Ārstēšana, Sirds un asinsvadi

Skābekļa ceļš uz smadzenēm. Pazīmes, ka šī taka bojāta un ārstēšana

Foto - Shutterstock

Kaklā un galvā ir ļoti daudz asinsvadu. Tiem ir svarīgs uzdevums – apgādāt ar asinīm un līdz ar to – ar skābekli galvas smadzenes. Ja kāds no tiem ir sašaurinājies vai to nosprostojis trombs, sekas var būt ļoti nopietnas.

 

Asinsvadus aizaudzē holesterīns

Gadiem ejot, asinsvadu sieniņas sāk zaudēt elastīgumu un, izdarot strauju galvas kustību, saņemot sitienu pa kaklu vai slimību gadījumā, piemēram, ja ir cukura diabēts, sieniņās sāk veidoties mikroplaisas. “Organisms tās mēģina nogludināt, pielipinot šajās vietās trombocītus. Pie tiem aizķeras asinīs cirkulējošais zema blīvuma holesterīns un triglicerīdi, veidojot papildu slānīti, kuram atkal pieķeras trombocīti. Tādā veidā pieaug nosprostojuma apjoms un veidojas holesterīnu saturošās plāksnītes – pangas. Atraujoties katra no tām kļūst par trombu, kas kopā ar asins straumi var nokļūt dziļākos asinsvados, tos nosprostojot,” trombu veidošanās mehānismu apraksta Veselības centru apvienības neiroloģe Dace Bērziņa.

Ļoti bīstams ir lielo kakla asinsvadu – miega artēriju nosprostojums, jo katra no tām apgādā ar asinīm aptuveni trešo daļu galvas smadzeņu. Tieši tas nereti ir insulta iemesls. Retāk mēdz gadīties, ka traumas dēļ asinsvada iekšējā sieniņa atslāņojas un zem tās pakļūst asinis, nosprostojot asinsvadu. Reti asinsvadus no ārpuses nospiež kaut kas cits – paraganglioma, vairogdziedzera audi vai kakla skriemeļu izaugumi – osteofīti.

Vai nosprostojumu vietās kaklā un galvā arī mēdz veidoties jauni asinsvadi, kā tas ir, piemēram, ja cilvēkam ir asinsrites problēmas kājās? “Parasti ne. Manā praksē bijis tikai viens gadījums, kad pacientam ar ļoti retu saslimšanu un miega artērijas nosprostojumu galvaskausa daļā no citiem galvas asinsvadiem bija izveidojies papildu asinsvadu tīklojums, kas nodrošināja audu ap­asiņošanu. Dažreiz izmaiņas notiek pašā nosprostojuma vietā – pēc dažiem gadiem tur var ieraudzīt no jauna izveidojušos asins strautiņu,” stāsta neiroloģe.

Asinsvadu nosprostošanās aterosklerozes ietekmē parasti noris lēnām un nemanāmi, taču nereti par varbūtējiem asinsrites traucējumiem liecina asinsspiediena svārstības, reiboņi, pēkšņs apjukums, atmiņas pasliktināšanās vai koncentrēšanās spēju samazināšanās. Savukārt galvassāpes var vēstīt par izmaiņām galvas asinsvados. “Reiboņi, ilgstošas galvassāpes ir pietiekams iemesls, lai izmeklētu kakla un galvas asinsvadus. Tas jādara obligāti, ja bijuši pēkšņi samaņas zudumi bez iemesla, pēkšņas sāpes kakla apvidū, kas izstaro uz galvu, it īpaši, ja pievienojas arī citi simptomi, piemēram, līdzsvara traucējumi. Arī, slimojot ar arteriālo hipertensiju, būtu jāizvērtē asinsvadu sieniņu stāvoklis,” norāda neiroloģe.

 

Izmeklē ar ultraskaņu

Salīdzinoši lētākā un pacientam nekaitīgākā kakla un galvas asinsvadu izmeklēšanas metode ir ultrasonogrāfija (doplero­grāfija), kuru izmanto, lai iegūtu asinsvadu attēlus, kā arī reģistrētu asiņu plūsmas virzienu un ātrumu. Ko bez nosprostojumiem un sašaurinājumiem vēl tajā var ieraudzīt?

“Izmeklējuma laikā mēdz atrast arī stipri izlocītus kakla asinsvadus ar sašaurinājumu locījumu vietās, kas arī var traucēt normālai asinsplūsmai. Kakla daļas asinsvados aneirisma – maisveida paplašinājums asinsvada sieniņās – mēdz būt reti, taču galvas asinsvados tās var novērot. Aptuveni piektajai daļai pacientu viena no kakla mugurējām artērijām ir šaurāka, bet otra – platāka. Tā nav patoloģija, bet gan iedzimta īpatnība, par kuru nav jāuztraucas, ja vien šajos asinsvados un galvā ir laba asiņu plūsma,” stāsta D. Bērziņa. Ultrasonogrāfijas laikā galvas iekšējos asinsvados var atklāt arī arteriovenozas malformācijas – īpatnēji pārveidojušos asinsvadus, kas veido tādu kā mudžekli, gan vaskulītus – asinsvadu sieniņas iekaisumus.

Kaut arī izmeklēšanas laikā redzami arī smadzeņu audi, ar šīs metodes palīdzību nevar pateikt, vai pacientam ir bijis mikroinsults, jo iegūtā attēla izšķirtspēja nav tik augsta kā kompjūtertomogrāfijai vai magnētiskajai rezonansei. Arī pārejošus, īslaicīgus asinsrites traucējumus, ko mēdz dēvēt par pirmsinsulta stāvokli, šādi nevar pamanīt, taču, ja izmaiņas ir nozīmīgas, ārsts noteikti brīdinās par risku saslimt ar insultu un ieteiks, kā rīkoties, lai to novērstu.

Ja ultrasonogrāfijas laikā ir atrastas asinsvadu izmaiņas, kas novēršamas ar operācijas palīdzību, kakla un galvas asinsvadi tiek papildus izmeklēti, veicot angiogrāfiju. Tā precīzāk parāda gan izmaiņu smagumu, gan apjomu. Latvijā pieejama digitālās subtrakcijas, kompjūtertomogrāfijas un magnētiskās rezonanses angiogrāfija. Pirmajās divās tiek izmantota kontrastviela, kas satur jodu, bet trešo veic bez tās.

Pievienot komentāru