Dzīvesveids, Vingrojumi

Bubnovskis, kurš izcēla sevi no invaliditātes: Labākās zāles – pietupieni, “pumpēšanās” un presīte

Foto no ubnovsky.org

Profesors Sergejs Bubnovskis (Сергей Бубновский) savulaik mērķtiecīgi izkļuva no slimības ķetnām pēc nopietnām traumām – cietis negadījumā, viņš gadiem sevi atveseļoja, kaut ārsti teica, ka viņš nestaigās. Viņš to panāca nebūt ne ar zāļu palīdzību. Viņš izveidoja pats savu atveseļošanās sistēmu – kinezoterapiju, kuras pamatā ir kustības. Šodien, pateicoties viņa atveseļošanās sistēmai, uz kājām tiek pat bezcerīgi slimie. Un viņš iesaka visiem nevis cerēt uz brīnumtableti, bet iedarbināt organisma iekšējās rezerves. Turklāt, ja to izdarīt nav bezgalīgi grūti. Pietiek atcerēties par vienkāršiem vingrojumiem. Un vēl – pietupieniem, kurus profesors rekomendē veikt ik stundu.

“Tā vietā, lai ieņemtu tableti pret paaugstinātu asinsspiedienu, izmantojiet organisma iekšējās rezerves”

– Sakiet, lūdzu, vai jūs no rīta vingrojat?

-Pats par sevi saprotams. Eju aukstā vannā, vingroju uz trenažieriem… Agri vai vēlu cilvēks nonāk līdz tam, ka jāvingro. Mani pacienti ar nopietnāk kardioloģiskām saslimšanām, sākot vingrot pēc noteiktas sistēmas, brīnās par to fenomenālo ārstniecisko efektu, ko piedzīvo.

Protams, pats vienkāršākais ir norīt tableti pret augstu asinsspiedienu. Pats grūtākais ir nevis tās rīt, bet izmantot organisma rezerves, kuras var tikt vaļā no paaugstināta asinsspiediena. Neviens kardiologs pasaulē nevar parādīt savu pacientu, kurš būtu izārstējies no hipertonijas ar zāļu palīdzību. T.i., jūs “uzsēdina uz tabletēm”, pēc tam – uz veselu kaudzi citām…

– Kaut kāda sazvērestība!

-Jā, tiklīdz cilvēks saslimst pēc 40 gadu vecuma, kardiologs saka: ir laiks sākt lietot preparātus sirdij. T.i., ja tev parādās sāpes aiz sirds un tā vietā, lai noskaidrotu, kāpēc tās radušās, tu padevīgi ej uz aptieku un uzsēdini sevi uz preparātiem, kuri it kā veic profilaksi pret sirds slimībām. Patiesībā nekāda profilakse nenotiek, iet slimības padziļināšanās. Tāpēc sāpes aiz sirds ir organisma neveselības sekas, nevis iemesls. Vajag tikt skaidrībā, kas notiek ar sirdi un asinsvadiem.

Es neesmu redzējis cilvēkus, kas iznāktu no slimnīcas, es esmu redzējis izdzīvojušos. Un pats esmu izgājis ceļu no invalīda līdz šobrīd pilnīgi veselam cilvēkam.

– Bet mēs visi, saslimstot, pirmām kārtām, protams, dodamies pie ārsta…

-Un ja jums ir jau 40, viņi saka: ko gan darīt, mīlīt, laiks slimot! Un izraksta tabletes. Bet cilvēks tās dzer un ievēro – nepalīdz! Un naudas medikamentiem nepietiek. Un tad viņš sāk lasīt grāmatas par alternatīvo medicīnu un atklāj sev citas “zāles” – kustības, elpošanu. Paradoksāli – pie mums bērnus, kas slimojuši, ārsts atbrīno no sporta nodarbībām! Nezin kādēļ kādam šķiet, ka no kustībām cilvēks noteikti saslims, bet guļot gultā – izveseļosies. Bet, ka zināms, zem guloša akmens ūdens netek.

Man pazīstams dziedātājs Ļevs Ļeščenko aizbrauca koncertēt un bija kritis, izmežģīja plecu. Vācieši viņam to rūpīgi sašuva, taču roku nevarēja pacelt – bija ellišķas sāpes. Es viņam skaidroju: “Ja nepildīsi speciālus vingrojumus, plecs degradēsies. Tev tas ir vajadzīgs?” Viņš vīrišķīgi, caur sāpēm, pildīja vingrojumus.

7 Komentāri

  1. Morāle- slinkums iedzen kapā.Bet taisnība vien ir, ja vecumdienās iegulsies gultā, augšā jau nepiecelsies.Jākustas!Kaimiņš ratiņkrēslā i zāli pļauj,ij sētu grābj, skalda malku un ko tik vēl ne.A miesīgs brālis sevi par invalīdu 30 gados uzskata, žēlo sevi, nodzeras pa pagastu staigādams.

  2. varbūt varat rekomendēt kādu literatūru jopar apskatīto tēmu,jo ck zināms bieži vien stenokardija rodas ,ja asinsvadus nosprosto holesterīns,,ko pārsvarā ražo aknas

  3. Pēc smagas traumas vingrojot, kas man sagādāja ellišķīgas sāpes, es tomēr tiku uz kājām un atsāku staigāt. Ārsti pēc tam brīnījās kā man tas izdevies. Jā, bija grūti, varēju sevi žēlot un turpināt visu atlikušo mūžu gulēt gultā.

Pievienot komentāru