Ēšana, Uzturs

Mūžīgi gribas ēst! Ko darīt?

Foto - Shutterstock.com

Nepieciešamais uzturvielu daudzums atkarīgs no dzimuma, auguma un fiziskās slodzes, taču daudziem ēstgriba par lielu apbēdinājumu rodas jau neilgu laiku pēc sātīgas maltītes. Vēlme ieturēties rodas izsalkuma un sāta centros smadzenēs. To regulē ķīmiskā viela beta endorfīns, kas galvenokārt izdalās stresa brīžos, liekot apēst vairāk, nekā vajadzētu.

Izsalkums liecina par uzturvielu trūkumu asinīs. Ja sāk reibt galva un rodas sajūta, ka tuvojas ģībonis, ir nemiers, roku trīce, tas nozīmē, ka asinīs pazeminājies cukura līmenis. Slāpes un biežāka vajadzība apmeklēt tualeti var būt pirmā cukura diabēta pazīme. Taču tad, pat apēdot daudz, cilvēks nereti novājē, jo organisma šūnas nespēj uzņemt glikozi.

Pastiprinātas ēstgribas iemesls var būt atsevišķu medikamentu, piemēram, antidepresantu un hormonālās kontracepcijas tablešu, lietošana, vairogdziedzera pastiprināta darbība, grūtniecība, kā arī cērmju iemitināšanās zarnās.

Izsalkumu nevajadzētu ignorēt un vismaz padzerties, lai atšķaidītu kuņģa skābi un būtu vieglāk sagaidīt nākamo ēdienreizi. Izsalkuma izraisītās nepatīkamās sajūtas mazināsies, ēdot banānus un auzu pārslas. Barību paģērošu vēderu nav ieteicams mēģināt apmānīt, zelējot košļājamo gumiju, jo tad izdalās kuņģa sula, kas kairina kuņģi.

Pirms maltītes maziem malciņiem der iztukšot glāzi tējas vai ūdens, lai apēstu mazāk, tas arī uzlabos gremošanu. Lielu apetīti mazina regulāras ēdienreizes, tādēļ ieturēties vajadzētu trīs līdz piecas reizes dienā, lai asinīs nerastos straujas glikozes līmeņa svārstības, kas izraisa apetīti. Lai ātrāk iestātos sāta sajūta un uzņemtu mazāk kaloriju, jāēd lēni. Uzturā vajadzētu iekļaut pēc iespējas vairāk dārzeņu, lai organisms bagātīgi saņemtu šķiedrvielas. Ieteicami arī augļi, taču ne vairāk kā divas to porcijas dienā, piemēram,  vienai atbilstu bumbieris un ābols, bet otrai – divsimt gramu ogu.

Lai nebūtu pastiprināta ēstgriba, ēdienu iesaka bagātināt ar dillēm, ingveru, koriandru, anīsu, fenheli, ālantēm, kalmēm, vībotnēm, lavandām, pienenēm, pelašķiem.

Ja pastiprināti veidojas kuņģa skābe, vēlams ieturēt maltīti no trim līdz pat piecām reizēm dienā, lai tā izdalītos vienmērīgi. Ja arī tad starplaikos jūtams izsalkums, jāizvērtē ēdienkarte un jāpārbauda veselības stāvoklis.

Ja moka izsalkums, lai piepildītu kuņģi un mazāk apēstu, iesaka malkot stipru melno tēju. Tajā esošās miecvielas pārklāj kuņģa gļotādu un padara to mazāk jutīgu pret izdalīto skābi. Tiesa, dažiem no tās kļūst slikta dūša. Turklāt jāņem vērā, ka kofeīns, ko tā satur, veicina kalcija izvadi no organisma un traucē uzsūkties dzelzij.

Pret bada sajūtu palīdz skābpiena dzērieni, kam pievieno karotē smalcinātas linsēklas vai kviešu klijas, kas iestieps kuņģi un radīs sāta sajūtu. Pirms lietošanas pagaida, kamēr sēklas uzbriest. Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma, lai nerastos aizcietējums.

Ēstgriba parasti ir lielāka, ja nav ieturētas brokastis. Vislabāk tajās baudīt pilngraudu produktus, kas satur saliktos ogļhidrātus, – tie gremošanas traktā sadalās pakāpeniski. Lielisks variants ir iepriekšējā vakarā ar karstu ūdeni aplietas auzu pārslas, kurām pievienota ēdamkarote smalcinātu linsēklu vai kviešu kliju. Papildus bagātīgi jāuzņem šķidrums, lai nerastos aizcietējums. Glāzi remdena ūdens maziem malciņiem izdzer jau pirms brokastošanas.

Pret pārāk labu apetīti var palīdzēt  šāds maisījums: 4 tējkarotes koriandra graudu un 4 ķiploka daiviņas aplej ar trim glāzēm ūdens, vāra uz lēnas uguns, kamēr paliek 1 glāze novārījuma. Izkāš un glāzi patīkami smaržojošā šķidruma dzer katru rītu tukšā dūšā, ik reizi vārot no jauna.

Pievienot komentāru