Netradicionāli, Padomi

Starp visām meditācijām atrast savējo. Zināmais un nezināmais par meditāciju

Foto - Shutterstock.com

Kā par glābiņu no mūsdienu spraigā dzīvesritma aizvien biežāk gadās dzirdēt par meditāciju, kas palīdz sakārtot domas, novērst trauksmi, ļauties dzīves ritējumam. Dažkārt cilvēks nemaz nesaprot, kas īsti ir meditācija, kā to veikt un vai tas vispār vajadzīgs. Lūk, izklāsts iesācējiem.

“Meditācija ir koncentrēšanās, uzmanības prakse. Ir garīgo prakšu virzieni, kas akcentē, iesaka vienu meditācijas veidu. Pati jau 16 gadus eju pie vairākiem pasniedzējiem, praktizēju meditāciju un esmu novērojusi, ka meditācijas prakšu veidi ir ļoti dažādi,” stāsta meditācijas pasniedzēja Ilze Pavasare. “Arī iesācējiem rekomendēju izmēģināt vairākus meditācijas veidus, jo tie piemēroti dažādām vajadzībām. Kādreiz nepieciešams uzmundrinājums, citreiz vajag nomierināties, citreiz gribas atslēgties un sevi sakārtot. Apgūstot vairākas meditācijas metodes, konkrētā dzīves posmā varēs ātri piemeklēt tam brīdim vajadzīgo. Meditāciju iesaku nevis kā dzīves mērķi, bet kā instrumentu, ar kuru uzlabot savu dzīves fonu.”

Meditējam nezinot

Ilze Pavasare norāda, ka meditēt nenozīmē sēdēt sakrustotām kājām un aizvērtām acīm. Tā sastopama arī ikdienišķās situācijās, strādājot, nodarbojoties ar savu hobiju vai citā nodarbē, kam var pievienot uzmanību, apzinātību. “Mēdz teikt, ka latvietim meditācija nemaz nav vajadzīga, jo dziesma un deja iedarbojas līdzīgi. Jebkura darbība, kurā cilvēks seko sev līdzi, ieklausās sevī, ir uzmanīgs pret sevi, uzskatāma par meditāciju,” ir pārliecināta speciāliste.

Klusumā vieglāk, bet ne labāk

“Protams, visvieglāk šādu stāvokli sasniegt, esot vienatnē, klusumā. Tomēr nav noteikts regulējums, kā pareizi meditēt. Ir četras klasiskās meditāciju pozas: guļošā, sēdošā, stāvošā un staigājošā,” apraksta Ilze Pavasare.

“Miera stāvoklī, iespējams, ir visvieglāk koncentrēties uz savu meditatīvo noskaņu. Ja kaut ko darām, tad uzmanību var viegli novērst, bet tas nenozīmē, ka meditācija nav iespējama. Meditatīvs noskaņojums pārveido, uzlabo, padara elastīgākas neironu centru funkcijas. Ja ķermenis pieradis meditēt klusumā un mierā, vēlāk būs grūti nodoties meditācijai nemierīgākā vidē. Ja sākotnēji apgūstam meditāciju, esot aktīvās ķermeņa un prāta formās, tad vieglāk meditāciju izmantot kā instrumentu savā ikdienā. Meditatīvi varam būt arī mundrā, možā, emocionāli piesātinātā noskaņojumā, ne tikai esot atslābumā.”

Ar ko meditācija atšķiras

“Hipnozes laikā cilvēks nav apzināts, ar viņu var manipulēt. Skaitīt atpakaļ ciparus no 10 līdz 1 ir nomierinošais meditācijas veids, kas mazliet līdzinās pašhipnozei, tomēr atšķirība ir tā, ka cilvēks to dara apzināti,” paskaidro meditācijas skolotāja.

“Domāt arī cilvēks var gan apzināti, gan neapzināti. Vai es ļaujos savām domām un tajās iesaistos? Piemēram, man ar kādu cilvēku bijis dialogs. Apzinātība liek izvērtēt, kā jūtos domās par šo dialogu, ko ar šo domu pēc tam iesākšu. Cik laika man aizņem domas par šo konkrēto gadījumu.”

Pievienot komentāru