Ārstēšana, Veselības politika

RSU: Stereotipiem par ģimenes ārsta specialitāti jāmainās

Publicitātes foto

Šobrīd 70 % Latvijas ģimenes ārstu ir vecāki par 50 gadiem. It īpaši reģionos daudzi no tiem ir jau pārkāpuši 70 gadu slieksni. Desmitiem tūkstošu pacientu tuvāko gadu laikā var palikt bez ģimenes ārsta, šai ārstu paaudzei aizejot pensijā. Kā motivēt topošos mediķus stāties viņu vietā? Līdz šim paaudžu nomaiņa šajā nozarē norisinājusies visai kūtri, tāpēc Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), ieviešot pārstrādātu un uzlabotu rezidentūras studiju programmu, veicinās studentu pievēršanos šai profesijai. Līdzšinējo nepietiekamo interesi par ģimenes medicīnu RSU mācībspēki skaidro gan ar valdošajiem stereotipiem, gan nepieciešamajām izmaiņām studiju procesā.

RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne asoc. prof. Ilze Grope uzskata, ka jālauž stereotipi par ģimenes ārstu, kā pabērnu medicīnā: “Ģimenes ārstam ir iespēja būt neatkarīgam, vadīt savu praksi un plānot savu darba laiku. Pašvaldības daudzviet ir ļoti atsaucīgas un gatavas piedāvāt izremontētas, aprīkotas prakses vietas, kā arī nodrošināt dzīvesvietu un citādi materiāli stimulēt ģimenes ārsta piesaisti savam novadam. Bieži vien tā ir iespēja jauniešiem atgriezties un attīstīt savu nākotni vietā, kur viņi ir dzimuši un auguši.”

“Arī aizspriedumiem par ģimenes ārsta profesionālo darbību ir jāmainās,” uzsver dekāne. “Ģimenes ārstam ir jābūt ļoti gudram, šī specialitāte prasa daudzpusīgas zināšanas. Atšķirībā no šauru specialitāšu ārstiem, ģimenes ārsts ikdienā strādā ar plašu veselības jautājumu loku un skata pacientu kopumā kā vienotu organismu, turklāt bieži arī vairāku paaudžu kontekstā. Ģimenes ārsta darbs ietver daudzveidīgu spektru – sākot no slimību profilakses, beidzot ar grūtniecības uzraudzību un ķirurģiskām manipulācijām. Darbs ir ļoti interesants, jo ir iespēja strādāt ar pacientiem ilgtermiņā un redzēt sava darba augļus, atšķirībā no speciālistiem, kuri ar saviem pacientiem kontaktējas tikai ierobežotas epizodes ietvaros. Topošajiem ārstiem un sabiedrībai kopumā jāapzinās, ka ģimenes ārsts – tā ir ļoti prestiža profesija.”

Arī RSU rezidentūras ģimenes ārsta specialitātes programmas vadītāja Dr. Līga Kozlovska uzskata, ka sabiedrībai tik nozīmīgais ģimenes ārsta arods līdz šim nav ticis pienācīgi novērtēts: “Tā ir specialitāte, uz kuras balstās visa veselības aprūpes sistēma, jo pacienti mūsu valstī apmēram 70% gadījumu palīdzību saņem tieši pie ģimenes ārsta. Ar savām zināšanām, prasmēm, iejūtību un attieksmi viņš nereti ir ne tikai ārsts, bet arī uzticības persona savam pacientam. Ģimenes ārsts ir tautas ārsts visplašākajā šī vārda nozīmē. ”

Ģimenes medicīnas izglītība Latvijā ienākusi salīdzinoši nesen un pagaidām nav bijusi pietiekoši populāra jauniešu vidū. Nākamajam mācību gadam Veselības ministrija, vadoties pēc ģimenes ārstu profesionālo asociāciju ieteikuma un iepriekšējo gadu pieprasījuma, ieplānojusi apmaksāt 40 rezidentūras vietas šajā specialitātē. Intereses pieaugums un veselīga konkurence veicinātu ne vien brīvo prakses vietu aizpildīšanu, bet arī to, lai par ģimenes ārstiem kļūtu talantīgākie un mērķtiecīgākie.

Medicīna strauji attīstās, līdz ar to arī mainās apmācību prasības. Līdz šim ģimenes ārsti-rezidenti bija piesaistīti lielajām ārstniecības iestādēm, kas ne vienmēr bija ieinteresētas rezidentu izglītošanā, jo bija skaidrs, ka sagatavotie studenti darbu tajās visticamāk neturpinās. Uzlabotajā rezidentūras programmā lielāks īpatsvars paredzēts reālam darbam ģimenes ārstu praksēs visā Latvijā. Jau no pirmā kursa rezidents būs piesaistīts konkrētai ģimenes ārsta praksei, līdz ar to katram studentam būs nodrošināta personificēta pieeja un atbalsts.

Jau šobrīd vērojama liela interese no ģimenes ārstu prakšu puses par jauno speciālistu apmācību, taču ne visām šāda iespēja tiks piešķirta. RSU veic atlasi pēc noteiktiem kritērijiem, lai nodrošinātu pēc iespējas piemērotāku profesionālo vidi rezidentūrai. Lai gūtu pēc iespējas daudzpusīgāku pieredzi, rezidenti varēs iepazīt vairāku ģimenes ārstu prakšu darbu, ik pa laikam mainot mācību vietu. Specifisku zināšanu apgūšanai, daļa rezidentūras laika būs jāpavada arī lielajās ārstniecības iestādēs, taču arī to varēs paveikt reģionālajās slimnīcās, tādējādi jau laikus veidojot profesionālos kontaktus nākotnei izvēlētās dzīves un darba vietas tuvumā.

Dr. L. Kozlovska, kura pati ir praktizējoša ģimenes ārste Balvu pusē un vienlaicīgi arī Latvijas Lauku ģimenes asociācijas vadītāja, pauž cerību, ka paralēli RSU centieniem un pašvaldību atbalstam arī valstiskā līmenī tiks veicināta jauno speciālistu piesaiste: “Valstij tuvākajā laikā ir jārada apstākļi, lai varētu normāli noritēt paaudžu maiņa šajā specialitātē. Tikai saskatot nākotnes perspektīvas, jaunie ārsti attīstīs savu praksi, pievērsīsies zinātniskajam darbam un pētniecībai, dodos savu ieguldījumu ģimenes medicīnas kā specialitātes attīstībā.”

Ģimenes ārstu asociāciju sarunas ar Veselības ministriju liek domāt, ka šie ceļi tiks meklēti. Šobrīd ir cerības visai tuvā nākotnē panākt īpašu valsts atbalstu jaunajiem ģimenes ārstiem, kuri atver prakses lauku reģionos un jācer, ka tas būs pietiekami liels, lai pacienti Latvijas mazpilsētās un laukos nepaliktu bez sava ģimenes ārsta.

Pievienot komentāru