Pāris, Psiholoģija

Izaicinoša saruna: “Mūsu sievietes apņem vīriešus nevis par vīriem, bet audzināšanā…”

Foto no Opanak.rs

Šis ir fragments no psihologa un psihoterapeita ar 40 gadu pieredzi, medicīnas zinātņu kandidāta Mihaila Litvaka intervijas. Tā ļauj mums paskatīties uz daudzām lietām atšķirīgi.

Vienā intervijā jūs teicāt, ka laimīgu ģimeņu nav…

Ir. Bet maz. Es pats esmu pētījis ģimenes. Uz 11 tūkstošiem ģimeņu atradās 3 laimīgas. Bet pats galvenais – tikai laimīgas ģimenes ir normālas. Pārējās – tā ir patoloģija, tā ir divu nelaimīgu cilvēku kopdzīve. Un tā ir it visur – dažādas pakāpes patoloģijas ir visur.

Kāpēc ir tik daudz laulības šķiršanu? Cilvēki kļūdās dzīvesbiedra izvēlē?

Tas ir tāpēc, ka cilvēki ir slikti izglītoti. Viņi nav mācīti domāt, nav iemācīti izvēlēties vīru vai sievu. Mēs veicām aptauju – kura atzīšanās mīlestībā jums patiktu labāk. Piedāvājām variantus: “Es nevaru bez tevis dzīvot”, “Es nekad tevi neapvainošu”, “Nāc, vilksim kopā dzīves vezumu”. 75% sieviešu izvēlējās “Es nevaru dzīvot bez tevis.” Vai tiešām nav saklausāms, ka šis skaidrojums ir tipisks vīrietim-bērnam vai alkoholiķim? Bet patiesa atzīšanās mīlestībā par kopīgo vezuma vilkšanu nevienam nepatika.

Kas tā vispār ir – mīlestība?

Tā ir aktīva interese par mīlestības objekta dzīvi un attīstību. Visi saka: nav, ko mīlēt. Vai jūs zināt, kā mīlēt? Mūsu laulības būtībā ir: “Es nevaru dzīvot bez tevis”.

Kas notiek ar mīlestību laika gaitā, kur tā paliek?

Laika gaitā mīlestība kļūst arvien stiprāka un stiprāka… Un, ja tās sākotnēji nav bijis, paliek arvien sliktāk un sliktāk.

Kāda ir atšķirība laulības uztverē starp vīrieti un sievieti?

Vīrietis un sieviete redz laulību vienādi. Bet kur jūs esat redzējusi vīriešus un sievietes? Mums ir bikšu nēsātāji un svārku nēsātājas. Tātad vispirms ir jākļūst par vīrieti vai sievieti, un pēc tam veidot ģimeni. Tiesības veidot ģimenei ir tikai fiziski veselam, garīgi attīstītam un materiāli stabilam cilvēkiem. Nevajag sapīties ar nabadzīgiem neprofesionāļiem.

43 Komentāri

  1. Raksts kopumā labs, tik nez kāpēc autore (sieviete) ir mēģinājusi no tā visa uzsvērt “Mūsu sievietes apņem vīriešus nevis par vīriem, bet audzināšanā” – te automātiski jautājums – kurš tad šos vīriešus izaudzina par šādiem “audzināmiem”, je ne pašas sievietes – mātes ?
    Man savukārt patika – “Pie mums diemžēl lielākai daļai sieviešu ir latento prostitūtu psiholoģija: atrast bagātu vīru, lai pabaro. Un par to viņa plāno uzturēt māju un atdoties gultā. Lietas ir jāsauc īstajos vārdos: tā ir prostitūcija” …

    1. Un ko dara vīrieši,ja savus bērnus neaudzina,vai tas jāda tikai mātēm? Pēc Jūsu domāšanas izriet,ka tikai mātēm ir jāaudzina bērni,bet zēnu ,vai meiteni nevar izaudzināt par īstu vīrieti,vai sievieti tikai māte,tēvam ir jābūt līdzvērtīgam audzināšanā,bet realitāte,diemžēl,ir tāda ,ka vīrieši paties ir tikai bikšu nēsātāji,īpaši ,ar tādu domāšanu kā Jūs.

      1. Protams, tā vietā, lai atbildētu uz jautājumu, vaina atkal tiek meklēta citā – es neko, bet tie citi – tie maitas – vīrieši 🙂 …
        Vispirms atbildi par sevi – padomā kā dzīvo un uzvedies tu pati, pirms mētāties ar apvainojumiem uz visu pasauli !
        Vēsturiski laikam tomēr bērna galvenā audzinātāja vienmēr ir bijusi māte !?
        Mana personīgā dzīves pieredze – mana māte viena izaudzināja mani šķiet tīri OK.
        Atbildot uz tavu apgalvojumu – realitāte diemžēl ir tāda, ka sievietes vairumā gadījumu (atšķirībā no tevis nesaku ka visas !) patiesi ir tikai svārku nēsātājas un latentās prostitūtas, īpaši ar tādu domāšanu kā tu ! …
        Un pie šī mēs varētu arī vienoties – vairums sieviešu un vīriešu ir tikai svārku un bikšu nēsātāji 🙂 …

        1. Mana mate nelava macities ar savu parmerigo ”milestibu” un ”labestibu”un ”palidzesanu”macibas,patiesiba,trauceja.Rezltata,man nav ne izglitiba,ne profesija,ne darbs,ne veseliba,neka.Ir tikai naids pret sieviesu dzimumu un lielas simpatijas pret radikalajiem musulmaniem,kuru sabiedriba sievietem nav nekadas teiksanas.

          1. Uz māti dusmoties drīkst līdz noteiktam vecumam, pēc tam viss, kas notiek cilvēka dzīvē ir viņa paša atbildība.

      2. Patiešām – pirms sievietēm apvainoties uz vīriešiem, padomājat, kurš tos vīriešus audzina un kurš ar tiem vīriešiem ielaižas attiecībās un apprecas ??? 1kārt jums – mātēm – ir visas iespējas “pareizi” izaudzināt savus dēlus ! 2kārt – nu tak neielaižaties attiecībās un neprecaties ar tiem “bikšu nēsātājiem” ! Nav jau vairs nekādi aizvēsturiskie laiki, kad pirms gultā likšanās bija jāapgredzenojas ! Padzīvojat kopā mēnesi, gadu, vairāk. Ja “viss” ir tik slikti – triecat to “slikto” vīrieti ratā un ņemat to “labo” ! Galu galā dzīvojat vienas, ja viss tik slikti ! Nevaru saprast vai pašas sevi nespējat atpelnīt un uzturēt ? Vai tas bikšainais jums seksa pēc vajadzīgs ? Vai sabiedrības spiediens ? Ja nebūs tam “sliktajam” vīrietim iespējas tikt pie sievietes, varbūt sāks viņš domāt un “uzlaboties” !
        Bet atbilde – kādi tie bikšu nēsātāji, tādas arī svārku nēsātājas ! Katram dzimumam gan “novirzes” uz savu pusi – katrs deģenērajas pa savam – vīrieši “pofigisti”, noplukuši un nodzērušies u.tml., sievietes ārēji “sapucējušās” (bet galvā tukšums), izdomājušas princešu stāstu – “sēdēt mājās” (t.i. tusēt un baudīt dzīvi) un kādam viņas jāuztur un jāpielūdz u.tml. Kopumā lielais vairums mūslaiku un mūsvalsts sabiedrības ir piesauktie svārku un bikšu nēsātāji 🙁 Un tam niecīgajam “normālo” procentam ir ļoti niecīgas iespējas satikties 🙁
        Attiecības kā tādas ir nogrimušas līdz primitīvākajām dzīvnieciskajām tendencēm – nevis 2u līdzvērtīgu cilvēku attiecības – bet uzsvērti – sieviete-vīrietis, kas būtībā pārvēršas par visprimitīvāko kupi prodai tirgu – sekss–nauda

        1. Viss ir skaisti, bet ko darīt, ja tajā izmēģinājuma gadā rodas bērni??? Tā kļūst uzreiz automātiski tikai par sievietes atbildību? Tātad – sieviete savāc veci, padzīvo kopā ar viņu gadiņu, dabū bērnu, vecis nepatīk, aiziet prom. Un vecis paliek sēžot un gaidot nākamo sievieti, kas atnāks, paņems un padzīvos pie viņa, dabūs bērnu un aizies? Vai tā ir vīrieša loma vīirieša skatījumā? Vai lubraka skatījumā????

    2. Vīriešus izaudzina tādus mātes pašas . Kāpēc tēvi nemēģina audzināt dēlus paši ? Kāpēc tādu iespēju vispār izslēdz ?

    3. Tas viss, kas seko “pie mums…” Latvijas kontekstā ir vien fantāzijas (pieņemu, ka tas nav teikts par Latviju). Lielākā daļa sieviešu zina, ka pašām sevi būs jāuztur, jo nav jau tādu bagāto vīru, kur atrast. Nu, nav tā.
      Tas par to audzināšanu, kurā atkal vainojamas sievietes – tas tāpēc, ka daudzās ģimenēs, kas veidojās 80. gados un senāk nebija paredzēts, ka viņi līdzvērtīgi piedalās audzināšanā. Nav vainīgas ne sievietes, ne vīrieši, tā bija pierasts. Tagad, kopš jaunie tēvi ir daudz ieinteresētāki savu bērnu dzīvē, vairāk tajā piedalās, var cerēt, ka izaugs ģimenes dzīvei gatavāki vīri savām sievām, nevis puišeļi, kuri meklē nākamo mammu.

    1. nerunā viss patiesība. ideālo sieviešu un ideālo viriešu ir tik maz, ka nav reali viņiem satikties. Un ko darit pārējiem, kas nav ideāli ???iet slicinaties ???ha !

    1. Nu tad jau viss kārtībā – turpini vien tirgot savu miesu !
      Turpinot tavu domu gājienu – arī zaglis un slepkava dzīvo kā māk …

  2. Laikam esmu fenomens 😀 lasu un brīnos vis manā dzīvē iesākās otrādi. Agri aprecējos, jo biju gaidībās, attiecībās sākotnēji bija tikai sex, vienā vārdā pēc šī onkas vārdiem nenobriedis – nestabils pāris, bet esam jau 18 gadus precēti un patiešām uzskatu mūsu laulību izdevušos. Pat mūsu draugi saka kad esam ideāls pāris.
    Ps. Vīra kungs sākotnēji nebija tas ideālais varijans vīra un tēva lomai, bet viņš ir lielisks tēvs un burvīgs vīrs. Takā sākotnēji nezinām kādi mēs varam būt vīri (sievas) un vecāki, kamēr mēs par to nekļūstam.

    1. Ja kādreiz cilvēki vispirms iepazinās, tad apprecējās un pēc tam radīja bērnus, tad pašlaik viss notiek otrādi – vispirms uzrada bērnus, tad apprecas un tad sāk iepazīties 🙂 Dažiem arī paveicas – ar 1’o reizi, dažiem ar 10’o, citiem varbūt ar 30’o “nepaveicas”.
      Galvenais attiecībās ir iecietība un spēja uzklausīt otru – atrast kopēju valodu, vienoties ! Ja abi var sarunāt, tad varbūt arī visdažākie cilvēki var nonākt pie kopējas attīstības ! Varbūt arī vēl otra galējība – viens pilnībā (!) pakļaujas otram – kaut gan visticamāk kaut kad tā “bumba” sprāgs (varbūt arī pēc 10-20 gadiem). Bet ja abi ar savu Ego sevi uzskata par “pareizajiem” un mēģina pieprasīt un mainīt otru cilvēku un neieklausās – nekas prātīgs tur nesanāks. Par šo atkal cits stāsts – vecīšiem uz jautājumu, kā viņi tik ilgi varējuši nodzīvot kopā, atbild – ja kādreiz lietas (un arī attiecības) mēģināja saremontēt un salāpīt, tad tagad vienkārši tās izmet miskastē un pērk nākamās – varbūt pat vienkārši ja tās lietas (attiecības) nepatīk (nav pareizā krāsa u.tml.) …

    2. Precīzi!
      Tieši šādu dzīves stāstu ir dzirdēts bezgala daudz.
      Par bērnu auzināšanu, tēvam būtu jāmāca sievieti cienīt, apsveikt svētkos, mācīt vīriešu darbus, lai dzīvē izaug kārtīgs vīrietis.
      Abiem vecākiem jādarbojas ar bērniem..
      Kurš gan to nezina.
      Diemžēl , foršie, gudrie un uzņēmīgie jaunieši bieži vien ir vieni, jeb laicīgi atraduši savu mīlestību.
      Kur tad šobrīd var meklēt iepazīšanos?
      Sludinājumos?
      Tie, kas noslogoti darbā,tiem nav laika tusēties pa klubiem,
      un, retu reizi varbūt izdodas satikt kādu sakarīgi domājošu cilvēku .
      Kas to lai zina, kas kam kurā brīdī ” nostrādā..
      Sekss, vienā virzienā skatīšanās jeb pavisam kas cits.
      Nekad neko nevar zināt.

  3. “Zīmogs pasē inteliģentiem cilvēkiem neko nemaina. Muļķiem maina.” tas ir pilnīgi aplami, no muļķis precas, jo “mīl”, bet inteliģents precas, lai mīlētu.

  4. Noteikti neminesim ticibu Dievam un reliğiju (kā iztrūkstošo un mākslīgi ar masmēdijiem atstumto no tautas sekondāro socializacijas ağentu – ko cita tauta kura gribot iekarot bez ieročiem bija gudrāka un mākslīgi atvienoja no (27) Eiropas Savienības projektā iesaistito tautu sirdīm apzinoties ka tas veido šo tautu stipru kodolu līdz ar to pretoties/pastāvēt par sevīm spēju ). Un ğimeni līmējošo konstraktu ko ja abi tic/praktizē tas sniedz. Taču nevar but ka tas līdzētu kā tautas iznīcības pretvakcīna – muļķības.Tas taču tik nemoderni un laikam garīgi slimiem tikai palīdz jaaa…. es labāk to ko man televizorijāā seriāālis stāsta – ļaušu lai tas manas smadzenes iestata pareizās sliedēs-man jau tie seriāla varoņi tik ļoti patīk jaaa… es noteikti gribu līdzināties Leonam no Ugunskura…jaaa..nu jāaaa
    Bikšu un svārku nēsātāji 😊
    Visiem produktīvu dieniņu vēlot
    Leons

  5. Nevaru sagaidīt kad cilvēce izgudros kā veidot reprodukciju bez dzimumakta un bez spermas vai olšūnu donoriem, problēmu būs maz, tā nolādētā jezga, cīņā starp vīriešiem un sievietēm nekad nebeigsies, rej tik stulbie dzīvnieki. Visus komentārus pārlasīju. Brīvdomātājai, es neticu laimīgi cilvēki nevienam par to nestāsta ka viņi ir laimīgi:)

  6. Vislabākais veids stresa samazināšanai ir iegūt drošības sajūtu. Jo kas tad ir stress? Vai tad ne satraukums? Satraukums par esošo situāciju, satraukums par nākotni – vai izdosies ieplānotais, vai sev un tuvajiem neatgadīsies kas slikts. Vai varēšu sevi un tuviniekus pasargāt, ja parādīsies briesmas.
    Brīvu finansu līdzekļu pieejamība ļoti daudzus no stresa izraisītājiem novērš jau saknē. Bankas to sauc par drošības spilvenu. Vai tev tāds ir? Vai tas ir pietiekoši liels? Cilvēkam vienmēr par maz, bet tā godīgi, nemelojot sev – vai ir pietiekošs? Nāc un piedalies lielākajās ASV un Rietumeiropas loterijās, kur notiek godīgas izlozes.
    Nauda, protams, nevar kalpot kā pilnīgi visu problēmu risinājums. Bet, kā vēsta sena tautas gudrība, labāk sēdēt skaistā un jaudīgā BMW džipā kā trolejbusā. http://bit.ly/2en6QyG

  7. Pilnīgs sviests – ko tad fiziski slimajiem un nabadzīgajiem – nekāda laime nepienākas?
    Tieši otrādi, viņiem jāturas kopā, jo tā ir vieglāk.

  8. Ģimene sākas ar cieņu vienam pret otru,tā ari ir tā sacamā MĪLESTĪBA!Vismaz manā dzīvē tā ir, un pārejas lietas vienmēr atrisinās pašas no sevis vienojoties!

  9. Nekad jau dzīvē nav tā, ka visi ir ar labām algām nodarbināti vai paši bīda pelnošu biznesu. Un tāpēc jau nav otrs jāuzskata par prostitūti/-tu, ja pats/-ti spēj nopelnīt ievērojami vairāk un dalies ar to. Cita lieta, kā tas viss transformējas jūsu attiecībās un kādas lomu spēles veidojas tajās. Bet arī tas var būt ceļš, kā attīstās abas personības, par spārnoto teicienu, ka arī mājturība tiem, kas rosās pa mājām, ir darbs, kurš ir pelnījis atlīdzību, nemaz nerunājot. Ja pārnāc no darbiem jau uz visu gatavu – māja pieskatīta un sakopta, ziemā izkurināta, puķītes dārzā zied vai ēdiens pagatavots, bet nespēj to novērtēt, tad ar tādu stereotipiem aprobežotu knauzeri/-rieni, mutes brūķētāju, lai arī kāda izglītība, tiešām nav ko kopā darīt.

  10. Uzskatu, ka šāda tipa raksti smagi iespaido sievietes. Protams, rakst ir labs, bet neuzskatu ka kādam vajadzētu norādīt/apgalvot, to kādam ir jābūt vīrietim vai sievietei, kādām jābūt sajūtām un darbībām lai viņi kopā varētu justies laimīgi! Uzskatu, ka šāda tipa raksti var izbojāt attiecības, kuras pirms tam ir bijušas, kā viena tā otra acīs, laimīgas. Nedomāju, ka kāds var nosaukt vienu konkrētu formulu pēc kuras var būvēt laimīgu kopdzīvi vai arī kādām ir jābūt sajūtām jau pēc pirmās tikšanas vai pēc pirmā kopdzīves gada, lai zinātu to, ka viņš ir īstais partneris.
    Kas attiecas uz materiālo nodrošinājumu – jā protams ir jābūt patstāvīgam utt.., bet padomājiet par to: vai vīrietis un sieviete nejustos daudz nozīmīgāki un laimīgāki, ja viņi redzētu kā aug viena vai otra turība vai kopēji izveidotā turība? ģimene veidojas no diviem cilvēkiem nevis no viena, spriežot pēc raksta autora – vīrieša, labklājības.
    Laime starp diviem cilvēkiem rodas. Tā nevar būt uzreiz (Ir protams izņēmumi)..
    Sākumā varbūt var likties ka viņš vai viņa man nav īstais-ā, izšķirties, sākt dzīvi ar citu, nodzīvot mūžu un dzīves nogalē saprast ka īstais-ā tomēr bija tas pirmais-mā…
    Atkārtošos un teikšu: nav tādas vienotas formulas, kas der visiem. Iespējams šāds variants, iespējams pilnīgi pretējs un vispār: visus savus dzīves lēmums mēs varam novērtēt tikai sirmā vecumā.

Pievienot komentāru