Ārstēšana, Veselības politika

Ministri pie ārsta ar polisi kabatā

Foto - Shutterstock

Mūsu valstī no 900 tūkstošiem strādājošo aptuveni trešajai daļai jeb 300 tūkstošiem cilvēku ir privātās veselības apdrošināšanas polises, kas aizvadītajā gadā veselības aprūpes iestāžu kasēs ir ieplūdinājušas 55 miljonus eiro. Tie ir apmēram 10% no kopējiem ieņēmumiem, ko slimnīcas un poliklīnikas ir saņēmušas no valsts budžeta. No šiem 300 tūkstošiem aptuveni 100 tūkstoši personu strādā valsts un pašvaldību iestādēs, kur tās tiek apdrošinātas par nodokļu maksātāju naudu, un tādējādi šiem cilvēkiem tiek dota iespēja saņemt lielākoties tos pašus medicīnas pakalpojumus, ko nodrošina valsts, tikai ar polisi apejot rindu un iegūstot privileģētu stāvokli attiecībā pret citiem. To skaitā ir arī Ministru prezidents un ministri, kuriem būtu jārūpējas, lai darbspējīgo cilvēku mirstības ziņā Latvija beidzot zaudētu vadošo pozīciju Eiropas Savienībā. Piebildīšu, ka ministru, ministrijas ierēdņu, Saeimas darbinieku (deputāti apdrošinās no personīgajiem līdzekļiem) apdrošināšana par nodokļu maksātāju naudu nav pretlikumīga, jo to pieļauj valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Likumā noteikts, ka institūcijas var apdrošināt amatpersonu un darbinieku veselību atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem. Savukārt apdrošināšanas prēmijas maksimālais apmērs ir noteikts likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Morāls diskomforts

Rodas jautājums – vai politiķiem, kuri daudzu gadu garumā nav spējuši savai tautai nodrošināt pieejamu veselības aprūpi, būtu jādod iespēja no valsts budžeta līdzekļiem saņemt bonusus savas veselības uzturēšanai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šāda iespēja nav dota, piemēram, valsts un pašvaldību slimnīcu ārstiem un medicīnas māsām, kuras strādā uz izsīkuma robežas. Ja parastam cilvēkam ir nepieciešama speciālista konsultācija, viņš to, visticamāk, gaida rindā nedēļu vai mēnesi un pat ilgāk. Ar rindu uz izmeklējumiem ir līdzīgi, bet ministrs vai ierēdnis, vai arī Saeimas darbinieks līdzīgos gadījumos uzrāda polisi un pie ārsta tiek nekavējoties.

Veselības ministre Anda Čakša nenoliedz, ka tas viņai radot morālu diskomfortu, tomēr pati polise tikpat kā neizmantojot. Ministre norādīja, ka viņa cīnīsies par to, lai 2023. gadā veselības aprūpei tiktu piešķirti 14% no valsts kopējiem izdevumiem, tādējādi nodrošinot mūsu valsts iedzīvotājiem laikus pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins apstiprina, ka liela daļa polisēs iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu ir tie paši, kas atrodas valsts apmaksātajā grozā.

“Tas ir pilnīgi brīvs tirgus, ko regulē pieprasījums un piedāvājums. Mēs taču labi zinām, ka rudens pusē izbeidzas valsts noteiktās kvotas un veidojas rindas. Līdz ar to apdrošinātājiem ir iespēja izveidot savu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un piedāvāt to brīvajā tirgū. Apdrošinātājiem šajā ziņā ir brīvas rokas, jo neviens likums nenosaka, ko viņi drīkst un ko nedrīkst piedāvāt.

Jo labāka valsts veselības aprūpe, jo privātajiem ir mazāk ko darīt. Jo sliktāka, jo privātajiem ir vairāk ko piedāvāt. Igaunijā, kur veselības aprūpes sistēma funkcionē krietni labāk nekā Latvijā, veselības privātais apdrošināšanas sektors ir neliels. Arī Lietuvā, kur nav tik lielu problēmu kā Latvijā, privātie apdrošinātāji ieņem mazliet lielāku tirgu nekā Igaunijā, bet mazāku nekā Latvijā. Igaunijā tādu privāto poliklīniku kā pie mums, piemēram, “ARS” vai “Veselības centrs 4″, ir ļoti maz un tās ir samērā vājas. Latvijā tās ir daudz lielākas un spēcīgākas, un, ja valsts nespēs atrisināt samilzušās veselības aprūpes finansiālās problēmas, tad privātās medicīnas iestādes kļūs vēl varenākas,” secina Jānis Abāšins.

13 Komentāri

  1. Čakša sola 2023.gadā…. hahahahaaaaaaaaa , sasmējos :))) pieņemu, ka viņa cer, ka līdz tam laikam vēl lielākā daļa būs apmirusi. Man šitie termiņi mistiskie, tālie uzsauc vienkārši dusmas un naidu. Kā viņi nesaprot, ka cilvēki nespējot paši samaksāt, mirst…. Un nauda ir vajadzīga šodien.

  2. Latvijas bankas piezīme, ka tā no valsts budžeta nesaņem neko ir smieklīga, ņemot vērā to, ka tā pārvalda valsts (!!!) naudas rezerves. Varētu padomāt, ka tā NAV valsts nauda!

    1. Ir, bet tā nav konkrētā, tekošā budžeta nauda. Valsts rezerves netiek noēstas, bet gan glabātas nebaltām dienām. Un kamēr glabātas, tikmēr arī liktas lietā, lai nopelnītu finanšu tirgos. Daļa peļņas aiziet budžetā. Tā kā Latvijas banka uztur sevi pati un par to nav ko pārmest. Drīzāk otrādi, ja paši var dzīvot labi, tas nozīmē, ka strādā labi un valsts budžetam tiek labas dividendes.

  3. ….jā ,nu ministriem jau gan jābūt veseliem,kas tad ,,vadīs,,valsti…..,bet drīz jau viņiem nebūs ko vadīt!!!..vienīgi ja nu savas personīgās luksus automašīnas…Ha-ha-hā….!!!

  4. Lai pati un ministrijas ierēdņi (nevis ārsti un medmāsas) turpmāk nesaņemtu veselības apdrošināšanas polises par nodokļu maksātāju naudu un beidzot arī Latvijā būtu slimokases,kā visās pārējās Eiropas Savienības valstīs,Čakša,kā lasām rakstā,necīnīsies.Viņa cīnīsies,lai 2023.gadā,nevis slimokasēm (kā visā Eiropā),bet ministrijai tiktu piešķirti visi 14% no valsts izdevumiem,ierēdņu skaita,ierēdņu atalgojuma,prēmiju,piemaksu un sociālo pabalstu pēc darba koplīgumiem ar nozares arodbiedrību,tālākai palielināšanai! Ne jau papildus pakalpojumiem apdrošinātajiem,ko plašā klāstā piedāvā citu ES valstu slimokases.Pārējiem-kas paliks pāri! Un,kur gan jāsteidzas? Pat reformas Čakša sākšot tikai 2018.gadā! Bet,kā intervijā Ir.lv ir teicis Uģis Gruntmanis:”Veselības aprūpes sistēmā vajadzīgas fundamentālas,strukturālas un monetāras pārmaiņas,bet lai tādas notiktu,vajag politisko gribu.Skat.”Veselībā vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas”,17.06.2016.

  5. Bēdīgākais ir tas, ka lielai daļai budžetnieku šīs polises nopērk valsts, resp., mēs ar savu nodokļu naudiņu. Un ne lētas 🙂 Kamēr ražotājs ar mokām saviem darbiniekiem pērk lētākās polises, vai pat nevar atļauties apdrošināt viņu veselības. 🙂

  6. mūsu ministri jau ir maznodrošinātās personas, vidējā pensija Latvijā trīs reizes pārsniedzot ministra algu ar visām piemaksām, tāpēc žēlosim nabadziņus

  7. “Lai ASV spētu samaksāt par plānotajām reformām veselības aprūpē,Obamas plāns ir palielināt ienākuma nodokli tiem,kas pelna vairāk par 250 000 USD gadā (~5% no ASV iedzīvotājiem).Vadoties no ASV un Latvijas IKP rādītājiem,ienākumi virs Ls 45 000 Latvijā būtu pielīdzināmi 250 000 USD gada ienākumiem ASV.Šiem cilvēkiem,kam ir Ls 45 000 ienākumi,tiešām ir veicies,un pavisam droši vajadzētu gribēt un spēt palīdzēt Latvijai šajā grūtajā brīdi.
    Latvijai ir otrais visaugstākais Gini indekss ES,tas norāda,ka pēdējos gados arvien vairāk sabiedrība ir noslāņojusies,bagātie ir kļuvuši bagātāki,nabagie ir kļuvuši nabagāki,un vismaz divpakāpju ienākuma nodokļa ieviešan kaut nedaudz samazinātu šo milzīgo morālo un ekonomisko nevienlīdzību.Ja pieņemam,ka Latvijā ir 1% cilvēku ar Ls 45 000 ienākumiem,tad,paceļot ienākuma nodokli no 25 uz 30% (nevienā ES valstī ar pakāpenisko ienākuma nodokli,pat ne ASV,cilvēki,kas pelna salīdzinoši daudz,nemaksā mazāku nodokli par 30%),valsts kase tiktu papildināta ar vismaz 52 milj.latu,ja šādu cilvēku ir 5%,tad 250 milj.latu,un tas nav maz.”
    Skat.”Lūdzu izlasiet,Dombrovska,Repšes kungi,Rozentāles kundze!,Diena.lv,08.08.2009.http://www.diena.lv/lat/politics/viedokli/ludzu-izlasiet-dombrovsk-repses-kungi-rozen

  8. Tikai vēl piemetināšu, ka cilvēkam, kurš ir vecāks par 70 gadiem apdrošināšanas kompānijas veselību NEAPDROŠINA VISPĀR ne par kādu naudu! Un ko darīt, ja valstī ir sekojoša situācija: 1. valsts palīdzību (izņemot neatliekamo) sagaidīt ir grūti vai atlikušā mūža laikā nesagaidīsi; 2. pensionāram naudas par ārstēšanos nav; 3. bnrīvprātīgā apdrošināšana nav “sasniedzama” vispār.

Pievienot komentāru