Ārstēšana, Citas slimības

Ūdens kaitē, saule palīdz. Kā sadzīvot ar psoriāzi

Foto - Shutterstock

Sārtie psoriāzes izsitumi ar zvīņām izskatās nelāgi, bojā pašsajūtu un liek citiem nepatikā novērsties. Slimība var sagādāt nepatīkamu pārsteigumu jebkurā vecumā. Diemžēl izārstēt to pilnībā nav iespējams.

Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska iekaisuma slimība, kas saistīta ar ādas virsējā slāņa šūnu paātrinātu un nekontrolētu dalīšanos. Normāli šis process notiek aptuveni 28 dienu laikā, taču psoriāzes slimniekiem – daudz ātrāk, jau četrās dienās.

Slimības cēloņi nav pilnībā skaidri, taču ir zināms, ka to izraisa imūnsistēmas nepareiza darbība, kas ietekmē ādas virsējās šūnas keratinocītus. Psoriāzes radītie bojājumi mēdz izpausties ne tikai uz ādas, bet arī nagiem, locītavām un gļotādām.

Diemžēl zvīņēde traucē pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē, jo daudzi maldās, domādami, ka tā ir lipīga, tāpēc negrib sasveicināties ar slimnieku un viņam pieskarties, kas nereti saslimušajam izraisa depresiju.

 

Bojā veselību

Psoriāzes attīstību provocē dažādi apstākļi, piemēram, stress, vīrusu infekcijas, pārciesta operācija, psihoemocionāli pārdzīvojumi, jo tie visi ietekmē imūnsistēmu. Sievietēm zvīņēde mēdz uzliesmot grūtniecības laikā.

Liela nozīme slimības attīstībā ir iedzimtībai un neveselīgam dzīvesveidam – smēķē­šanai, kas veicina un uztur iekaisumu, kā arī alkohola lietošanai. Labvēlīgu fonu zvīņēdei sagādā aptaukošanās. Ievērojot diētu un samazinot svaru, psoriāze parasti atkāpjas.

Biežāk sastopama ir zvīņ­ēdes ziemas forma, kad, vasarā uzturoties saulē un peldoties jūras sāļajā ūdenī, ādas stāvoklis uzlabojas.

Slimojot ar psoriāzi, pastāv risks, ka paaugstināsies asinsspiediens un svars, attīstīsies ateroskleroze, cukura diabēts, infarkts, insults, aknu slimības vai citas hroniskas kaites, tiks bojātas locītavas.

 

Kā atšķirt

Izsitumi visbiežāk veidojas uz elkoņiem, ceļgaliem, galvas matainajā daļā, jostas un krustu apvidū, sēžas krokā un uz dzimumorgāniem. Tie mēdz rasties vietās, kur āda saskrāpēta, nobrāzta vai citādi ievainota.

Citkārt slimība skar locītavu ieloču virsmas, paduses, cirk­šņus, zonu zem krūtīm un ādas krokas. Izsitumi var būt arī kā sīki, ar strutām pildīti pūslīši, taču to saturs ir sterils. Reizēm bojājums ir tikai uz plaukstu un pēdu ādas vai mutes dobumā, kas izpaužas ar izteiktu mutes kaktiņu iekaisumu.

Parādoties psoriātiskam perēklim, mēdz būt neciešama nieze, arī dedzināšana. Pro­blēmu vēl vairāk saasina kasīšana, jo mehāniska berze veicina ādas šūnu dalīšanos. Iekaisušie laukumi var plaisāt un asiņot.

Ārsts diagnozi parasti nosaka pēc ādas izskata. Ja par to rodas šaubas, vienīgā analīze, lai pierādītu zvīņ­ēdi, ir biopsija.

Psoriāze izpaužas līdzīgi seborejiskajam dermatītam – slimībai, kas saistīta ar ādas sēnītes savairošanos un tauku sekrēta mainītu izdali. Zvīņošanās galvas matainajā daļā var būt abos gadījumos. Psoriāze izpaužas arī uz ķermeņa, taču seborejiskais dermatīts skar galvenokārt galvu.

Psoriāzes gadījumā veidojas biezi perēkļi. Atsevišķi apaļi vai ovāli ādas apvidi ir sarkani, piepacelti, ar nelīdzenu virsmu un skaidri saredzamām robežām, pārklāti ar daudzām sausām plēksnēm jeb zvīņām. Tās ir sudrabaini baltas, sedz visu sarkano plankumu, cieši piekļaujas ādai, un, mēģinot tās nokasīt, var parādīties asiņaini punktiņi. Seborejiskā dermatīta gadījumā zvīņām ir dzeltenīga nokrāsa.

Slimībai mēdz būt arī pilienveida forma, kas izpaužas ar maziem, sārtiem izsitumiem pa visu ķermeni, atgādinot alerģisku reakciju. Piemēram, tāda raksturīga A grupas hemolītiskā streptokoka izraisītas augšējo elpceļu infekcijas gadījumā, bet tad izsitumi visbiežāk ir pārejoši.

Pievienot komentāru