Ārstēšana, Veselības politika

Medmāsas labāk stāv aiz letes veikalā, nevis strādā “Stradiņos”

Foto - LETA

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valde kopā ar virsārstiem un ķirurģijas klīnikas vadību spriež, kā pārkārtot darbu, kad operāciju zāles medicīnas māsu trūkuma dēļ ir dīkstāvē. Turklāt medicīnas māsas gatavojas oficiāli informēt slimnīcas vadību, ka atteiksies strādāt virsstundas, ja par tām nemaksās atbilstoši likumam.

“Mēģinām racionāli sakārtot procesus, patlaban ir daudz organizatorisku jautājumu. Diemžēl personāla trūkuma dēļ nav iespējams veikt visas plānveida operācijas, bet ar tām slimnīca nopelna un negribas, ka tādējādi mēs palielināsim iespēju pelnīt privātajām ārstniecības iestādēm. Finansiālā situācija būtu krietni labāka, ja universitātes slimnīcas tarifiem tiktu lietots koeficients 1,8, jo šeit tiek ārstēti ļoti smagi slimnieki. Patlaban slimnīcas kopējais budžets ir ap 80 miljoniem eiro, bet ar šādu koeficientu, kas ļautu personālam nopelnīt ieguldītajam darbam atbilstošas algas, būtu papildus nepieciešami 50 miljoni eiro,” pastāstīja Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

PSKUS Piektās ķirurģijas nodaļas virsārsts plānveida ķirurģijā, asociētais profesors Zenons Narbuts informēja, ka 2016. gadā no 1240 pacientiem, kas iestājās nodaļā, 480 slimnieki bija onkoloģiskie pacienti, kuriem nepieciešama plānveida operācija.

“Ja ņem vērā, ka nodaļā no diviem operāciju galdiem viens ir slēgts, operēt iespējams galvenokārt vēža slimniekus, bet pārējiem ir jāgaida rindā vai arī jāmeklē iespēja veikt operāciju kādā citā ārstniecības iestādē. Mūsu nodaļā tiek operētas lielas vēdera trūces, kuras nevar izoperēt nevienā privātajā klīnikā, tiek veikta endokrīnā ķirurģija, krūts labdabīgas saslimšanas, aizkuņģa dziedzera ķirurģija… Vienīgā iespēja, kā nepazaudēt valsts medicīnu, ir cieņpilnas ārstu, māsiņu un apkalpojošā personāla algas,” uzskata virsārsts. Slimnīcas klientu menedžeri laikus paziņojot pacientiem par atliktajām operācijām, lai nav tā, ka viņi atbrauc veltīgi.

Medicīnas māsu deficīts ir ne tikai ķirurģijas klīnikā, bet arī terapeitiskā profila nodaļās. Gastroenteroloģijas nodaļas virsmāsa Tatjana Jirgensone pastāstīja, ka slimnīcas medicīnas māsas gatavo iesniegumu valdei.

16 Komentāri

  1. Nevajag nekādu koeficientu,paskataties algas,ko saņem “vadošie” darbinieki,kas tuvojas 10 000€. Viņi domā,ka neviens to neredz. Ārsti nekautrējoties nodaļās pieņem maksas pacientus,bet māsas? Neviens profesors Stradiņos nesūdzas par zemu algu,jo arī citi ārsti ir reti sastopami darbā darba laikā,lasa lekcijas,pieņem privāti. Alga no darba apjoma nemainās. Cik ir nemediciniskai s personāls kas jāuztur? Cik dienas pacienti vienkārši guļ nodaļā un gaida izmeklējumus,cik pacientus ārste rezidenti,kas nemaz nezin kā viņu ārsts izskatās. Tāds bardaks ir Stradiņos! Kreicberga aizmuka no Dzemdību nama,jo “laba” menedžmenta rezultātā sadumpojas mediķi,tagad tas pats Stradiņos. Ko uzlabija Čakša ,kad bija valdē un saņēma ap 10 000€ lielu algu abās valdēs? Neko. Laiks sākt strādāt,lai visi taisnīgi nopelna. Nevis daži saņem,bet vairums tikai strādā!

  2. Kāpēc jāstrādā ja algu saņem tāpat.Skaitos ka esmu darbā un par to maksā ,piem.2000eiro.,bet tai pat laikā neviens pacients nav pieņemts.

  3. Stradiņu “vadošie” darbinieki un departamenti departamentu galā ir vienkārši leģendas – naudas izšķiešanas un glupuma ziņā! :)) Valdē, ja nemaldos, ir 2 personas, kas nav ārsti un nav pat tuvu stāvējušas medicīnai. Galvenais ārsts ir mūžvecs: nu ko viņš savā godājamā vecumā var izdarīt? Parakstīt priekšā noliktu papīru? Tā ir svarīga :)) prasme. Algas šīm profesionālajām nullēm gan ir lielas… atšķirībā no māsām un sanitāriem.

    Bet pacientus ārstē nepieredzējuši rezidenti, kuri paši ir šausmās par viņiem uzspiesto situāciju. :((

  4. Kāpēc māsiņām maksāt algu? Vajag, lai strādā par velti. Viņas tak ir žēlsirdīgas. Nu, tad lai strādā! Nekādas atlaides! Minimālā alga ir maksimums. Jāsaprot, ka visiem grūti, jāsaspiežas kā pingvīniem. Par braukšanu peļņā uz Norvēģiju būtu jāparedz īpašumu konfiskācija un piespiedu sabiedriskais darbs. Stratēģiskos plānus par Eiropas bnauduvarētu izstrādāt pati ministre.

  5. Somijā arī dažus gadus atpakaļ streikoja māsas, tad smagākos pacientus ar helikopteriem transportēja uz Zviedrojas klīnikām(māsas panāca algas pielikumu). Uz kurieni streika gadījumā varētu pacientus no LV transportēt?

  6. Ja medmāsai tas ir darbs,kas tik tiešām iet pie sirds un interesē,tad viņa neies strādāt veikalā,bet,ja darbs nepatīk- lai strādā veikalā,tāpat slimnīcā no tāda cilvēka nav nekādas atdeves.

    1. Tiešām? Es desmit gadus nostrādāju reanimācijā, bet tad, kad dzīvokļa parāds sasniedza gandrīz četrciparu skaitu, nomainīju profesiju.Jo tad , kad tev ir jānomaksā komunālie, bērnu daŗzi, aukles, jo 24 h bērnu dārzs nestrādā, …tad neviens žēlsirdību neizrāda!! Tu vari darīt sirds darbu, ja tev ir bagāti vecāki, turīgs vīrs, ja tev nav pašai jādomā kā par visu samaksāt…. Turu īkšķi par visām māsiņām, lai viņām izdodas.

  7. Te nu ir iznākums: valsts pieņem likumus atbilstoši savām interesēm (Darba likums neskaitās) … ko sēsi, to pļausi … ilgtermiņā šādi likumi nedarbojas. Vēl vajadzētu no valsts medicīnas iestādēm izlikt privātās medicīnas iestādes, ieskaitot arī aptiekas, kurām jābūt valsts uzraudzībā.

  8. Tik tiešām, darbs veikalā varētu būt pieņemamāks nekā stradiņos, un stāsts jau nav tikai par algu vai atbildību vien, bet lielā mērā par stradiņu vadošo personu nicinošo, pazemojošo attieksmi. Lai kā māsa mīlētu savu darbu, stradiņu psiholoģiskais klimats šo mīlestību var “veiksmīgi” iznīcināt.

  9. Nu, Stradu ārstiem jau vienmēr ir licies, ka viņi ir vismaz 1.8 reizes labāki par tiem, kas strādā reģionos, taču ne viņiem diplomi 1,8 reizes lielāki ne burti tajos citā krāsā. Sliņķi un ne-tik-gudri “speciālisti” ir gan Strados gan perifērijā; un abās vietās ir arī īsti entuziasti un sava darba pratēji. Stradi vienmēr ir atradušies priviliģētā stāvoklī; viņu slimnīcai noraksta miljonu parādus; tāds, kas piedzimis ar sudraba karotīti mutē nespēj saprast to, kuram viss maksā tik, cik maksā. Lielība naudu nemaksā – atcerieties, kā paši brēcāt, ka varat pacelt primāro akūto palīdzību un cik žēlīgs bija skats, kad viņu tiešām arī sākāt saņemt. Koeficients 1,2 jums varētu būt par studentu un māsu skolas audzēkņu apmācību, bet tas arī viss. Taču – nedrīkst piekrist “pakāpeniskam” tā saucamā pagarinātā normālā samazinājumam. Ne Liepājas metalurgam ne kādai no bankām nebija “pakāpenisku” risinājumu; nauda bija jāatrod uzreiz un visa. “Pakāpeniskie” risinājumi ir kaula pasviešana sunim, nevis pilna bļoda; valstij jāizdara politiska izvēle – vajag viņai medicīnu vai nevajag.

Pievienot komentāru