Ārstēšana, Vēzis

Asinis uz tualetes papīra, vēdera pūšanās… Simptomi, kuri var palīdzēt laicīgi “noķert” vēža diagnozi

Foto - Shutterstock

Mirstība no resnās zarnas jeb kolorektālā vēža Latvijā ir viena no visaugstākajām Eiropā, ko Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs medicīnas doktors Armands Sīviņš pamato gan ar nepietiekamo finansējumu veselības aprūpei, gan iedzīvotāju nevērīgo attieksmi pret savu veselību.

 

Kūtri piedalās skrīningā

Tikai 7 – 11% iedzīvotāju no aptuveni 800 000 lielās zarnu vēža saslimšanas riska grupas ir veikuši valsts apmaksāto testu slēpto asiņu noteikšanai izkārnījumos. Šādi zarnu vēzi iespējams atklāt agrīni. Diemžēl ne visi ģimenes ārsti piedāvā to veikt. Arī šā iemesla dēļ pirmajā stadijā, kad audzēju iespējams efektīvi ārstēt, to diagnosticē tikai apmēram 10% gadījumu. Tad pietiek tikai ar operāciju, nav nepieciešama ķīmijterapija un staru terapija.

Citās valstīs skrīningā izmanto kolonoskopiju – dārgu metodi, ko Latvijā nevar atļauties. Pie mums to veic tikai tad, ja ir sūdzības un pozitīvs slēpto asiņu tests.

“Ja fēcēm ir asiņu vai gļotu piejaukums, uzreiz ar ārsta nosūtījumu būtu jādodas uz kolonoskopiju, nevis bailēs no diagnozes jācenšas sevi mierināt, ka iemesls ir hemoroīdu mezgli,” norāda A. Sīviņš.

Ārsts mierina, ka no šīs procedūras nevajag baidīties, jo to veic narkozē. Vienīgā neērtība – iepriekšējā dienā drīkst ēst tikai vieglas brokastis, jālieto caurejas līdzekļi un jāizdzer trīs četri litri ūdens.

Procedūras laikā no aizdomīgām vietām paņem biopsijas materiālu un noņem polipus, ja tādi ir. Pēc to likvidēšanas kolonoskopija jāatkārto pēc diviem līdz pieciem gadiem, kā noteicis ārsts. Regulāras pārbaudes nepieciešamas arī pēc resnās zarnas vēža ārstēšanas, jo pastāv risks saslimt atkārtoti.

 

Novērst risku

Lielākajā daļā gadījumu resnās zarnas vēzis veidojas no polipiem. Sākotnēji tie ir labdabīgi veidojumi, taču pierādīts, ka tas ir priekšvēža stāvoklis un ar laiku polipā mēdz rasties un vairoties vēža šūnas.

“Sākumā tie var būt tikai dažus milimetrus sīki, taču vairāku gadu laikā izaug līdz pat vairākiem centimetriem. Ja polips ir lielāks par diviem centimetriem, pastāv ļoti augsts risks, ka tas jau ir pārvērties par vēzi,” atzīst A. Sīviņš.

Risku saslimt ar resnās zarnas vēzi var mazināt, uzturā ierobežojot dzīvnieku izcelsmes taukus, nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, ēdot dārzeņus un augļus, lai uzņemtu daudz šķiedrvielu regulāras vēdera izejas nodrošināšanai. Citādi zarnās sakrājas gāzes, kas veicina šūnu mutācijas.

Viens no galvenajiem riska faktoriem ir smēķēšana, kas saistīta ar vēzi veicinošu vielu ieelpošanu un izplatīšanos organismā.

5 – 15% gadījumu resnās zarnas vēzis ir iedzimts. Priekšvēža stāvoklis noteikti ir ar iedzimtību saistīta ģimenes adenomatozā polipoze. Tad resnā zarna jāizoperē, lai vēzis neveidotos. No vēža jāuzmanās arī iekaisīgu zarnu slimību – čūlainā kolīta un Krona slimības gadījumā.

 

No nespēka līdz asiņošanai

Resnās zarnas vēzis var nelikt par sevi manīt gadiem ilgi vai arī izraisīt vien nespecifiskus simptomus, piemēram, nespēku un diskomforta sajūtu vēderā.

Pirmās audzēja pazīmes bieži ir atkarīgas no lokalizācijas. Ja tas izvietojies zarnas labajā pusē, galvenokārt raksturīga asiņošana un ar mazasinību saistītas pazīmes: vājums, nespēks, galvas reiboņi. Asins analīzēs atklāj zemu hemoglobīna līmeni. Atšķirībā no kuņģa čūlas, kad cilvēks var noasiņot strauji, resnās zarnas vēža pakāpenisko un nemanāmo asiņošanu dēvē par “vēža asarām”.

Ja audzējs ir resnās zarnas kreisajā pusē, vairāk raksturīgi vēdera izejas traucējumi un izkārnījumi ar asinīm vai gļotām. Ja zarnu saturs nevar brīvi pārvietoties, pirmie simptomi ir vēdera pūšanās, lēkmjveida sāpes, apgrūtināta vēdera izeja. Mainās arī izkārnījumu konsistence.

Svara zudums un apetītes trūkums liecina, ka vēzis ir liela izmēra un radījis organisma intoksikāciju. Tad var paaugstināties arī ķermeņa temperatūra.

Pievienot komentāru