Atkarības, Psiholoģija

15 fakti par alkoholismu un tikšanu vaļā no tā

Foto - Shutterstock

Alkoholisko dzērienu un tabakas iegādei uz vienu mājsaimniecības locekli Latvijā tiek tērēti vidēji 10,47 eiro mēnesī (Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2015).

* No alkohola atkarīgos sabiedrībā mēdz saukt par dzērājiem vai alkoholiķiem.

* Medicīnā ar alkohola lietošanu saistītās diagnozes var būt dažādas – psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ, atkarības sindroms, abstinences sindroms, delīrijs.

* Kaitējoša pārmērīga alkohola lietošana vēl nav atkarība, bet posms, kad, uzsākot ārstēšanos, ir lielas iespējas sasniegt labus rezultātus.

* Pirmais solis uz atveseļošanos ir problēmas identificēšana – saprast un atzīt, ka dzer par daudz. Palīdzēt to apzināties var ģimenes ārsts, sociālais darbinieks, jebkurš cits medicīnas speciālists, veicot alkohola lietošanas traucējumu identifikācijas testu un aprunājoties.

* Iespējams vērsties arī pie narkologa, kas ir tiešās pieejamības ārsts – ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams.

* Būtiski noskaidrot, kas pamudina lietot alkoholu: iespējams, ir trauksme, depresija, ģimenes vai darba problēmas, kāda slimība ar pastāvīgām sāpēm. Tamlīdzīgās situācijās cilvēki nereti izvēlas alkoholu kā zāles, pašārstēšanās veidu. Neatrisinot pamatproblēmu, piemēram, neārstējot depresiju ar atbilstīgiem medikamentiem, uzsākt ārstēt tikai atkarību no alkohola būtu bezmērķīgi.

* Ja alkohola atkarība ir slimība, jānovērtē, vai tā noteikta ģenētiski – tad nevēlamie procesi noris daudz ātrāk un kaitē vairāk nekā pašārstēšanās modelī. Atšķiras arī terapija.

* Ir arī no alkohola atkarīgo grupa, kurus ārsti dēvē par organiķiem – dzer pēc galvas traumām, epilepsijas vai psihiatriskas saslimšanas dēļ. Tamlīdzīgās situācijās ārstēšana ir citāda nekā ģenētiski noteiktajos gadījumos vai pašārstēšanās modelī.

* Smaga problēma ir bērnu alkoholisms, taču arī tad uzmanība jāpievērš to izraisījušiem faktoriem. Parasti tās ir problēmas ģimenē.

* Alkohola atkarību nav iespējams izārstēt vienā dienā. Process ilgst 3–12 mēnešus, novērošana turpinās arī pēc tam.

* Alkoholisms ir hroniska, progresējoša slimība, kas var ilgt visu mūžu, pacientam nereti piedzīvojot jaunas krīzes, saasinājumus un recidīvus.

* Ārstēšanu izvēlas individuāli, parasti kombinējot dažādas metodes un/vai medikamentus.

* Attiecībā uz ārstēšanos pastāv daudzi mīti, piemēram, ja iedzer pacients, kuram iešauta torpēda, viņš mirs. Ārstēšanā netiek lietoti līdzekļi, kas cilvēkam var kaitēt vai nogalināt.

* Ārstēt iespējams arī pacientus, kuri nav gatavi pilnīgi atteikties no alkohola lietošanas. Ir medikamenti, ar kuriem iespējams panākt patēriņa samazinājumu.

* Arī alkoholisma ārstēšanas izdevumi ir individuāli – tas atkarīgs no līdzekļiem, ko par piemērotākajiem konkrētajam pacientam atzīst ārsts.

* Par ārstēšanos Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra stacionārā pacienta iemaksa ir 7,11 eiro dienā. Alkohola atkarību ārstē arī slimnīcā Ģintermuiža un SIA Akrona.

* Iemaksa nav jāveic noteiktām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, bērniem. Atvieglojumi paredzēti arī bezdarbniekiem.

**

Mūsu ekspertes: Inga Landsmane, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe, Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatorās nodaļas vadītāja

Ilze Maksima, veselības centra Vivendi, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra narkoloģe

Sarmīte Skaida, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra virsārste

logo-36

1 komentārs

  1. Tiešām ļoti radoši, ka, lai izlasītu rakstu par alkoholismu, vispirms visai jāpiepūlas, lai aizvāktu no ekrāna Iļģuciema medalus reklāmu, kurai viltīgi pēc kapčas parauga nomaskēts aiztaisīšanas krustiņš. Interesanti, vai tas ir ar nolūku likt cilvēkiem iekārot alus dzeršanu, vai arī nokaitināt viņus, lai viņi apņemtos nekad nepirkt Iļģuciema medalu? Pie manis otrais variants.

Pievienot komentāru