Ēšana, Uzturs

Zāļu vietā – ēdiens. Citādāka veselības ēšanas sistēma – makrobiotika

Foto - Shutterstock

Starp dažādām veselīga uztura mācībām ievērības vērta ir Japānā radītā makrobiotika, kas daudziem palīdzējusi notievēt, uzlabot pašsajūtu un izskatu. Kaut gan ne visus tajā ieteiktos produktus var brīvi iegādāties Latvijā, tās principus iespējams pielāgot mūsu apstākļiem.

Makrobiotikas speciālists Roberts Lācītis šo teoriju un praksi apguvis japāņa Mičio Kuši makrobiotikas institūtā ASV, bet sertifikātu, kas ļauj to mācīt citiem, saņēmis tā Eiropas filiālē Amsterdamā. Viņš daudzu gadu laikā pats pārliecinājies par makrobiotikas pozitīvo ietekmi uz garīgo un fizisko pašsajūtu.

– Mācoties īsā laikā sapratu, ka ēdiens ir kā zāles. Ar to veselību var uzlabot vai arī sagraut, tāpēc jāzina, kuri produkti organismam der. Makrobiotika ietver ne tikai mācību par uzturu, bet arī vingrošanu, elpošanu un dzīvesveidu. Ievērojot tās principus, organisms parasti mainās deviņu mēnešu laikā, un līdz ar to uzlabojas pašsajūta, – viņš pārliecinājies savā praksē.

 

Lēnāk un mazāk

Makrobiotikas diētā uzsvaru liek uz graudaugu un dārzeņu bagātīgu patēriņu. Tā māca līdzsvarot organismā debesu enerģiju jaņ ar zemes enerģiju iņ jeb, citiem vārdiem runājot, nodrošināt skābju un sārmu līdzsvaru.

Kaut gan šīs mācības piekritēji neiesaka dzīvnieku valsts produktus, mūsu klimatiskajos apstākļos atbalstāma arī olu un putnu gaļas iekļaušana uzturā.

Kad Roberts Lācītis pats savulaik atteicies no gaļas, viņš īsā laikā zaudējis daudz muskuļu. Tagad viņš to atkal ēd, bet tikai jēra, aitas vai medījuma gaļu, kurā nav augšanas hormonu un citu nevēlamu vielu. Par vērtīgiem viņš uzskata arī gliemežus, kas satur tīras olbaltumvielas.

Pēc makrobiotikas speciālista novērojumiem, Latvijā dzīvojošie ēd daudz, turklāt stipri saceptus un treknus ēdienus, kas ilgi glabāti uz pannas.

– Katram atbilstoša ēdiena porcija būs paša sauja ar putru, plaukstā līdz pirkstiem būtu jāietilpst gaļai, to visu varētu aizņemt zivs, bet abas plaukstas kopā – dārzeņi, pākšaugi vai augļi, – viņš iesaka.

Liekā svara īpašniekiem jānoskaidro problēmas iemesls – varbūt par maz kustamies vai nepareizi ēdam, tāpēc organisms nepārstrādā uzņemtās barības vielas, bet vienkārši noglabā tauku rezervēs.

Lai mazinātu apetīti, ēdiens jāsakošļā vismaz 50 reižu, jo lielākā daļa ogļhidrātu uzsūcas mutē. Ieturot maltīti steigā, barība tiks izvadīta no organisma nesagremota. Savukārt ēdot lēni, pietiktu ar mazāku porciju.

Cilvēkam jāēd četras reizes dienā, dažiem – ne vēlāk par pulksten četriem pēcpusdienā. Kaut gan daudziem šķiet, ka to nekad nespēs ievērot, kad tas tomēr izdevies, gandrīz ikviens jūtas daudz labāk.

No tā sauktās ledusskapja meditācijas, kad vakarā prātojam, ko vēl varētu apēst, iespējams izvairīties, lietojot garšvielas, lai dienas laikā izbaudītu dažādas garšas: skābu, rūgtu, sāļu, asu un saldu.

Makrobiotikā atzīst, ka katru dienu nepieciešams arī deserts, galvenokārt kaltētu augļu ķīselis ar kukurūzas, nevis kartupeļu cieti, ko atzīst par organismam nelabvēlīgu.

Pievienot komentāru