Ārstēšana, Citas slimības

Diēta var beigties ar bagātīgu nierakmeņu ražu. Kā rodas nierakmeņi, kā tos ārstē

Foto - Shutterstock
Ievēro!

Nevajadzētu nodarboties ar pašārstēšanos un, nezinot nierakmeņu veidu, ievērot diētu. Piemēram, ja ir urīnskābes vielmaiņas traucējumi, olbaltumu diētas ieturēšana var beigties ar drīzu un ļoti bagātīgu nierakmeņu ražu.

Nierakmeņus var veiksmīgi izārstēt, taču daudziem tie veidojas atkārtoti, sagādājot neaizmirstami stipru sāpju lēkmes. Kā tos laikus atklāt? Ko darīt, lai nierakmeņi nerastos atkal?

Nierakmeņi veidojas nieres piltuvītēs, ceļo caur urīnvadiem uz urīnpūsli un pa ceļam mēdz iesprūst. Visbiežāk tos atrod nierē un urīnvadā. Ja akmens ticis līdz urīnpūslim, tas parasti no turienes veiksmīgi evakuējas pats, izņemot vīriešiem ar palielinātu prostatu.

Visprecīzākais izmeklējums nierakmeņu atklāšanai ir datortomogrāfija. Tajā nav saskatāmi vienīgi akmeņi, kas veidojas AIDS slimniekiem, lietojot specifiskus preparātus.

 

Kāpēc rodas

Ir pieci nierakmeņu veidi, no kuriem visbiežāk atrod kalcija oksalātus un urātus. Vēl ir struvīti jeb infekcijas akmeņi, cisteīna un jauktie akmeņi, un katram ir savs rašanās iemesls.

Nierakmeņi mēdz veidoties, ja ir iedzimtas anatomiskas vainas vai pārmaiņas urīnceļos, kas radušās pēc operācijām, kad ir urīna cirkulācijas traucējumi un veidojas nepareiza tā plūsma, kā arī urīnceļu audzēji. Sievietēm urīnceļu anatomija var mainīties grūtniecības laikā. Gados vecākiem vīriem sastrēgums nierēs iespējams, neārstējot palielinātu prostatu.

 

Kalcija nedrīkst trūkt

Augsta kalcija koncentrācija urīnā veicina kalcija oksalāta akmeņu rašanos, taču tas nenozīmē, ka jāatsakās no piena produktiem un jāierobežo kalcija uzņemšana. Gluži otrādi – tā trūkums var izraisīt akmeņu veidošanos un vēl citas problēmas, piemēram, osteoporozi.

Vispirms jāpārliecinās, vai nav kalcija vielmaiņas traucējumu, nosakot parathormonu asinsanalīzēs, jo, iespējams, problēmu izraisījuši epitēlijķermenīši.

Vainojami var būt iedzimti nieres defekti, kad tās izskalo kalciju. Filtrējot urīnu, nierē vispirms veidojas pirmurīns, kas ir bagāts ar dažādiem mikroelementiem, tostarp kalciju. Nieres kanāliņos tas tiek uzsūkts atpakaļ organismā, taču dažiem izvadās laukā. Tātad, ierobežojot kalcija uzņemšanu, kas jau tāpat izskalojas, akmeņu veidošanās risks nemazināsies un būs tikai lielākas problēmas.

Šajā gadījumā ir īpaši svarīgi sekot līdzi D vitamīna un kalcija līmenim asinīs, un nereti tos nepieciešams uzņemt papildus.

Kalcija akmeņi veidojas bāziskā vidē, tāpēc urīns jāskābina. Šim nolūkam noder, piemēram, citronūdens, dzērvenes, gaļa. Lai gan kopumā tas nav veselīgi, var dzert kolu, kas satur hidrokarbonātu. Iesaka arī tiazīdu grupas urīndzenošos līdzekļus, kas jālieto uzmanīgi, jo var ietekmēt sirdi un asinsspiedienu.

Hroniskiem slimniekiem ar biežām nierakmeņu lēkmēm jālieto urīndzenoši līdzekļi, kas palielina urīna daudzumu un palīdz kalcijam uzsūkties atpakaļ nierēs.

 

Par daudz urīnskābes

Urāti jeb urīnskābes akmeņi attīstās urīnskābes vielmaiņas traucējumu dēļ. Piemēram, podagras slimniekiem asinīs un urīnā ir daudz urīnskābes, no kuras veidojas akmeņi. Bet tie labi padodas ārstēšanai ar diētu un medikamentiem. Šajā gadījumā urīnu nepieciešams padarīt bāzisku, jo urīnskābes sāļi kristalizējas skābā vidē. Urīna pH līmenim jābūt 6,2–6,8, un to var izmērīt ar aptiekās nopērkamām testa strēmelēm.

Lai urīnu padarītu bāzisku, jāsamazina dzīvnieku olbaltumu uzņemšana un atkarībā no tā, cik veiksmīgi tiek ievērota diēta, papildus jālieto medikamenti, devu pielāgojot urīna skābumam.

 

Kā pazīt nierakmeņu lēkmi

Tā norit ar pēkšņām, asām sāpēm labajā vai kreisajā sānā zem ribām. Ja akmens iesprūdis pie urīnpūšļa, tās var izstarot vīriešiem uz sēkliniekiem, bet sievietēm – uz starpeni. Bieži nepieciešams urinēt, jo urīnvads mēģina izspiest akmeni. Ja tas iesprūdis augstāk, rodas spēcīgas sāpes sānā, ir slikta dūša un vemšana.

Ja plīsis aklās zarnas piedēklis vai kuņģa čūla vai vēderā notikusi cita katastrofa, slimnieks parasti guļ uz sāniem, pievilcis kājas, lai mazāk sāpētu. Turpretī nierakmeņu slimības gadījumā cilvēks ir nemierīgs, uztraukts un nevar atrast pozu, kurā sāpes pierimst.

Vīriešiem pēc 60 gadu vecuma nierakmeņu lēkmi mēdz sajaukt ar vēdera aortas plīsumu, kam var būt fatālas sekas. Lai slimnieku glābtu, 1–2 stundu laikā jāveic operācija.

Līdzīgi var izpausties arī aizkuņģa dziedzera iekaisums, žultsakmeņu lēkme, sievietēm olnīcas cistas plīsums, ārpusdzemdes grūtniecība.

 

Pirmā palīdzība nierakmeņu lēkmes gadījumā ir iedzert kādu no nesteroīdajiem pretsāpju un pret­iekaisuma līdzekļiem, piemēram, diklofenaku 50–100 mg devā.

Nošpu jeb drotaverīnu vairs neiesaka lietot, jo secināts, ka šis medikaments, atslābinot gludo muskulatūru, traucē urīnvadam izstumt akmeni.

Pievienot komentāru