Ārstēšana, Veselības politika

Trīs ārsti nozares pīlāri par latviešu veselību: sirds, dzemdniecība, aprūpe laukos

1. Laukos pārstrādājas un noveco

1no3

Trīs veselības aprūpes eksperti – Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras vadītāja profesore Dace Rezeberga – vērtē Latvijas iedzīvotāju veselību: vai tā uzlabojas vai tomēr vēl aizvien slimojam pārāk daudz.

Ģimenes ārstiem laukos ir ļoti daudz darba. Ikdienā nākas saskarties gan ar akūtām slimībām, tajā skaitā arī tādām, no kurām varētu izsargāties, vienkārši vakcinējoties, gan hroniskām saslimšanām. Pirmajā vietā, it īpaši pacientiem pēc 50 gadu vecuma, ir sirds un asinsvadu slimības, arvien vairāk pieaug arī ar dzīvesveidu saistītās kaites, piemēram, 2. tipa cukura diabēts. Darbspējīga vecuma pacienti visbiežāk sūdzas par muguras sāpēm, pieaug arī arodslimnieku skaits. Tie, kuriem ir darbs, strādā pāri saviem spēkiem – pārāk garas darba dienas, nereti arī nepiemērotos darba apstākļos, pārāk maz atpūšas, piemēram, šoferi cieš no hroniskas hemoroidālās slimības. Tie, kas nestrādā, pārsvarā cieš no alkohola atkarības, depresijas, nomāktības. Šobrīd viena no lielākajām problēmām, it īpaši Latvijas laukos, ir iedzīvotāju novecošana. Vecumdienās cilvēki slimo daudz biežāk, nereti vienlaikus ar vairākām slimībām, kas palielina veselības aprūpes izmaksas. Arī jauniešu veselība nav pārāk laba. Mēs, ģimenes ārsti, to redzam, kad viņi ierodas pēc izziņas par vispārējo veselības stāvokli, lai iestātos armijā vai Zemessardzē,” Latvijas reģionos dzīvojošo veselības stāvokli raksturo Līga Kozlovska.

Viņa atzīst, ka arī caurmērā valstī iedzīvotāju veselības rādītāji diemžēl nav tādi, ar ko varētu lepoties. Piemēram, paredzamais mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām ir salīdzinoši zems – attiecīgi 69 un 79 gadi, kamēr ES vidēji 78 un 84. Biežākais iemesls, kādēļ cilvēki nenodzīvo līdz sirmam vecumam, ir sirds un asinsvadu slimības, kā arī ļaundabīgie audzēji. Diemžēl mirstība no vēža mūsu valstī ir viena no augstākajām Eiropā. Tas izskaidrojams ar to, ka, neskatoties uz valsts organizētajām vēža skrīninga programmām, slimība nereti – ap 30% gadījumu – tiek atklāta vēlīnā – 3. un 4. stadijā.

Taču ģimenes ārstei liels prieks par tiem pacientiem, kas rūpējas par savu veselību un vismaz reizi gadā ierodas uz profilaktisko apskati, vakcinējas paši un vakcinē savus bērnus atbilstoši valsts programmai, piedalās vēža skrīningā un veic bezmaksas pārbaudes. Ja būtu arī pietiekami liels veselības aprūpes finansējums, uzlabotos arī iedzīvotāju veselības radītāji – gan mūžs būtu ilgāks, gan vairāk veselīgi nodzīvoto dzīves gadu, nešaubās Līga Kozlovska.

  1. Laukos pārstrādājas un noveco
  2. Sirds veselības joma stagnē
  3. Par simts mazuļiem vairāk

4 Komentāri

  1. vecumā neslimo, vecums ir vecums. Pārstrādājās tad, kad 80 gados gāja aiz zirga arkla, tagad noēdas, nodzeras, nodirnas pie tv, satelīts pie katras nekoptas budkas
    sevišķi latgalē
    mēs arī apceļojam valsti, nevajag fantazēt, slimot ir KĻUVIS IZDEVĪGI!!!!!!!!!!! GAN ĀRSTIEM GAN PACIENTIEM………

  2. Tāpēc-izņemt no nodokļiem maksu par medicīnu un visiem pāriet vienlīdzīgi uz maksas medicīnu- kā to izdarīja ar zobārstniecību. Pardale un sadale paņem visu mūsu nodokļu naudu. Var maksāt solidāri visu mūžu- nesaņemot neko-jo naudas nav.

Pievienot komentāru