Dzīvesveids, Padomi

Izveseļoties palīdz labās baktērijas. Kas īsti ir probiotikas un kāds no tām labums?

Foto - Shutterstock

Kaut arī par zarnu mikrofloru joprojām ir daudz nezināma, tiek uzsvērta tās lielā nozīme veselības saglabāšanā.

Resnajā zarnā un tievo zarnu lejasdaļā mājo galvenokārt divu veidu veselībai vēlami mikroorganismi: pienskābās jeb laktobaktērijas un bifidobaktērijas, kuras kopumā dēvē par probiotikām. Tās ne tikai ietekmē gremošanas orgānu darbību, bet arī samazina risku saslimt ar dzimumceļu, urīn­ceļu un augšējo elpošanas ceļu iekaisumu, kā arī stiprina imunitāti.

Tomēr zarnu mikroflora katram atšķiras atkarībā no dzīvesveida, uztura un veselības stāvokļa. Pēc jaunākajiem pētījumiem, to labvēlīgi ietekmē fiziska slodze.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents, diētas ārsts Zigurds Zariņš uzsver, ka normālas zarnu mikrofloras nodrošināšanai pats galvenais ir pilnvērtīgs uzturs. Svarīgi ir regulāri ēst skābpiena produktus, taču saslimšanas gadījumos varētu ņemt talkā aptiekā nopērkamos uztura bagātinātājus pulverīšos vai kapsulās, kuros vērtīgie mikrobi ir koncentrētākā veidā.

Lai būtu labums

Kā norāda Z. Zariņš, lai kefīrs, jogurts vai cits skābpiena produkts dotu labumu veselībai, tā mililitrā jābūt vismaz miljonam labo baktēriju. Ieteicams arī raudzīties, vai uz iepakojuma ir minēts baktērijas “vārds un uzvārds”, piemēram, Lactobacillus acidofilus.

Ja produktam ir ilgs derīguma termiņš, visticamāk, liela daļa vērtīgo mikroorganismu būs gājuši bojā. Priekšroka dodama tiem, kas jāizlieto divu trīs dienu laikā.

Diemžēl, kā liecina RSU studentu pētījumi, no vairāk nekā 100 dažādu skābpiena produktu veidiem, kas nopērkami Rīgas veikalos, tikai 12 bijis norādīts pilns vērtīgo mikroorganismu nosaukums un to daudzums.

Vislabāk probiotikas uzņemt ēdienreizē vai uzreiz pēc maltītes, lai tās vieglāk izkļūtu cauri kuņģa skābes un žultsskābes radītajai barjerai. Jāņem vērā, ka daļa tomēr tiks noārdīta un līdz resnajām zarnām netiks, taču tas, protams, nenozīmē, ka probiotikas nav vērts lietot.

Kad izjaukts līdzsvars

Labi sabalansēto zarnu mikrofloru ir iespējams viegli izjaukt, un tad tajā savairojas organismam nelabvēlīgas baktērijas. Piemēram, tā var notikt ar uzturu, bagātīgi uzņemot gaļu un taukus vai lietojot antibiotikas. Tā kā šīs zāles nokauj ne tikai sliktās, bet arī labās baktērijas, paralēli būtu ieteicams uzņemt probiotikas, ko satur skābpiena produkti. Vēl tās diezgan lielā daudzumā atrodamas skābētos kāpostos un citos dabīgi raudzētos dārzeņos, taču krietni koncentrētākā daudzumā tās ir aptiekās nopērkamos probiotiku kompleksos.

“Ne mazāk svarīgi gādāt, lai vienlaikus tiktu uzņemtas prebiotikas, jo citādi tām nebūs no kā baroties. Trūkstot šķiedrvielām, labās baktērijas nespēs vairoties un pāris dienu laikā ies bojā,” norāda Z. Zariņš.

Prebiotikas ir ūdenī šķīstošas jeb fermentējamas balastvielas, kas satur fruktozes savienojumus. Tās ietilpst arī augļos, ogās, dārzeņos, riekstos un sēnēs, taču īpaši bagāti ar to ir topinambūri un cigoriņi, kuru sastāvā ir sevišķi daudz probiotikām garšojošo fruktānu. Savukārt no graudaugiem ar prebiotikām visbagātākās ir auzas.

Atjauno mikrofloru

Ikdienā pietiks ar skābpiena produktiem, taču saslimšanas gadījumā, piemēram, kad nepieciešams lietot antibiotikas, jāņem talkā baktēriju preparāti. Šādi tiks spēcināta imūnsistēma un uzlabosies arī ārstēšanas efektivitāte. Vienīgi abus līdzekļus nevajadzētu uzņemt kopā, bet gan ar divu trīs stundu intervālu. Labās baktērijas ieteicams lietot divas nedēļas līdz mēnesi pēc šo medikamentu lietošanas kursa.

Probiotikas būtu vēlams uzņemt arī pēc kuņģim kaitīgo helikobaktēriju iznīdēšanas, lai nevēlamie mikrobi neatjaunotos.

Labie mikroorganismi spēj iznīdēt zarnās pūšanas procesā radušās kaitīgās vielas. Tie ražo tā sauktās īsās taukskābes, piemēram, etiķskābi, propionskābi un sviestskābi, no kurām savukārt rodas vielas, kas kopā ar asinīm nokļūst galvas smadzenēs, radot sāta sajūtu un dodot impulsu beigt ēst.

Pēc probiotikām mēdz rasties vajadzība, arī ilgstoši lietojot kuņģa skābes daudzumu samazinošas zāles, lai pretotos organismā nokļuvušajiem nevēlamajiem mikrobiem. Tās veicinās atlabšanu no rotavīrusa un citām zarnu infekcijām.

Parasti zarnu mikrofloru pēc slimošanas ar probiotiku palīdzību izdodas atjaunot pāris nedēļu laikā. Grūtāk to izdarīt iekaisīgu zarnu slimību, piemēram, čūlaina kolīta un Krona slimības gadījumā, tomēr, panākot to atkāpšanos, tas ir iespējams.

Tiem, kuri dodas ceļojumā vai komandējumā uz eksotiskām valstīm, labās baktērijas papildus var noderēt, lai pielāgotos turienes atšķirīgajam ēdienam.

Vērtīgo baktēriju maisījumu kopā ar prebiotikām iesaka lietot arī tad, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis asinīs. Tas ir aktuāli ļoti daudziem, jo, kā norāda Z. Zariņš, Latvijas iedzīvotāji uzņem vidēji divas trīs reizes vairāk holesterīna, nekā būtu nepieciešams. Īsās taukskābes, kas rodas resnajā zarnā no probiotikām, kavē holesterīna sintēzi aknās, taču vēl jo vairāk šajā ziņā palīdz rupjās balastvielas, kas mazina holesterīna uzsūkšanos.

Savukārt fermentējamās balastvielas var būt atbalsts zarnu gļotādai celiakijas gadījumā, kā arī mazināt piena cukura laktozes nepanesību.

Pievienot komentāru