Ārstēšana, Vēzis

VIDEO: Prostatas vēzi ne vienmēr ārstē steidzami un agresīvi

Publicitātes foto

Kaut arī prostatas jeb priekšdziedzera vēzis biežāk sastopams vecāka gadagājuma vīriešiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asoc. profesors un urologs Vilnis Lietuvietis aicina arī vīriešus pēc 40 gadu vecuma doties pie ārsta veikt vienkāršu asins testu, atceroties, ka sākuma stadijā šo ļaundabīgo audzēju var izārstēt. Pēdējos gados ir paplašinājušās prostatas vēža ārstēšanas iespējas un arvien aktuālāka kļūst pacienta līdzdalība ārstēšanas metodes izvēlē.

“Eiropas Urologu asociācijas galvenā nostāja ir, ka ikvienam vīrietim pēc 40 gadiem ir jāveic analīze, kas saucas PSA – prostatas specifiskais antigēns. Tas ir vienkāršs asins tests. Pēc tam urologs izvērtē individuālo pacienta risku saslimt ar šo slimību,” stāsta RSU asoc. prof. Vilnis Lietuvietis. Īpaša uzmanība savai veselībai būtu jāpievērš tiem vīriešiem, kuriem šis audzējs ģimenē jau ir bijis.

“Pašlaik ļoti plašas ir diskusijas, vai vajag veikt šī audzēja skrīningu un vai ieviest agrīnas diagnostikas programmas. Pēdējie pētījumi pierāda, ka testa veikšanai ir nozīme, tas samazina iespēju nomirt no šī audzēja,” par jaunākajām tendencēm prostatas vēža diagnostikā teic urologs.

Arī prostatas vēža ārstēšanā parādās arvien jaunas metodes, īpaši tādos gadījumos, kad slimība ir ļoti ielaista un kad ir tā sauktā kastrācijas rezistence. Jaunie medikamenti pašlaik gan netiek apmaksāti no valsts, taču tie farmācijas tirgū ir pieejami.

Tā kā pēdējo 20 – 30 gadu laikā ir paplašinājušās prostatas vēža ārstēšanas iespējas, slimniekam ir grūti orientēties dažādo ārstniecības metožu un iespēju piedāvājumā. “Viens no galvenajiem jautājumiem līdz ar to ir pacienta informētība un līdzdalība lēmuma pieņemšanā, kādu ārstēšanas metodi izvēlēties, jo katrai metodei ir gan blakusefekti, gan ieguvumi. Galvenās prostatas vēža ārstēšanas metodes pašlaik ir ķirurģiskā metode, apstarošana un piesardzīga nogaidīšana, jo ne visus audzējus vajag steidzami agresīvi ārstēt. Tāpēc aktuāla ir tendence un pētījumi, kā pacienti piedalās ārstēšanas veida izvēlē.”

Joprojām gan nav zināms, kas būtu jāievēro un jādara, lai samazinātu risku saslimt ar prostatas vēzi. “Pasaulē turpinās pētījumi par uztura un D vitamīna jeb saules ietekmi uz šīs slimības attīstību. Ir zināms, ka Dienvidaustrumāzijā saslimstība ar prostatas vēzi ir daudz zemāka nekā Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā, īpaši melnādaino vīriešu vidū. No tā var secināt, ka noteikti pozitīva ietekme ir saulei un D vitamīnam. Ļoti plaši ir uztura pētījumi, kur atzīst sojas pupiņu un dažādu diētu ietekmi, lai samazinātu risku saslimt ar prostatas vēzi.”
Pēdējo desmit gadu laikā šā vēža veida ielaistās stadijas Latvijā samazinās, taču to skaits ir pietiekami liels salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm. “Tāpēc svarīgākais būtu nenomierināties, ka man nekas nekaiš, kad vīrietis ir sasniedzis 40, 45 un 50 gadu vecumu, jo organisms noveco. Atklājot šo onkoloģisko slimību agrīni, būs minimāla trauma ārstējoties un ilgstošs veiksmīgs rezultāts!” atgādina urologs Vilnis Lietuvietis.

To, cik svarīga prostatas vēža ārstēšanā ir maksimāli savlaicīga diagnostika, ilustrē kāda 65 gadus veca pacienta pieredze, kurš nu jau cīnās ar vēža izraisītām metastāzēm. “2013. gadā man atklāja prostatas vēzi, prostatu izoperēja. Ar tagadējo pieredzi saprotu, ka jau tad vajadzēja veikt pilnu ķermeņa izmeklējumu, lai pārliecinātos, vai audzējs ir tikai pašā prostatā, vai arī ir izplatījies kaut kur citur. Pēc diviem gadiem sekoja staru terapija, jo bija aizdomas, ka vēzis ir atgriezies. Taču arī pēc tās mans PSA līmenis turpināja kāpt. Lai gan bija skaidrs, ka vēzis ir izplatījies, ne datortomogrāfijā, ne arī kaulu scintigrāfijā neko neatrada. Manas metastāzes bija tik sīkas, ka tās atrast bija spēkam tikai PET/CT izmeklējumam”.

Pievienot komentāru