Psiholoģija, Vardarbība

Tēvs izvaro meitu, vectēvs ievelk sātanistos? Sagrautas dzīves pēc terapijas, kur it kā atgūst atmiņas. Vai īstas?

1. Terapeitiskā mode rada panikas vilni

1no7
Ilustratīvs foto, Fotolia

Pagājuši divi gadi kopš Toms Mičels pēdējo reizi redzējis savu 20 gadu veco meitu Annu. “Viņa plānoja padzīvot pie mums pēc atgriešanās,” viņš saka, norādot uz viņas guļamistabu ģimenes omulīgajās mājās Ņujorkā. “Esam saglabājuši visu, kā bija, izņemot puišu grupu plakātus.”

Gandrīz pirms četriem gadiem Toms un viņa bijusī sieva nosūtīja meitu uz ēšanas traucējumu klīniku, Kāstlvudas Medicīnas centru, netālu no Sentlūisas. Piecos tajā pavadītajos mēnešus Anna sāka uzskatīt, ka ir atguvusi atmiņas par bērnībā regulāri pārciestu smagu vardarbību, kuras viņas apziņa vēlāk izstūmusi. Kopš tā laika Mičels dzīvojis smagas apsūdzības ēnā: viņš esot seksuāli izmantojis Annu vairāk nekā desmit gadus.

Bērnu seksuāla izmantošana Savienotajās Valstīs, protams, ir nopietna un pietiekami plaši izplatīta problēma. Pētnieki ir vienisprātis, ka tā notiek biežāk, nekā atklāj oficiālā statistika, jo bērni bieži atsakās ziņot par to kauna sajūtas dēļ, vēloties pasargāt ģimenes locekļus vai mēģinot par to pilnībā aizmirst. Bet doma, ka cilvēki var vienā mirklī izslēgt vardarbību no apziņas, ieslēgt šīs atmiņas aiz atslēgas uz ilgiem gadiem un tad terapijas laikā atgūt, ir viens no visnedrošākajiem empīriskajiem pierādījumiem ar ļoti problemātisku vēsturi.

Terapeitiskā mode uz “atmiņu atgūšanu” deviņdesmito gadu sākumā radīja panikas vilni valsts mērogā, jo uzvirmoja stāsti par rituālu seksuālu vardarbību, sātaniskiem kultiem un citām iespējami apspiestām traumām. Mūsdienās vairākums cilvēku šo tendenci uztver kā dīvainu, paštīksmināšanās pilnu un lielā mērā slēgtu nesenās kultūras vēstures nodaļu.

Bet Tomam Mičelam, kurš noliedz meitas apsūdzības, pretrunīgā prakse ir vairāk nekā aktuāla. Viņš uzskata, ka visai ģimenei nācies ciest no tā, ka minētā garīgās veselības aprūpes iestāde nekad nav patiesi atteikusies no šaubīgās idejas – un tai arī nav izstrādāts mehānisms, kā tas varētu notikt.

  1. Terapeitiskā mode rada panikas vilni
  2. Personīgā misija: atmaskot viltus ārstus
  3. Dārga smadzeņu skalošana?
  4. Likumsargiem jāņem vērā iestādes un pacienta liecības
  5. Tiesvedības velkas gadiem
  6. Terapeitu aizraušanās kļūst par popkultūras fenomentu
  7. Cerības uz taisnīguma uzvaru un atveseļošanos

Pievienot komentāru