Dzīvesveids, Padomi

“Ar smaržām vismaz vienreiz vajag pārgulēt”. Kļūdas un atklāsmes, izvēloties smaržas

Foto - Matīss Markovskis

“Runā, ka esot jāseko savai sirdij. Es sekoju savam degunam,” saka Marika Rozenberga. Jau vairākus gadus viņa ir aizrāvusies ar smaržu pasauli – izzina īpašus aromātus, iekrīt tajos kā aizraujošās grāmatās, sajūsminās kā par izcilām gleznām. Pārliecinājusies, ka smarža spēj gan priecēt, gan nomierināt, gan gremdēt atmiņās. Atzīšos, ka pirms iepazīšanās ar Mariku smaržām piedēvēju vien ikdienišķi praktisku nozīmi, līdzīgi kā zobu pastai vai lūpu krāsas triepienam no rīta, bet tagad tās izjūtu citādi…

Marikas darba lauks ir reklāma un mārketings, savulaik rakstījusi arī dialogus latviešu seriālam Ugunsgrēks un tā priekštecim – filmai Neprāta cena. Viņai piemīt prasme radīt spēcīgus tekstus. Ne velti, arvien vairāk izzinot smaržu pasauli, Marikai nagi niezēja rakstīt savu blogu. Tas pastāv jau ceturto gadu un ir ar visai ekscentrisku nosaukumu – Seko degunam.

“Tieši tolaik savu uzvaras gājienu sāka tviteris. Savirpināju domu: ja vieni seko tviterim, es varētu sekot degunam. Jo deguns mani vienmēr aizved turp, kur lieliski smaržo,” piebilst Marika.

 

Nospiedumi atmiņā

Viesojos pie Marikas. Jaunākais dēls Jānis Augusts (6) vēl bērnudārzā, Krišjānis (14) – skolā, arī meita Lote (23) pošas promiešanai. Trīsbērnu mamma kā erudīta burvju māksliniece ceļ dienas gaismā dažādas kastītes, pudelītes, flakoniņus. Papūš te vienu, te otru smaržu bundulīti, paplivina papīra testerīšus. Istabu pamazām piepilda noslēpumainu aromātu mākonīši. Smaržu ekskursijā ieinteresēts piedalās kaķis Skips, taču vienā brīdī laikam sajūt – ir par daudz! – un aizjoņo.

“Smarža glabājas atmiņā, tā ir cieši saistīta arī ar dziļi zemapziņā noslēpto, tāpēc katrs vienu un to pašu aromātu jūt atšķirīgi. Pasmaržošana var izcelt no dzīlēm kādreiz piedzīvoto, tīkamo. Uzreiz rodas asociācijas, notiek savdabīga saslēgšanās, un uzlabojas noskaņojums. Droši vien tāpēc nereti tiek veidotas personiskas smaržas, piemēram, kāzām. Vēlāk tās pārim atsauc atmiņā laimīgo notikumu. Līdzīgi notiek neapzināti – iesmaržojies un uzreiz atminies, ka līdzīgs aromāts vējoja apkārt, kad tikies ar mīļoto vīrieti.

Ja lieku pie deguna Philosykos (ir tāds franču zīmola Diptyque aromāts), manī rodas pacilājoša sajūta, kāda pārņēma bērnībā, ierāpjoties svaiga siena pārpilnā šķūnī. Vēl tās atgādina Jāņus, kad visa istaba smaržoja pēc sakapātām kalmēm. Vēl arvien nespēju izskaidrot, kā gan Grieķijai veltītas smaržas tik labi ierakstās Latvijas vasarā.

Protams, smarža var raisīt arī negatīvas izjūtas. Esmu dzirdējusi, ka daudziem ir bērnības trauma no bulgāru rožu eļļas, jo ikviena sieviete, kurai izdevās to sadabūt, salaistījās tā pamatīgi,” nosmīkņā Marika.

Kas vienam smaka, citam – tīkams aromāts. Viņu pašu joprojām fascinē… benzīna smarža. “Atceros, kā bērnībā vienmēr pievilku pilnu snuķi apburošā aromāta no radinieka javiņas benzīnbākas.”

 

Izzināt un trenēt

Marikas aizraušanās sākās ar franču smaržām. Prāgas lidostas veikaliņā piebāza degunu Jardin Sur le Nil flakoniņam. Cik burvīgs! Taču, uzzinājusi, ka tās maksā 60 latu, nosprieda – nevar taču izmest tādu naudu par nieka smaržu pudelīti! Lidmašīnā Marika visu ceļu turēja pie deguna iesmaržoto roku – tik ļoti patika. Pēc gada, kad atkal iegadījās lidojums, jau bija iekrāta vajadzīgā summa. Tolaik zīmola Hermès smaržas varēja nopirkt tikai lidostās un vēl Parīzē. Pēc tam viņa sāka interesēties par šīm smaržām.

“Meklējot informāciju internetā, atradu parfīmu fanes amerikānietes Robinas blogu Now Smell This. Izlasīju, ka man tīkamo aromātu radījis lieliskais franču parfimērs Žans Klods Ellenā. Piepeši pārsteigums – viņa autordarbs ir arī cits aromāts, kas man dzīvē bijis svarīgs. Nekad nebiju iedomājusies, ka smaržām In Love Again, ar ko aizrāvos deviņdesmito gadu beigās, un Jardin Sur le Nil, ko iemīlēju Prāgas lidostā, varētu būt kas kopīgs. Sapratu, ka tā ir pasaule, par kuru neko nezinu.

Izrādās, ir aromāti, kam ir konkrēts autors. Šīs smaržas top nevis megakoncernos, bet nelielās smaržu studijās. Tās dēvē par nišas jeb alternatīvajām smaržām. Ja salīdzina, tas ir kā indie alternatīvais mūzikas stils pret popmūziku.”

Marika sāka vākt informāciju, pasūtīt paraugus internetā, lasīja, ko par katru saka dažādi smaržu eksperti, piemēram, interneta vietnē fragrantica.com.

“Degunu var trenēt un izglītot. Līdzīgi savu garšas sajūtu attīsta vīnziņi. Tieši tas mani aizrāva visvairāk – saņemt pastkastītē aromāta paraudziņu, nesteidzīgi un pamazām izsmaržot, piefiksēt savas izjūtas.”

Pievienot komentāru