Ārstēšana, Veselības politika

Veselības aprūpi – veidot uz sociālā nodokļa rēķina, to paaugstinot?

Foto - Dainis Bušmanis

Koalīcijas partijas ir vienojušās, ka finansējumam veselības aprūpē ir jābūt sasaistītam ar sociālo nodokli, tomēr nav nolemts, kā konkrēti šī sasaiste notiks.

Pēdējā nodokļu reformas darba grupas sēdē, ko vada Ministru prezidents Māris Kučinskis, izskanēja divi viedokļi – palielināt darbaspēka sociālo nodokli no pašreizējiem 34,09% līdz 35% vai arī vienu procentpunktu iezīmēt pašreizējā nodoklī, lai to novirzītu medicīnai. Tādā veidā veselības aprūpe papildus varētu iegūt vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas ir neliela daļa no nepieciešamajiem apmēram 300 miljoniem eiro.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS), kas piedalās premjera vadītajā darba grupā, pastāstīja, ka darba devēju organizācijas esot kategoriski pret nodokļa palielināšanu, taču viņa cer, ka, iespējams, sarunu partneri pie šā jautājuma vēl atgriezīsies. Savukārt Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS), kurš arī iekļauts pieminētajā darba grupā, sacīja, ka patlaban tiekot apspriests, ka no 2018. gada būtu jāsāk uzskaitīt, cik kurš samaksā sociālo nodokli, un jābrīdina cilvēki, ka pienāks laiks un, visticamāk, tas varētu būt sākot no 2019. gada, kad veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīs ar sociālā nodokļa maksāšanas faktu.

Labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”) ir pret to, ka daļa no sociālajām iemaksām varētu tikt novirzīta medicīnai, jo jau 2019. un 2020. gadā sociālais budžets būs ar negatīvu zīmi, un to apliecina arī valdībā iesniegtā Latvijas Stabilitātes programma 2017. – 2020. gadam. “Tās nav manas iegribas, bet gan reāli finanšu rādītāji, kas to apstiprina,” norādīja labklājības ministrs, piebilstot, ka jautājums ir par metodi, kur un kā atrast naudu veselības aprūpei, un tas ir Finanšu ministrijas uzdevums.

Ideja par sociālā nodokļa daļas iezīmēšanu veselības aprūpes vajadzībām tika virzīta arī 2014. gadā, kad līdzīgu darba grupu vadīja Saeimas deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”). Tā piedāvāja 2015. gadā medicīnai atvēlēt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet četru gadu laikā veselības aprūpes vajadzībām varētu novirzīt pat 3% no sociālajām iemaksām. Taču toreiz šis priekšlikums neguva atbalstu, jo ideju neatbalstīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un viņa pārstāvētās partijas vadība kopumā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pirmdien pēc nodokļu reformu vadības grupas sēdes sacīja, ka joprojām tiekot apsvērta iespēja palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Bet tādā gadījumā būtu jāatrod kāds papildu piedāvājums uzņēmējiem, lai tie nezaudētu konkurētspēju.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka sociālo iemaksu paaugstināšana nenāks par labu uzņēmumu konkurētspējai un ka darbaspēka nodokļi zemo algu saņēmēju vidū ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā. “Būtu pareizi, ja no sociālā nodokļa vienu procentpunktu iezīmētu veselības apdrošināšanai, jo tad cilvēkiem būtu lielāka motivācija maksāt šo nodokli un tas palīdzētu arī cīnīties pret ēnu ekonomiku,” atzina J. Endziņš.

Kaut gan premjera vadītā darba grupa bija plānojusi, ka pietiks ar piecām sēdēm, lai vienotos par veselības aprūpes finansējuma avotiem, tomēr izskatās, ka diskusijas ieilgs, jo nebūs viegli vienoties.

10 Komentāri

  1. Varbūt, ka labāk būtu samazināt deputātu un ministriju skaitu, ministriju liekēžu neprofesionāļu, bet tomēr ierēdņu baru uz pusi, likvidēt 2/3 valsts kancelejas, ministriju parlamentāros, valsts un visādos citādos daudzos sekretārus un “pussekretārus” un bezgaldaudzās aģentūras ar milzīgo skaitu labi apmaksāto ierēdņu un pusierēdņu – klerku vietām, atteikties no barotnēm- padomēm ar superalgām valsts uzņēmumos. Varbūt, ka valdošajiem biezādainajiem silesbrāļiem labāk būtu sākt domāt ar galvu un domāt par cilvēkiem, par VALSTI, nevis par cipariem Excel tabulās, izkalpošanos Briselei un aizjūras “onkām”, sākt sprast un rūpēties par realitātu, nevis dzīvot kaut kur “mākoņos”, pilnīgi atrauti no patiesās realitātes Latvijā!?

  2. * Ievest progresīvo ienākuma nodokli (Pasaules bankas ieteikums), sakarā ar kuru cilvēki ar lieliem ienākumiem maksātu vairāk par 25%.
    * Samazināt deputātu skaitu uz 75, tapat viņiem piekomandēto birokratu skaitu.
    * Slēgt nevajadzīgas vēstniecības un samazināt viņu budžetu.
    * Neizšķiest tik daudz naudas par bijušajiem prezidentiem.

  3. Vai tiešām tā sauktajā valdībā ir tikai prasti rēķinveži, kam nav ne mazākās nojēgas un saprašanas par kopainu? Vai tiešām nav saprotams, ka nesamazinot nodokļu slogu, ka palielinot nodokļu slogu, nodokļu ieņēmumi tikai samazināsies, jo cilvēki vienkārši turpinās aizbraukt un pārcelt savus uzņēmumumus uz citurieni? Vienīgā izeja laikam ir par 9/10 samazināt to stulbo valstsbirokrātiju, kas izpilda tikai “koalīcvijpartijdunduku” pavēles (tiem gan arī nav savas galvas, bet tikai briseļjunkuru un valūšfondu pavēļu pildīt spēja). Kam viņi vajadzīgi, ja nespēj nedz domāt, nedz rūpēties ne par valsti, ne cilvēkiem!?

  4. Man nez kādēļ šķiet, ka veselības aprūpei kategoriski nepieciešams kvalitatīvs un bezkaislīgs audits. Jo pašlaik lauvas tiesa medicīnas KĀPOSTU tiek nevis sanitāriem, māsiņām un ierindas dakteriem, bet visādiem LOCEKĻIEM un citiem ērgļiem …

  5. Pareizi,sajauks visu vienā socialā nodokļa katla un tad tik ilgi šeptēs,kamēr vienreiz pateiks ,ka pensijām algas vairāk nav! Kas tad to izsekos Cik paņems un tas arī pilnīgi neko neatrisinās!Tad jau labak ,maksājam paši dakterim uz rokas,tad vismaz zinam cik iedodam un cik nonāk līdz dakterim!

  6. Es nevaru saprast kapēc vienmer kad nepietiek naudas vienmēr visu izeju meklē nodokļu maksātāju kabatās,visas lielās rezerves meklē tikai tur!!!Kapēc nemeklē “neatstrādāto” naudu valsts parvaldē!Neadekvāti lielajā valsts parvaldes sistēmā,darba laika nepilnīgā atstrādāšanā.Saeimas rindas samazināt uz pusi,tad arī samazināsies pārejo – viņu radinieku skaits visadās parvaldēs un ierēdniecībās un deputātu kvotas miljonos eiro,kuras tiek izmantotas galvenokārt deputātu prestiža stiprināšanai.

  7. ir aprīnojami ZZS vēlmi nevis sakartot nozari, bet ierobežot cilvēku skaitu, kas var saņemt veselības aprūpi. 28 mlj ir izšķerdēti valsts Austrumu slimnīcā, nav neviena atbildīgā, atmaksās tauta. Un tagad vēl grūst milijonus?

  8. Lai labotu pašu pieļautās kļūdas, valdības redzesloks aprobežojas tikai ar jautājumiem, kas skar visāda veida nodokļu paaugstināšanu. Mūsu aprobežotā valdība neredz, pareizāk sakot – negrib redzēt to liekēžu armiju kuru ir radījušas gan valsts gan pašvaldības iestādes. Gadu no gada totāli bezatbildīgo parazītu skaits un to atalgojums aug kā tautai nodokļu slogs.

Pievienot komentāru