Ārstēšana, Veselības politika

Ķirurgi un Dzemdību nama speciālisti ST apstrīd “normālo” pagarināto darba laiku

ASV speciālo spēku militāo mācību laikā cetušie tiek aprūpēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Foto -LETA

Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība un Rīgas Dzemdību nama ārsti un vecmātes ir iesnieguši pieteikumu Satversmes tiesā (ST), apstrīdot normas par normālo pagarināto darba laiku, aģentūru LETA informēja pieteicēju interešu pārstāvis, zvērināts advokāts Ivo Klotiņš.

Pieteicēji ir apstrīdējuši Ārstniecības likuma 53.1 panta septīto daļu, kas paredz atšķirīgu attieksmi pret ārstniecības personām attiecībā uz kompensāciju par virsstundu darbu – par stundām, kas tiek strādātas virs normālā darba laika. Parastā situācijā darbinieks par darbu, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, saņem piemaksu par virsstundām, taču ārstniecības persona par šo darbu nesaņem piemaksu vai atpūtas laiku par virsstundām.

Pieteicēji uzskata, ka šāda atšķirīga attieksme ir pretrunā ar Satversmē noteikto vienlīdzības principu. Pieteicēji ir lūguši atzīt apstrīdēto normu par spēkā neesošu no 2009.gada 1.jūlija.
“Ņemot vērā aizskāruma būtību, šis ir likumsakarīgs un loģisks solis, jo arī ārstiem ir jācīnās par savām tiesībām uz adekvātu samaksu un jāpanāk taisnīgs noregulējums. Demokrātiskā valstī nav pieļaujami rupji tās pamatlikumu pārkāpumi,” uzsver advokāts.

Bērnu slimnīcas Bērnu ķirurgu arodbiedrība ir dibināta 2016.gada 5.oktobrī un pārstāv bērnu ķirurgus, kuri strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Latvijas Ķirurgu asociācija ir dibināta 1993.gada 22.jūnijā, un tās mērķis ir aizstāvēt ķirurgu profesionālās, tiesiskās un ekonomiskās intereses. Rīgas Dzemdību namā strādājošie ārsti un vecmātes šī gada sākumā aktīvi uzsāka savu tiesību aizsardzību, šobrīd jau apvienojoties pieteikuma iesniegšanā Satversmes tiesā.

LETA jau ziņoja, ka 21.martā Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē tika nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.

Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīs LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.

Tāpat vēstīts, ka apņēmību ST cīnīties par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu paudis tiesībsargs Juris Jansons.

Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, lai pakāpeniski atteiktos no “normālā pagarinātā darba”, samazinot to par 20 stundām gadā, ik gadu būtu nepieciešami papildus četri miljoni eiro. Tam nepieciešamos papildu līdzekļus 2018., 2019. un 2020.gadā VM pieprasīs, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.

Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personai var noteikt “pagarinātu normālo darba laiku”, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Ja ārstniecības personai noteikts “pagarināts normālais darba laiks”, darba samaksu par papildu stundām nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam.

1 komentārs

  1. Malači mediķi. Ja valstij būs jākompensē tā būs Čakšas vaina jo pilnīgi netisināja atalgojuma jautājumus un nevarēja arī iedot normālu plānu. Lūk bezdarbības un ietiepības rezultāts.

Pievienot komentāru