Ārstēšana, Citas slimības

Pavasarī vairāk krīt mati un rodas blaugznas. Kā cīnīties ar šīm problēmām?

Foto - Shutterstock

Pēc ziemas laika apstākļiem, galvassegu valkāšanas un vitamīnu nabadzības mūsu mati prasa vairāk rūpju gan par izskatu, gan veselību.

Lai arī matu un galvas ādas veselība bieži vien šķiet atkarīga no matu kopšanas līdzekļiem, ģimenes ārste un triholoģe (matu problēmu speciāliste) Inga Zemīte mudina uz tiem vien nepaļauties. Ja mati neizskatās veselīgi, vajadzīga ne tikai pareiza to kopšana! Pēc iemeslu noskaidrošanas dažkārt nepieciešama nopietna ārstēšana, izmantojot iekšķīgi vai uz ādas lietojamus medikamentus, mezoterapiju, PRP injekcijas, lāzerterapiju, darsonvalizāciju, masāžas u. c. terapijas metodes. Mēdz būt arī nopietnas veselības problēmas, kas vispamanāmāk atspoguļojas matos – ir traucēta to augšana, pastiprinās matu izkrišana vai galvas ādas taukošanās. Šādā gadījumā palīdz pamatslimības novēršana.

Ja ir veikta pareiza diagnostika un terapija, 90% gadījumu matu izkrišanu izdodas apturēt un pat panākt daļēju to ataugšanu. Protams, jāņem vērā, ka mati aug ļoti lēni – vairākumā gadījumu no 1 līdz 1,5 cm mēnesī. Tāpēc terapija kopumā var ilgt apmēram pusgadu, kad rezultāts kļūst pamanāms.

Vai visi savās vietās?

Pavasarī viena no biežākajām un pamanāmākajām matu problēmām ir to izkrišana. Parasti problēma pāriet pati no sevis apmēram mēneša laikā. Cenšoties problēmu novērst ar tautas līdzekļiem, piemēram, skalojot ar augu novārījumiem, bieži rodas priekšstats, ka ir palīdzējusi tieši šī metode.

Matu ārstēšanas speciāliste Inga Zemīte mierina, ka lielākajai daļai cilvēku mati galvu pamet vienmērīgi. To izraisa emocionāls un laika apstākļu stress, pārslodze, hroniskas slimības, vairogdziedzera darbības traucējumi, medikamenti, intoksikācija, grūtniecība. Diemžēl ne vienmēr matu izkrišana tiek saistīta ar šiem faktoriem, tāpēc vienmēr jāatceras, kas ir noticis apmēram pirms trim mēnešiem.

Vīriešiem raksturīga androgēna alopēcija – matu izkrišana, kas izpaužas kā plikpaurība. Tā liecina par iedzimtu paaugstinātu mata saknītes jutību pret vīrišķajiem hormoniem. Tiesa, ir arī sievietes, kurām androgēnie hormoni izraisa matu apjoma mazināšanos. Lai gan tie neizraisa plikpaurību, mati kļūst izteikti smalki un paretinās matu līnija – galvas āda, sākot no celiņa, kūst arvien pamanāmāka. Vīriešiem pirmās matu atkāpšanās pazīmes sāk izpausties ap 30 gadu vecumu, bet sievietēm – aptuveni trīs gadus pēc klimaksa iestāšanās.

Šādas matu izkrišanas gadījumos ārstēšanas mērķis ir procesa apturēšana, pēc tam – matu apjoma atgūšana. Vēlākā posmā notiek atgūtā noturēšana visu atlikušo dzīvi. Trihologs terapijā izmanto antiandrogēnu līdzekļus.

Apmēram 2% cilvēku dzīves laikā saskaras arī ar perēkļveida matu izkrišanu. Tas nozīmē, ka izkrišana ir nelielos laukumos, jo organisms kaut kāda iemesla dēļ sāk ražot antivielas pats pret sevi un sāk iznīcināt matu saknītes šūnas. Problēma saistīta ar autoimūnām slimībām (vilkēde, artrīts u. c.). To izraisītās sekas var novērst, ārstējot pamatslimību un izmantojot hormonu preparātus, kas nomāc aplamu imūnās sistēmas reakciju. Terapiju parasti papildina ar organismu stimulējošiem vitamīniem un, ja nepieciešams, specifiskām ārstēšanas metodēm.

Pievienot komentāru