Ārstēšana, Veselības politika

Rehabilitācijas vietā izvēlas invaliditāti. Intervija ar VDEĀVK vadītāju par būtiskajām izmaiņām

Foto - Karīna Miezāja

Ja var ticēt statistikas datiem, 182 000 jeb 9,2% Latvijas iedzīvotāju – dažos novados pat tuvu 20% – piešķirts invalīda statuss. Invalīdu skaits gadu no gada aug vidēji par 1500 cilvēkiem. Lielākajai daļai invaliditāte noteikta tikai uz laiku, tādēļ pēc viena, diviem vai pieciem gadiem dokumenti jāiesniedz atkārtoti. Vai invaliditātes piešķiršanas process kļūs raitāks, vienkāršāks, kādas izmaiņas gaidāmas, jautāju Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājam Jurim Gaiķim.

Šī gada aprīlī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi valdības noteikumos par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību. Kādas izmaiņas plānotas?

Grozījumi lielākoties vērsti uz dažādu nenoteiktu normu precizēšanu un dokumentu sloga mazināšanu. Piemēram, atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota transportlīdzekļa iegādei dažiem maldīgi lika domāt, ka var saņemt automašīnu vai pabalstu tās iegādei.

Tiem, kam nepieciešama īpašā kopšana, pašvaldību sociālā darbinieka vai ergoterapeita aizpildītā personas ikdienas aktivitāšu un vides novērtējuma anketa nebūs jāiesniedz, jo anketu pašvaldības sociālajam dienestam pieprasīs komisija. Tas atvieglos ikdienu sociālajiem darbiniekiem.

Pārmaiņas skars arī prognozējamās invaliditātes noteikšanu: turpmāk būs nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums.

“Latvijas Avīzes” lasītāji sūdzas, ka ilgi jāgaida, lai saņemtu VDEĀVK lēmumu par atkārtotas invaliditātes piešķiršanu. Pagājušā gada nogalē Saeima pat pieņēma grozījumus Invaliditātes likumā, automātiski ļaujot pagarināt piešķirto invaliditāti vēl uz sešiem mēnešiem.

Šie grozījumi tika pieņemti, jo lielā klientu pieplūduma dēļ uz medicīnisko ekspertīzi bija izveidojušās garas rindas. Saņemto iesniegumu skaitam augot – visas VDEĀVK nodaļas kopā saņem ap 300 dažāda veida iesniegumu dienā –, tos nebija iespējams izskatīt noteiktajā laikā.

Mūsu darbinieki pašlaik strādā ļoti saspringti, jo paralēli jaunajiem iesniegumiem jāizskata arī tie, kuros ar pagaidu lēmumu piešķirtais invaliditātes termiņa pagarinājums jau tuvojas beigām.

Labā ziņa ir tā, ka rindas pieaugums ir apturēts un tai ir tendence samazināties. Lēmuma pieņemšanas termiņi vairs netiek kavēti, izņemot gadījumus, kad invaliditātes noteikšanai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, tie ir nekvalitatīvi sagatavoti vai trūkst klienta funkcionālo spēju novērtējuma, tādēļ no ģimenes ārsta vai speciālista jāpieprasa papildu informācija.

14 Komentāri

    1. Signe! Tak viņiem neinteresē ko darīt tā ir sistēma. Valstij nav naudas tāpēc jāpiegriež skābeklis kur nu var. Izlasīju rakstu saskatīju veselu virkni ar meliem vainu , ko viņš saka par funkcionālajām tabulām bet mēs taču zinām kā ir patiesībā,dokumentu iesniegšana caur Latvija lv neiet cauri pēc tam vienalga zvana un prasa nosūtīt orģinālus .
      Pēc tam izmeklējot nezinu vai speciāli vai kā pazūd diagnozes veselības novertējums ir pilnīgi neatbilstoš mazāks nekā patiesībā.
      Visiem iesaku pieprasīt izmeklēšanas aktu ,daudzi nemaz nezina par tāda eksistenci,bet vajag pieprasīt- Redzēsiet zilus brīnumus kā slimie paliek par veselajiem.
      Nu jāāā ko var gribēt no cilvēka kas neko nesaprot no veselības toties naudu kā bijušais VID darbinieks prot skaitīt- skumji……

  1. gruti jau cilvekiem kuriem nav kaju roku akli slimi nelaimigi vientuli nevajadzigi labi ja ir tuvinieki kuri rupejas ja japerk zales jamaksa dzivoklis nekas tur pari nepaliek komunali dargi zales dargas nelaimigi cilveki bet ne visi citi aari bez kajam strada

  2. Vai tas pajolītis neaizdomājās, ka kādam šajā valstī ir arī jāstrādā, ne visi var apmaksātā darba laikā apmeklēt rehabilitācijas pasākumus. Kādas iespējas, legāli uzlabot veselību, viņš piedāvā pēc pulksten 19.00 darba dienās vai sestdienās un svētdienās?
    Izskatās, ka latviešu partijām nākošgad būs jāiet pa skuju taku!

  3. Ak, Kungs! Cik tālu jau nonākuši! Ar vēzi slimiem pacientiem, tā vietā lai tos ārstētu, piespiedīs vingrot un vēl pabalstu atņems? Aizmirsuši to, ka tagad 3.grupu var dabūt ar grūtībām, kur padomju laikos deva 2. grupu bez problēmām? Kas, cilvēku uzbūve mainījusies? Latvijas cilvēki vairs neatbilst Eiropas prasībām? Un vai Latvija ir gatava ES standartiem atbistošas pensijas maksāt? Un tā jau 3. grupu “apbižoja”, vēl kādus gadus atpakaļ maksāja pensiju 40% no algas, tagad visiem vienādi 64 eiro? Kāpēc? Valdībai naudas nav? Atņems slimajiem, atdos resnajiem, pie siles esošajiem?

  4. Cilvēki mīļie! Kāda rehabilitācija? Kāds darbs? Man ir 2 grupa uz mūžu, 50 gadi, 3 diplomi un0 darbs. Stabilākais ienākums -177 eiro. No tā jāmaksā visi maksājumi.Pāri kas paliek? Ne vienmēr ir maizīte. Es cenšos cīnīties. Mācos tagad par šuvēju, būs 4-ais diploms. Rehabilitācija? Viena sociālā darbiniece man teica ka man kā 2 grupas invalīdam reizi gadā pienākoties rehabilitācijas kurs. Tikai par naudu protams. Tā kā no saviem 177 man sanatorija nesanāk tad arī rehabilitācija TU-TŪ! Tad ko mums darīt? Tādi kā es jau ir daudz…

  5. Nezin gan kapēc visi Čigānu tautības parazīti ir invalīdi vai tiešām neviens nav par to aizdomājies ? Ja es savos piecdesmit ar pus visu mūžu esmu smagi strādājusi un godīgi maksājusi visus nodokļus ,tad man kurai ir arodsaslimšana kas gūta strādajot par šuvēju nez kapēc man grupa nepienakas,jo es jau vēl kustos ar saviem sāpošām kājām,muguru un rokām,bet spriganā čigāniete kura nav strādājusi nevienu dienu un nav maksājusi nodokļus valstij ar otrās un trešās grupas apliecībām brauka ar transportu pa bŗivu,man vēl kādreiz jāpiedomā kā ar savām sāpošam kājam lai iekāpu autobusā un par sēdēsanu nemaz nevaru domāt ,bet indivīdi,ne invalīdi vēl tevi pastums malā lai pirmie tiktu apsēsties! KAS MAN VARES ATBILDĒT AR KO ES ESMU SLIKTĀKA PAR ŠO INDIVĪDU SUGU KAS IR ITKA INVALIDI KOPŠ DZIMŠANAS UN SANEM VISAS EKSTAS KO SANAEM TIESAM KAS IR INVALIDI ACIM REDZAMI!

  6. Nav cerību, ka mainīsies izpratne par invalīdu stāvokli Latvijā. Cilvēks Latvijā nav vērtība. Invalīdi un veci cilvēki ir lieka nasta tautai, tādēļ tāda attieksme. Tie, kuri izlemj mūsu likteni domā, ka viņus neskars ne slimības, ne vecums.

Pievienot komentāru