Dzīvesveids, Skaistumkopšana

Skaista āda par spīti problēmām – aknei, atopiskajam dermatītam…

1. Sausa āda kopš bērnības: atopiskais dermatīts

1no3
Foto - Shutterstock

Katra cilvēka āda ir unikāla un funkcionē kā aizsargājošs ķermeņa apvalks. Problēmas var skart jebkuru un piemeklēt jebkurā vecumā, jo āda bieži vien tiek bojāta – tai kaitē ķimikālijas, infekcijas, skrāpējumi, alergēni, saules stari un citi faktori. Reaģējot uz iekšējo orgānu kaitēm,  uz ādas parādās izsitumi, sausi plankumi, nieze, nevienmērīgs tonis. Taču vesela āda nav nesasniedzams mērķis, pat ja to skārušas nopietnas problēmas – atopiskais vai seborejiskais dermatīts, akne vai ekzēma.

Medicīnas enciklopēdijā var atrast vairāk nekā 3000 ādas slimību, kas mūsdienās piemeklē ne vienu vien cilvēku. Āda ir lielākais mūsu ķermeņa orgāns un arī veselības spogulis, kas labi redzams citiem, tāpēc problēmas daudziem sagādā ne vien fiziskas, bet arī psiholoģiskas ciešanas. Visvairāk traucē neagresīvas slimības, kas dzīvību neapdraud, toties cilvēks vizuāli izskatās nepievilcīgi. Labā ziņa – ja problēmas skartais parūpēsies par savu ādu, ievēros veselīgu dzīvesveidu un regulāri dosies pie dermatologa, viņš spēs ne tikai sadzīvot ar ādas kaiti, bet arī labi izskatīties.

Atopiskais dermatīts ir iedzimta alerģiska saslimšana, kas izpaužas kā īpaši sausa sejas, roku un ķermeņa āda. Slimība parādās jau agrā bērnībā, taču mūsdienās ir novērojama tendence, ka atopiskais dermatīts parādās pusaudžu gados vai vēlākā jaunībā.

Atopiskais dermatīts uzliesmo, kad slimnieks saskaras ar alergēniem. Katram alerģisko reakciju var izraisīt atšķirīgs iemesls, piemēram, pārtika, putekšņi, putekļi, dzīvnieki, ķimikālijas. Ja atopiskais dermatīts ir izteiktāks, uz ādas var parādīties apsārtums, norobežoti, sausi plankumi, nokasījumi un kreveles. Uzliesmojuma laikā sākas ādas nieze. Dažiem tā var būt tik neizturama, ka jākasās pat nakts laikā, spēcīgi saskrāpējot ādu. Tāpēc atopiskā dermatīta uzliesmojums jānovērš pēc iespējas ātrāk – jo ilgāk tas turpināsies, jo vairāk bojāsies āda. Rīkojoties laikus, iespējams labāk saglabāt ādu veselu.

Atopiskais dermatīts ir iedzimta slimība, kas norisinās visa mūža garumā. Cilvēkam kļūstot vecākam, atopiskā dermatīta izpausmes vājinās.

Kā sadzīvot

Atopisko dermatītu parasti konstatē jau bērnībā. Tad apzina visus alergēnus un riskus, kas izraisa slimības uzliesmojumu. Visas dzīves laikā no kairinātājiem pēc iespējas jāizvairās, taču, slimībai saasinoties, āda īpaši jāsargā un jālieto emolienti – kopšanas līdzekļi, kas atjauno ādas aizsargbarjeru. Tad pacientam arī nevajadzētu iet vannā, baseinā vai pirtī, kā arī jāvairās lietot spēcīgus mazgāšanās līdzekļus un kosmētiku.

Sievietes un meitenes, kas sirgst ar atopisko dermatītu, drīkst ikdienā lietot kosmētiku, tomēr uzliesmojuma laikā no tās jāatsakās, jo problēma var kļūt vēl lielāka. Ja ir kāds pasākums un labi jāizskatās, var uzklāt vieglu grimu, taču uz neilgu laiku, jo pat tādā gadījumā āda pēc tam dzīst ilgāk. Nekādā gadījumā grimu nedrīkst likt, ja ir ādas mitrošanās jeb iekaisušā ādas laukuma sulošanās – tas var veicināt infekcijas izplatīšanos.

Ievēro! Atopiskā dermatīta skartā ādas barjera ir bojāta jau ģenētiski – tas nozīmē, ka āda ir uzņēmīgāka pret infekcijām. Vesela āda var sevi pasargāt no dažādiem vīrusiem, baktērijām vai sēnītēm, turpretī atopiska nespēj pilnvērtīgi pretoties mikroorganismiem. Uzliesmojuma brīdī āda ir vēl jutīgāka, un saskarē ar kādu mikroorganismu, var sākties saasināta ādas infekcija.

  1. Sausa āda kopš bērnības: atopiskais dermatīts
  2. Pumpas ne tikai pusaudžiem: akne
  3. Atopiskā dermatīta mamma: ekzēma

1 komentārs

Pievienot komentāru