Dzīves māksla, Psiholoģija

Kā ieplānot “labu nāvi”? Pieredze, dzīvojot un nomirstot pēc saviem noteikumiem

Foto no guardian.co.uk

Dabisku dzemdību aktīviste un grāmatu autore Šeila Kicingere, kura viena no pirmajām izvirzīja ideju par to, kā izplānot bērna nākšanu pasaulē, nomira 2015. gada aprīlī. Viņas meitas Sīlija un Dženija publicēja rakstu, kurā atklāj, kā viņu māte izveidoja plānu savai nāvei, lai varētu nomirt mājās tieši tā, kā pati vēlējās, vēsta guardian.co.uk.

Mūsu māte, Šeila Kicingere, kura visu mūžu aizstāvēja sieviešu tiesības uz dabiskām dzemdībām, nomira aprīlī. Jau pirms daudziem gadiem viņa bija sacerējusi pati savu nekrologu publicēšanai laikrakstā, kurā iztēloja, kādai būtu jābūt viņas nāvei.

“Viņa nomira tā, kā būtu gribējusi, guļot uz muguras uz (slimnīcas) galda ar kājām gaisā, lielas auditorijas priekšā, enerģiski demonstrējot, cik bīstami ir likt sievietei apgulties, aizturēt elpu, kamēr vai acis izsprāgst, un sasprindzināties no visa spēka, lai izstumtu bērnu. Viņa apgalvoja, ka izturēties pret dzemdību iztumšanas periodu kā pret sacensībām, lai ātrāk sasniegtu finiša taisni… var izraisīt sirds aritmiju un pat infarktu. Viņa pierādīja, ka tā ir taisnība.”

Tā vietā, lai pārdzīvotu tik melodramatisku un agrīnu nāvi, kā viņa apraksta augstāk lasāmajā fragmentā, Šeila nomira klusi un mierīgi savās mājās, ģimenes lokā, 86 gadu vecumā.

Šeila visu dzīvi aizstāvēja sieviešu tiesības izvēlēties dzemdību veidu un apšaubīja pārmērīgu medikamentu izmantošanas lietderību dzemdībās.

Viņa izgudroja dzemdību plānu, lai mudinātu sievietes pieņemt pašām savus lēmumus. Kas attiecas uz nāvi, viņa pauda tās pašas vērtības – tiesības izvēlēties un kontrolēt, un plānoja savas miršanas apstākļus jau iepriekš.

Viņa piešķīra vienai no mūsu māsām, Tesai, pastāvīgu pilnvaru veselības un labklājības jautājumos un arī uzrakstīja iepriekšēju nolēmumu. Šie sagatavošanās darbi nodrošināja, ka viņas vēlmes tika cienītas un viņa varēja nomirt mājās, kā bija gribēja.

Pamatā “labas nāves” ideja bija tieši atvadīšanās no dzīves savās mājās. Viņa vēlējās atrasties pazīstamā vidē, pati savā teritorijā, sev tuvo cilvēku sabiedrībā.

Viņa jo īpaši nevēlējās doties uz slimnīcu, apzinoties, ka tas nozīmētu agresīvas manipulācijas, kas bieži sagaida vecus cilvēkus, kā mēģinājumu paildzināt viņu dzīvi, tāpat kā slimnīcās dzemdējošas sievietes, kad to mērķis ir paātrināt bērna nākšanu pasaulē.

1 komentārs

Pievienot komentāru