Ārstēšana, Citas slimības

Ar alerģiskām iesnām vājāki mācību rezultāti. Ziedputekšņu alerģijas ārstēšanas veidi

Foto - Shutterstock

Ziedputekšņu alerģiju jeb polinozi samērā viegli pazīt, jo tās simptomi – iesnas, aizlikts deguns, acu nieze un graušana, asarošana, apsārtums, šķaudīšana vai klepus, apgrūtināta elpošana – atkārtojas gadu no gada vienā un tajā pašā laikā, kad sākas alerģiju raisošā auga ziedēšana. Jo lielāka ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas alerģijas izpausmes.

 

No pavasara līdz vēlam rudenim

Visbiežāk alerģiju izraisa ziedputekšņi, kurus no auga uz augu pārnēsā nevis bites, bet vējš. Piemēram, viena rudzu vārpa spēj “saražot” vairāk nekā četrus miljonus ziedputekšņu, kas kopā ar vēju var aizlidot vairākus simtus kilometru.

“Veselības centra 4” alergoloģe Signe Puriņa stāsta, ka Latvijā ir trīs nozīmīgi augu ziedēšanas periodi. Pavasarī pirmo alerģijas vilni izraisa lazdu, alkšņu, bērzu un pieneņu ziedputekšņi, kas parādās jau marta beigās un turas gaisā līdz pat maija beigām. Nākamais ziedputekšņu alerģijas uzplūds ir vasarā, kad pļavās sāk ziedēt graudzāles – timotiņš, skarenes, kamolzāles, smilgas. Pēdējais slimības uzplaiksnījums ir no jūlija beigām līdz septembrim, kad zied nezāles – vērmeles, vībotnes un balandas. Alergoloģe teic, ka papeles, pretēji ļaužu uzskatiem, nav bīstamas, jo zied ļoti īsu brīdi – tikai piecas dienas maijā, bet pūkas, ko vējš jūnijā dzenā pa ielām, alerģiju neizraisa.

No polinozes biežāk cieš pilsētu iedzīvotāji, jo ziedputekšņi ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm piesārņotā vidē kļūst daudz agresīvāki. Turklāt pilsētnieki cenšas dzīvot sterilā vidē, apkarojot mikrobus un baktērijas ar dažādām kairinošām ķīmiskām vielām, piemēram, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļiem, kas padara tos uzņēmīgākus, jutīgākus pret dažāda veida alerģijām.

Parasti ziedputekšņu alerģija sākas jau bērnībā, vissmagāk noris 25 – 30 gadu vecumā, bet aptuveni piecdesmit gadu vecumā samazinās vai izzūd pavisam. Ja tai nepievērš pienācīgu uzmanību, alergēnu loks ar laiku var paplašināties – rodas nepanesība pret mājas putekļu ērcītēm un dzīvnieku spalvām, bet apmēram piektajai daļai pacientu alerģiju sāk izraisīt daži pārtikas produkti. Vieglākos gadījumos šo produktu baudīšana var radīt lūpu pietūkumu, dedzināšanu un izsitumus ap lūpām, bet reizēm izraisa iesnas, klepu, gremošanas un rīšanas traucējumus vai astmas lēkmi, jo alerģiskais process var skart ne tikai deguna un acu gļotādu, bet arī bronhus. Augu ziedēšanas laikā no astmas cieš apmēram piektdaļa pacientu.

 

Simptomu mazināšana

“Slimības izpausmes mēdz būt ļoti atšķirīgas. Cilvēkiem ar zemu jutīguma līmeni pret ziedputekšņu alergēnu var būt neizteikti simptomi – grauž acis, tek deguns. Tādos gadījumos bieži vien pietiek ar farmaceita vai ģimenes ārsta padomu kādu laiku lietot bezrecepšu antihistamīna preparātus, līdz simptomi izzūd. Taču tiem, kuriem jutīguma līmenis ir ļoti augsts, slimības izpausmes var būt ļoti smagas.

“No ziedputekšņu alerģijas visbiežāk cieš bērni, pusaudži un jaunieši. Neārstētas alerģiskās ies­nas traucē mācībās, jo naktī nevar izgulēties. Zūd arī koncentrēšanās spējas, jo aizliktā deguna dēļ smadzenēm trūkst skābekļa. Veikti pētījumi, kas apliecina, ka skolēniem un studentiem, kas cieš no alerģiskajām iesnām, eksāmenu rezultāti ir sliktāki nekā veselajiem,” norāda alergoloģe. Viņa atzīst, ka arī autovadītājiem neārstēta polinoze var sagādāt pamatīgas nepatikšanas, piemēram, ja, atrodoties pie stūres, piemeklē nepārvaramu šķavu lēkme.

Ja nav zināms, kura auga vai augu grupas ziedputekšņi izraisa alerģiju, jādodas pie alergologa un jāveic ādas dūriena testi. Vislabāk nākt ar ģimenes ārsta nosūtījumu, jo tad būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa – 4,27 eiro, bet bērniem līdz 18 gadu vecumam tā nav jāveic. Arī alergēna noteikšana ar testu un pārējie izmeklējumi bērniem ir valsts apmaksāti. Dažreiz, lai noteiktu alergēnu, pietiek ar pacienta novērojumiem, kad simptomi izpaužas visspilgtāk, un iepriekš veiktajām asinsanalīzēm, bet citreiz, ja alerģiju izraisa neraksturīgi ziedputekšņi, piemēram, ceļmallapas, pienenes vai citi reti alergēni, lai tiktu pie skaidrības, jāveic pat 20 ādas testi.

“Vislabākie ārstēšanas rezultāti ir tad, ja kombinē lokāli lietojamos deguna aerosolus ar antihistamīna preparātiem. Turklāt ārstēšanos vajag uzsākt laikus – apmēram divas nedēļas pirms alerģiju raisošā auga ziedēšanas sezonas, bet saasinājuma gadījumā jālieto ārsta izrakstītie recepšu medikamenti,” iesaka S. Puriņa. Diemžēl šīs zāles nav iekļautas valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, izņemot gadījumus, kas tās paredzētas astmas ārstēšanai.

1 komentārs

  1. Pirms 10 gadiem pirmo reizi atmocījos ar briesmīgām iesnām, kas beigu beigās izrādījās alerģija sākusies 40 gadu vecumā. Pieņēmu kā neizbēgamu lietu. Pirms 4 gadiem izlasīju kāda ārsta rakstu. Tā rezultātā ļoti rūpīgi sāku lasīt etiķetēs produkta sastāvus . Galvenā doma bija attiekties no e-vielā, palmu un citu sūdu eļļām un sveķiem. Reāli 90% lielveikalos nopērkamās pārtikas nav ieteicams ēst. Jau trešo gadu man nav alerģijas.

Pievienot komentāru