst līdzekļu. Tomēr medicīnas tiesību eksperte Solvita Olsena nepiekrīt, ka starp sāpju novēršanu un tiesībām uz eitanāziju varētu likt vienādības zīmi. Tas esot jautājums par cilvēka tiesībām pašam lemt par savu dzīvi, nevis par naudas trūkumu veselības aprūpē, un valstij būtu jāļauj cilvēkiem pašiem pieņemt tik nozīmīgus lēmumus.

Šobrīd eitanāzija ir likumīga vairākās pasaules valstīs, kā Nīderlande, Japāna un atsevišķi ASV štati. Tomēr citas valstis, kā Austrālija, ir pieņēmušas arī pilnīgi pretējus likumus nostiprinot eitanāzijas aizliegumu. Līdz pirmdienas pēcpusdienai par iniciatīvu bija parakstījušies aptuveni 500 cilvēku.

4 Komentāri

  1. tad ta problēma – sagaidi ziemu, attaisi logu, piedzeries, un lieta darīta. Tas tā – pa smuko, ja negribi kādam nabaga glābējam likt sevi skrāpēt nost no asfalta vai vilciena riteņiem. Uz zālēm gan daudz nepaļaujies, tur var būt visādi cukurūdentiņi vai arī tanīs riekšavās būt pretējas iedarbības ripiņas, roms arī var iedot nederīgus pulverīšus. A uz Čakšu neceri – tā jau nav savs ienaidnieks, paliatīvā aprūpē tur ir gan valsts, gan piederīgo piķis, ka acis var iztecēt no sajūsmas dabūt kādu procentu no tā.

  2. Vot tā māk muldēt tikai mūsu valdības gudrie. Vajag paliatīvo aprūpi, vajag apkopt slimos un nespējīgo cilvēkus, eitanāzija pavisam noteikti nebūs. BET NAUDAS MUMS APRŪPEI NAV, TĀPĒC VARAT SŪKĀT LĪKO un mocīties sāpēs neskaitāmus gadus, un lūgties, lai jūsu mokas kāds izbeidz. Augstākās klases cinisms. Man rodas sajūta, ka mūsu valsts dakteri ir visi izgājuši caur vienu pajoliņu skolu. Sākot ar Apini, kas uzskata marihuānu par sātana zaļumu, beidzot ar atsevišķiem aplokšņu prasītājiem…

  3. kāpēc eitanāziju drīkst pielietot dzīvniekiem, lai nebūtu jāmokās, bet cilvēkus pakļauj mokām, bieži pat daudzu gadu garumā?…vai tas ir humāni attiecībā pret neglābjami sirgstošo?…

  4. Nuja. Valstij pieprasa vēl jaunu pakalpojumu. Nogalināt. Par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību. Varbūt kādam dakterim specializēties nevis uz ārstēšanu, bet nogalināšanu.

Pievienot komentāru