Ārstēšana, Veselības politika

Valsts apmaksātā ķirurģija grimst

Foto - Timurs Subhankulovs

Divu lielāko universitāšu slimnīcu – Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas – ķirurģijas klīniku ārsti brīdina valdību, ka zemo algu dēļ personāls turpina atstāt stacionārus, ir jāslēdz operāciju zāles un līdz ar to tiek samazināts darba apjoms.

PaulaStradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), piemēram, vēdera dobuma un vairogdziedzera operācijas tiks veiktas aptuveni par 200 operācijām mēnesī mazāk nekā līdz šim, jo mediķu trūkuma dēļ nefunkcionē trīs operāciju zāles. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šā paša iemesla dēļ dīkā stāv sešas operāciju zāles.

Stradiņa slimnīcas ķirurgi ir nosūtījuši vēstuli valdei, kurā informējuši par situāciju un ļoti cer, ka valde neklusēs un vērsīsies gan pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, gan finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas. Veselības ministres Andas Čakšas viedoklis valdības vadītājam ir zināms, jo Ministru kabineta akceptētajās veselības reformas pamatnostādnēs ir iekļauta visa informācija par nepieciešamo finansējumu, tostarp mediķu darba samaksai. Diemžēl augstākās politiskās amatpersonas joprojām nav atradušas papildu finansējuma avotu medicīnai, kas novedis pie tā, ka ārsti tiem pacientiem, kuriem nepieciešamas plānveida operācijas, vairs nespēj garantēt, vai tās tiks veiktas. Turklāt jāņem vērā, ka šī situācija nevis samazinās darba nespējas lapu izrakstīšanu, kā to vēlas valdība, bet gan palielinās, un šādos apstākļos nevar runāt arī par invalīdu skaita sarukšanu, tāpat kā par mirstības samazināšanos darbspējīgā vecumā, kas Latviju ierindo vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā.

Mazāk operāciju, lielākas rindas

“Pacientu rindas kļūst arvien garākas, jo operāciju un anestēzijas māsas nav pietiekamā skaitā un trīs operāciju zāles nav iespējams noslogot. Līdz ar to manā nodaļā veikto vēdera dobuma un vairogdziedzera operāciju skaits mēnesī varētu samazināties par 150 līdz 200 operācijām. Tas rāda, ka valsts lieliem soļiem dodas uz maksas medicīnu,” secina medicīnas zinātņu doktors PSKUS ķirurgs un nodaļas vadītājs Roberts Rībenieks. Savukārt viņa kolēģis medicīnas zinātņu doktors Sergejs Ļebedkovs, kurš Stradiņu ķirurģijas klīnikā vada citu nodaļu, kurā veic virsnieru, vairogdziedzera, proktoloģiskās un onkoloģiskās operācijas, sacīja, ka nav vairs iespējams strādāt ar pilnu jaudu pacientu labā – iepriekš mēnesī varēja veikt 120 operācijas, bet personāla trūkuma dēļ šis cipars saruks uz pusi. “Pacientiem to ir grūti saprast, bet mēs ļoti ceram, ka nebūs ilgi jāgaida, kad politiķi tomēr pieņems politisku lēmumu par finansējuma palielinājumu mediķiem,” norādīja ķirurgs.

Slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis, kurš parakstījis vēstuli slimnīcas valdei, pagaidām nevēlas publiski paust savu viedokli. Viņa preses sekretārs Edijs Šauers sacīja, ka, visticamāk, Gardovskis to darīšot šodien pēc ķirurgu tikšanās ar slimnīcas vadību.

Samazinoties plānveida ķirurģijas apjomam Stradiņos, nav izslēgts, ka pacienti mēģinās atrast iespēju veikt plānveida operācijas citos stacionāros un vispirms lielākajā valsts slimnīcā RAKUS, kur, visticamāk, pieaugs pacientu plūsma. Bet tur situācija ir līdzīga kā Stradiņos – arī Rīgas Austrumu slimnīcā trūkst medicīniskā personāla. RAKUS vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs un RSU profesors Guntars Pupelis uzsvēra, ka samazinās to ķirurgu skaits, kas spēj veikt sarežģītas krūšu kurvja un vēdera dobuma operācijas, jo atalgojums ir zems un ārsti izvēlas strādāt ambulatorajās ārstniecības ie­stādēs, arvien vairāk veic vienkāršākas operācijas, par kurām var nopelnīt – operē vēnas, hemoroīdus, brukas…

“Valsts apmaksātā ķirurģija grimst, un pēdējos desmit gados nav neviena augstāko politisko amatpersonu vidū, kas būtu vēlējies šo procesu apturēt. Beidzot politiķiem ir jāsaprot, ka privatizācijas process ilga 25 gadus un ka nākamais līmenis civilizētai valstij ir domāt par iedzīvotājiem. Pat Krievija ir pacēlusi lozungu, ka nebruņosies, bet cels pilsoņu labklājību,” secina profesors Pupelis un uzsver, ka medicīnā vissvarīgākais jautājums patlaban ir personāls.

19 Komentāri

  1. Es nevaru atrast atbildi jau vairākus gadus,mēs strādājam maksasājam nodokļus un maksājam lielāko tiesu par mediciniskajiem pakalpojumiem,kā arī veikalos iepērkoties,mēs nomaksājam pievienoto nodokli,varētu teikt mēs tikai kopumā pusi savas algas saņemam,NU kur paliek tā mūsu naudiņa????????Nu kā var nesanākt medicīnai?? Un kur paliek mūsu nekustamā īpašuma nauda???? Praktiski visu nomaksājot mums Latviešu tautai paliek uz rokas labi ja 15%
    Mēs pamazām ar lieliem soļiem iznīksim.

  2. Latvija ir ceļā tikai uz maksas medicīnu. Čakša, izņemot zīmēsanos TV kameru priekšā, neko nav spējīga izdarīt.
    Nožēlojama ir Kučinska nevēlēšanās redzēt problēmu. Sen bija nepieciešams ieviest Circenes piedāvāto apdrošināšanas sistēmu, kas sekmīgi darbojas kaimiņvalstīs.

    1. Jā , piekrītu ! Valstī ir pilnībā jāatceļ ienākumu nodoklis , PVN , akcīzes un tad jāpāriet uz maksas medicīnu , izglītību un visu pārējo. Sociālais lai paliek pensijas uzkrājumiem . Viss ! Problēma atrisināta .

  3. Nu cilvēk mīļais,mēs gribam algas kā Vācijā vai Zviedrijā,bet aizmirstam,ka arī maksāsim par visu ar tikpat.Ierindas Vācietis,strādādams minimālo algu,vai saņemdams minimālo pensiju,arī iztiek no-līdz.Knapi savelk galus.
    Kautvai piem.,no man pazīstamiem(agrāk),Vācijā saņēma 4000DM(Doičmarkas)dzīvoja viens un teica,ka ja bērni nepalīdzētu,būtu grūti.Bet še,pēc neatkarības atgūšanas,Latvijā ar saviem 4000 uzcēla māju un dzīvoja cepuri kuldams.

  4. pagājusajā nedēļā operēju kataraktu 1.slimnīcā,ideāli viss sakārtots,strādā mediķu brigāde pie pacienta sagatavošanas ,arī operāciju zālē viss notiek raiti,pēcoperācijas aprūpe lieliska. Tā gan tagad laikam ir pašvaldības slimnīca,bet attieksme loti laba

  5. Zane! Nauda aiziet tautas kalpu algām, prēmijām un citām nebeidzamām piemaksām un bonusiem. Atlikušo palaiž gaisā dārgos nelietderīgos projektos un tizlās tukšās reformās.

  6. Interesanti,kur tad tā nauda paliek? Dzemdību namā atklājas,ka viens mediķis uztur divus nemediķus,citās slimnīcās ir līdzīgi. Jo vairāk strādā,jo vairāk iestāde saņem naudu,kā var būt vienāda alga operējot 200 operācijas gadā vai 100 vai pat 50? Čakšai nav reformas un redzējuma kā to visu sakārtot un taisnīgi sadalīt vismaz esošos līdzekļus,lai tos koncentrētu kur vairāk nepieciešams un šī zelta ambulatorā aprūpe! Privātajiem pat Rtg izdevumus nevarēja samazināt,kur peļņa 30% tikai tā. Nozarei vajag citu vilceju un cilvēku kas saprot un dara,ne tikai runā

  7. Medicīnā kopumā valsts ieliek ĻOTI lielu naudu, ar kuru, visticamāk, pietiktu visām ārstu un pacientu vajadzībām. Tikai tādos Stradiņos MILZĪGA daļa šīs naudas aiziet trekni atalgotajai valdei, administrācijai un dažādiem bezjēdzīgiem “departamentiem”. Vismaz trešā daļa personāla ir šādi liekēži, kuri noēd vismaz divas trešdaļas algu fonda, ja ne vairāk – un māsām paliek graši un mobings.

    Ja slimnīcās trūkst personāla, vispirms tās jāatbrīvo no labi barotiem parazītiem.

  8. pilnigi piekritu arstam no stradiniemun ari sis parazitejusas valdes ir jaatlaiz un jabeidz vienreiz maksat par neka nedarisanu ta netaisniba kas notiek Latvija tiesam koz lidz kaulam

  9. nu nevaru un nevaru saprast ka var vienlaicīgi strādāt pat septiņās darba vietās !
    ja medicīnā tā var, tad ir skaidrs, kur paliek nauda un kāpēc nav, kas strādā.
    vai tiešam tos haltūristus nevar izķert un mest arā.

  10. Valsts naudu piešķirt tikai iestādēm, kas sniedz neatliekamo palīdzību Tālāk jau problēma atrisināsies pati no sevis. Un uzcelt 2 jaunas slimnīcas vismaz Rīgā, tādas mūsdienīgas, katru savā likteņupes krastā. Un uzcelt, nevis renovēt esošās, savienības un Holandes paviljona tipa arhitektūras vēstures pieminekļu statusu cienīgās, ar labi organizējamu iekšēju loģistiku, bez kādas aizdurvē dusošas infekcijas.

  11. Negribētos teikt,ka pareizi ir -šīs zemās medicīnas māsu algas,,bet Stradiņu slimnīcas vēderu ķirurģijā pret med.māsām ir ļoti pazemojoša un nekulturāla attieksme ,jo īpaši no pašu ķirurgu puses,bieži skan izteicieni,,sūda medmāsas,labās un sliktās maiņas(bez motivācijas),ņirgāšanās par māsu ārieni utt.-un plus vēl virsmāsu šmaukšanās darba stundu sadalē…

  12. Mediķu atalgojums Latvijā zem katras kritikas, tur nav pat ko daudz diskutēt. Vienkārši cipari no Vācijas: 1. gada rezidents saņem 25 Eur/h reģionālajās slimnīcās (4286 Eur brutto mēnesī). 1. gada ārsts speciālists saņem 33 Eur/h (5656 Eur brutto mēnesī). Uz “rokas” sanāk šim rezidentam 2350 Eur un jaunajam speciālistam 3230 Eur. Klāt nāk dežūras ar 100% stundu atalgojumu. Dežūras nozīmē apmēram 30 Stundas mēnesī klāt un rezidenta brutto alga jau ir izaugusi līdz 5000 Eur mēnesī (aptuveni 2800 Eur uz rokas)
    Kad cipari tiek paziņoti mūsu ministriem, tie uzreiz bļauj “Dzīves dārdzība, dzīves dārdzības, nekas beigās tā pat nepaliek pāri!”. Protams, ka tās ir totālas muļķības. Tas jābļauj, jo par to viņiem algu maksā, tapēc viņi tur ministrijās strādā, lai turpinātos kaut kāda medicīniskā aprūpe valstī. Piedevām ministrijas amaksātie troļļi internetā arī to apliecina, un rodas iespaids, ka tā tas tiešām ir.
    Brutāli cipari no Vācijas: 2-istabu dzīvokļa īre ar visiem komunālajiem 450-550 Eur. Pārtika apmēram 20% dārgāka kā Latvijā, ar kafejnīcu apmeklējumiem visam kopā jāreķinās ar 300-400 Eur uz cilvēku (neko sev neatsakot, pa lielam pērkot sev ko gribi pārtikas veikalā). Plusā sīkie izdevumi. Rezultātā pirmā gada rezidentam paliek kontā pāri aptuveni 1500 Eur, gadā iekrājas 18 000 Eur. Cik daudz pirmā gada rezideni pieēdot pilnu vēderu un dzīvojot vieni paši 2-istabu dzīvoklī iekrāj gadā 18 000 Eur Latvijā?

  13. Nu tad nevajag pret jaunajiem mediķiem, kas iet praksēs tik pretīgi izturēties. Pati tagad eju praksē slimnīcā un personāla attieksme vienkārši pretiga👎🏼 Tā attieksme vien jau nosit vēlmi pēc skolas iet stradāt slimnīcā, nerunājot par atalgojumu.

  14. Avīžu ziņa: valdība no 2017. gada budžeta līdzekļiem piešķīrusi 9 milj. eiro piensaimniecībām iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Govīs ir mūsu nākotne! A nevis ķirurģijā!

  15. Valdība piešķīra 1.2 milj. eiro cūkkopības uzņēmumam, jo cūkas saslima ar mēri un nosprāga. Cūkās arī ir mūsu nākotne, a nevis anesteziologos!

Pievienot komentāru