Bērni, Veselība

Alerģiju fiziskie un emocionālie iemesli tradicionālo un netradicionālo ārstu praksē

Foto - Shutterstock.com

Alerģija ir organisma saasināta jutība pret apkārtējā vidē sastopamām vielām un faktoriem, kas vairumam nekādi nekaitē, bet citiem izraisa alerģisku reakciju. Tās rašanos un izplatību veicina ļoti dažādi faktori: gan vides piesārņojums un vienlaikus – pārlieka sterilitāte, gan iedzimtība un organisma imūnās sistēmas saasināta, slimīga reakcija, saskaroties ar dažādiem kairinājumiem, gan pārmērīga medikamentu lietošana, gan vēl citi apstākļi.

Ādas alerģijas gadījumā uz tās parādās pumpas, piepampums; āda niez, kļūst sausa, zvīņojas. Ja saasināta alerģiska reakcija rodas elpceļu gļotādā, tās izpausmes ir iesnas, deguna tecēšana, acu asarošana, klepus, nereti pat astma. Visbiežāk to izraisa dažādu augu ziedputekšņi un, atkarībā no alerģiju provocējošā auga ziedēšanas laika, simptomi var saasināties gan pavasarī, gan vasarā. Taču aplami ir pašiem censties noteikt diagnozi, jo nieze vai citas ādas reakcijas cēlonis var būt kāda dermatoloģiska saslimšana, arī parastākais kašķis.

Bērni biežāk cieš no uztura alerģijām. “Līdz divu gadu vecumam saasinātas alerģiskas reakcijas lielākoties saistītas ar piena produktu lietošanu, bet tādas izraisa arī kviešu produkti, vistas olas un gaļa. Vēlāk tipiskākas kļūst tās, kuru izraisītāji izplatīti gaisā – mājdzīvnieku vilna, putekļu ērcīte,” atzīst Vizma Meikšāne.

Alerģiskas izpausmes bērna organismā var atspoguļot arī viņā pašā vai ģimenē notiekošo, liecināt par kāda līdzsvara zudumu. Bet tas nozīmē, ka zaudēto balansu iespējams atjaunot, vienisprātis ir homeopāts Edgars Mednis, Baha ziedu terapijas praktiķe Laura Tidriķe un dažādu ķermeņa un emociju terapiju praktizētājs kineziologs Romāns Goldrins, kura pamatspecialitāte ir manuālā terapija un fizioterapija. Arī pediatre Vizma Meikšāne aicina cilvēka organismu skatīt kā fizisku un psihoemocionālu veselumu. “Parasti jau pirms izteiktiem alerģijas simptomiem vērīgi vecāki var pamanīt savā bērnā īpatnības, ar ko vajadzētu rēķināties. Piemēram, jutīgu bērnu laist bērnudārzā tikai tad, ka viņš tam ir gatavs. Taču nav tā, ka tikai psihoemocionālais stāvoklis noteiktu alerģijas rašanos. Bērnu ietekmē vide, kurā dzīvojam, zīdaini – arī mātes vielmaiņa. Ja mazulim parādās izsitumi, ir par vēlu mesties no vienas diētas pie citas. Tomēr bieži vien alerģijas patiesos iemeslus neizdodas noteikt.”

Svarīgi saprast cēloņus

Viena no pieejām, kā cīnīties ar alerģijām, ir atbrīvoties no saskares ar konkrēto alergēnu vai vismaz mazināt to. Piemēram, nelietot uzturā produktus, kas izraisa alerģiju, atbrīvot māju no visa iespējamā, kur lielā daudzumā varētu slēpties putekļu ērcītes, atteikties no mājdzīvnieka turēšanas.

Tradicionāli alergēnu nosaka, veicot asinsanalīzes vai ar dažādām metodēm īpašus alerģijas testus. Bērniem alerģija var būt tikai kādu laiku un nereti to izdodas “apklusināt” vai pat no tās atbrīvoties pavisam, uz kādu laiku atsakoties no produkta, kas provocē saasinātu jutīgumu. “Dažkārt, divus mēnešus atsakoties no ēdiena, kas izraisa alerģisku reakciju, pēc tam vairs tāda neveidojas un pakāpeniski var ēst daudzveidīgu ēdienu. Gadās, ka alerģija pāriet pati no sevis, piemēram, ģimenei pārceļoties uz jaunu mājvietu. Taču ne vienmēr ir tik vienkārši, ne vienmēr izdodas noskaidrot nepatīkamo izpausmju cēloni. Piemēram, arī aukstums vai mitrums var provocēt alerģiskas reakcijas, bet ar laboratoriskām metodēm to apstiprināt nav iespējams,” atzīst pediatre.

Gan homeopāts, gan kineziologs ir vienisprātis, ka, tikai cenšoties izvairīties no saskarsmes ar alergēnu mājās, ne vienmēr ir līdzēts, jo nav iespējams sterilu padarīt visu apkārtējo vidi. “Tāpēc esmu pret centieniem panākt “siltumnīcas” režīmu vai pilnīgu alerģiju izraisošā produkta izslēgšanu no uztura ilgstošā periodā,” uzsver homeopāts. Homeopātiskā ārstēšana, īpaši ādas alerģijas gadījumā, prasa ilgāku laiku. Galvenais ir piemeklēt atbilstošu homeopātisko preparātu un tā potenci, turklāt ārstēšana ir vienāda neatkarīgi no alergēna, skaidro Edgars Mednis.

Klasiskajā medicīnā risinājumu meklē, izmantojot imūnterapiju jeb sava veida pieradināšanu pie alergēna – alergologs izraksta medikamentu, kas nelielā devā satur alergēnu, piemēram, zied-putekšņus. Taču, šādi mēģinot “trenēt” organismu, pieradinot pie alergēna, terapija ilgst pāris gadu.

Pievienot komentāru