Dzīvesveids, Padomi

Kā pārvarēt nepatiku pret sportu

Foto - Shutterstock

Daudzkārt esam rakstījuši, ka fiziskās aktivitātes nevis mazina, bet vairo enerģiju un mundrumu, kas būtu tik noderīgs instruments pret pavasara panīkumu. Bet kā lai saņemas un sāk sportot, ja tas nemaz nepatīk?

Nepatikai pret fiziskām aktivitātēm var būt ļoti daudz iemeslu.

“Cilvēks varbūt saka, ka viņam nav laika vingrot. Tomēr patiesībā zem tā slēpjas bērnības pieredze – ģimenē neviens nav nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm, varbūt pat bijuši mazliet dūšīgi un iesmējuši par tiem, kuri sporto.

Protams, mūsdienās ļoti aktuāls ir laika trūkums. Ir situācijas, kad cilvēkam ir pārslodze, piemēram, rakstot maģistra darbu vai tikko pēc mazuļa ienākšanas ģimenē. Tomēr nav tā, ka laika nav piecus vai desmit gadus pēc kārtas,” uzskata psihoterapeite Diāna Zande.

 

Iespējamie iemesli nepatikai pret fiziskām nodarbēm

■ Fiziskās aktivitātes šķiet garlaicīgas.

■ Skolā sporta nodarbībās radusies nelāga pieredze. Skolotājs saucis par resnajām govīm vai tizleņiem. Tas var būt traumatiski. Cilvēks nevēlas atkal justies slikti, darot ko tādu, kas viņam nepadodas.

■ Nereti ļaudis uzskata, ka viņiem nevajag sportu. Piemēram, laucinieki, kuri visu dienu kustas, nevēlas veltīt laiku papildu vingrojumiem.

■ Vingrošana nav prioritāte.

■ Vingrot neļauj fiziskais stāvoklis, piemēram, hroniska slimība, kuras dēļ rodas sāpes.

■ Kaut gan depresijas gadījumā fiziskās aktivitātes ir ļoti ieteicamas, ar tām parasti negribas nodarboties.

■ No izkustēšanās var kavēt sociālā trauksme. Fiziskās nodarbes lielākoties notiek sporta klubos un citās publiskās vietās, bet persona sabiedrībā jūtas slikti.

■ Cilvēka paštēls var radīt kompleksus, tas īpaši raksturīgi sievietēm. Ja viņa neatbilst noteiktam standartam, vingrot traucē emocionālās raizes.

■ Kāds negrib vingrot tāpēc, ka neuzņemas atbildību par sevi. Ir veselības problēmas, bet gaida, ka par to atbildību uzņemsies cits, piemēram, ārsts izrakstīs konkrētu tableti. Galu galā daudz līdzekļu iztērē medikamentiem, bet pats savā labā nedara neko.

■ Nevingro, jo ir slinkums un nav izveidojies paradums.

■ No fiziskām nodarbēm var atturēt iracionālas gaidas. Vilšanās brīdī cilvēks parasti atmet ar roku.

■ Ja visu laiku bijusi laba veselība, bet kādā brīdī saprot, ka vajag vingrot, tad nezina, ar ko sākt. Vai tā būs pareizi? Kas jādara tālāk?

Protams, ir vēl daudz citu maznozīmīgu iemeslu, tomēr pamatā vainojams motivācijas trūkums. Cilvēks nesaskata vajadzību darīt kaut ko lietas labā, nespēj novērtēt ieguvumus un zaudējumus. “Ja iešu vingrot, nevarēšu izgludināt veļu. Tagad man nav laika! Es nevaru!” Nereti cilvēki ļoti emocionāli, uzbrūkoši paskaidro, kāpēc viņi nevar nodoties aktivitātēm, bet iekšēji varbūt moka vainas apziņa.

 

Jāatkārto vismaz 50 reižu

“Mēs uzturam tipisko uzvedību. Ja ik vakaru ēdu čipsus, pārbaudu bērnu mājasdarbus, šmorēju vai skatos seriālu, smadzenes pierod šādi rīkoties. Tuvojoties vakaram, ieeju ierastajā uzvedības ciklā, tiek nostiprināts ieradums. Ja pusstundu veltu fiziskām aktivitātēm, arī tas pakāpeniski kļūst par ieradumu. Tomēr, lai nostiprinātos vingrošanas paradums, jāpieliek lielākas pūles, jo sēdēšanas paradums ir spēcīgāks. Lai kaut kas kļūtu par rutīnu, tas jāatkārto vismaz 50 reižu,” iesaka Diāna Zande.

Pievienot komentāru