Dzīvesveids, Nodarbes

Konditors Jānis Kairis un viņa desmit spēka avoti. Arī ritenis un kalni

Foto - Anda Krauze

Aizraujas ar kalnu slēpošanu. Ar šo sporta un atpūtas veidu aizrāvos sievas iespaidā. Viņas tēvs dzīvo Siguldā, ir azartisks slēpotājs, tāpēc Maija slēpo jau kopš bērnības.

Manuprāt, visideālākie laika apstākļi, lai laistos lejup no kalna, ir saulaina, sniegota diena, kad turas -10 ºC sals. Tad kārtīgi dabū izvēdināt plaušas un vaigi sārtojas.

Sākumā šķita, ka kalnu slēpošana nav domāta man, taču tagad esmu pretējās domās. Esmu noķēris to īsto sajūtu.

 

Makšķerē, bet reti. Dažkārt draugi mani parauj līdzi makšķerēt. Ieliek makšķeri rokās un saka – priecājies! Kādu brīdi priecājos ar’, bet drīz vien vienmuļā sēdēšana apnīk. Man tomēr tuvākas ir dinamiskas nodarbes, kur aktīvi jākustas un jādarbojas.

 

Saista skandināvu literatūra. Šobrīd esmu uzsēdies zviedriem. Ļoti saistoša šķita Jūnasa Juhansona sarakstītā grāmata “Simtgadnieks, kas izkāpa pa logu un pazuda” un arī citas viņa sarakstītās grāmatas: “Analfabēts, kas prata rēķināt” un “Slepkavnieks Anderss un viņa draugi”. Tās visas ir tādā kā Šveika stilā, var pasmieties. Esmu secinājis – ja grāmatas nosaukums ir interesants, tās saturs parasti ir tāds pats.

 

Intriģē kino uzburtā pasaule. Kinoteātri apmeklēju diezgan bieži. Līdz ar pirmajiem filmas mirkļiem nonāc citā realitātē, gūsti arī kaut kādas mācības. Man tuvāks ir Eiropas kino, taču paskatos arī Holivudas ražojumus. Nesen ar ģimeni biju uz “Oskara” balvai nominēto filmu “Lauva”. Kinoteātra zālē bez mums bija vēl kādi trīs četri skatītāji, tāpēc šo brīdi iemūžinājām – uzkāpām uz skatuves ar muguru pret tukšajām skatītāju rindām un nofotografējāmies.

 

Teātrī tver dzīvās emocijas. Man ļoti patīk Jaunais Rīgas teātris, taču ir viens bet, kas dažkārt attur no tur iestudēto izrāžu apmeklējuma. Esmu 1,92 metrus garš, tāpēc ir grūti nosēdēt, jo kājas atduras pret priekšējās rindas krēsliem. Šādas problēmas man nav Dailes teātrī, tāpēc biežāk eju uz to, kaut gan prāts vairāk velk uz Jauno Rīgas teātri. Izrādes skatīties braucu arī uz Jelgavu, jo draugs spēlē Jelgavas Tautas teātrī.

Parasti doma aiziet uz kādu izrādi ienāk prātā impulsīvi. Un pārsteidzoši tas, ka mums ir izdevies svētdienas rītā nopirkt biļetes uz izrādi, kas Dailē, Nacionālajā, Krievu vai Jaunajā Rīgas teātrī tiek izrādīta tās pašas dienas vakarā.

Pievienot komentāru