Ārstēšana, Sāpes

Tirpoņa, reiboņi, sāpes mugurkaula kakla daļā – vainīga spondiloze? Kā glābties

Foto - Shutterstock

Osteohondroze jeb spondiloze ir slimība, kura saistīta ar novecošanas procesu un kuras laikā mugurkaulā, tā skriemeļos un starpskriemeļu diskos rodas deģeneratīvas izmaiņas. Iznākumā samazinās sprauga starp skriemeļiem un bojājuma vietās mēdz veidoties kaulu izaugumi – spondilofīti jeb tā sauktie radziņi, kas nospiež un kairina no mugurkaula izejošos nervus, radot sāpes un citas nepatīkamas sajūtas. Spondiloze nav jaunu cilvēku slimība, lielākoties tās izpausmes parādās ap 50 gadu vecumu.

 

Sāpes nedrīkst ielaist

“Ja muguras sāpes ir akūtas, efektīvākā pirmās palīdzības metode ir miers un atpūta. Nākamais solis – lietot pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Ja divu nedēļu laikā sāpes nepāriet vai nemazinās, vajag doties pie traumatologa ortopēda vai neiroķirurga. Nodarbojoties ar pašārstēšanos, slimība tiks ielaista, kļūs hroniska un grūtāk diagnosticējama,” iesaka “Dr. Puriņa privātklīnikas” vadītājs neiroķirurgs Juris Puriņš, piebilstot, ka spondiloze nav slimība, kuru var apturēt. Tā progresēs, radot arvien lielākus nervu un citu mugurkaula struktūru bojājumus, sagādājot pacientam vairāk sāpju un neērtību.

Mugurkaula kakla daļas spondiloze var izraisīt galvassāpes, dīvainas sajūtas – tirpoņu, duršanu, velkošu sajūtu pakausī, reiboņus, jo tiek nospiestas, traumētas saknītes nerviem, kas stiepjas uz galvas smadzenēm. Sāpes var izstarot arī uz pleciem, rokām, pirkstiem.

Mugurkaula jostas daļas spondilozes gadījumā jūtamas sāpes vidukļa apvidū, kas pastiprinās, ilgstoši sēžot vai strādājot ar saliektu muguru. Tās var izstarot uz kāju priekšējo, aizmugurējo vai sānu virsmu. Bieži vien tām pievienojas dedzināšana, salšana un citas neizskaidrojamas un traucējošas sajūtas.

“Spondilozi nevar nepamanīt, jo tā par sevi liek manīt gan miera stāvoklī, gan slodzes laikā. Traumētie nervi liek pacientam justies slikti, padara viņu nervozu. Sāpes moka gan naktī, gan dienā, ievērojami samazinot dzīves kvalitāti. Reizēm pacients nemaz skaidri nevar pateikt, kurā vietā viņam sāp, jo visa nervu sistēma ir trauksmes stāvoklī, tādēļ var pievienoties arī tādi simptomi kā nemiers, bezmiegs un atmiņas traucējumi,” stāsta neiroķirurgs.

Ja sāp ilgāk par divām nedēļām, J. Puriņš iesaka doties pie ģimenes ārsta vai speciālista – un veikt izmeklējumus.

“Ja sāpes parādījušās pirmo reizi, pilnīgi pietiks ar datortomogrāfijas izmeklējumu un asinsanalīzēm, vajadzības gadījumā veicot nervu darbības izmeklēšanu – elektromiogrāfiju,” par diagnostiku saka neiroķirurgs. Reizēm nepieciešama arī magnētiskās rezonanses vai ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.

8 Komentāri

  1. Lai nemaksātu ārstiem par ķirurģiju – aizejiet pie fizioterapēta, iemācieies vingrinājumus un cītīgi pildiet! Garantēju 3 – 6 mēneši cītīga vingrošana un aizmirsīsiet par muguras sāpēm. Tik tas kam slinkums un daudz naudas dodas uz operāciju! Peronīgā pieredze – parbaudīts uz 100%, neesi slinks un viss notiek!

  2. Kustības tikai pastiprina sāpes.Nespēju iedomaties kā ar vingrošanam vai masāžam var likvidēt sāpju avotus-izaugumus.Nespēju arī saprast kā varētu strādāt ar šādām sāpēm.Pastāv taču kādi sāpju robežu un ilguma kritēriji.Manā gadījumā ārsti atsakas palīdzēt un jau 10gadi ir pagājuši vienās sāpēs un bezcerībā.Ārsti vienīgi vairs neveic veselības pārbaudes,nesūta uz atkārtotu invaliditātes pagarināšanas komisiju,līdz ar to pēc 10 gadu neārstētas slimošanas esmu,pēc ārstu domām,kļuvis vesels un valstī ir par vienu invalīdu mazāk.

    1. Nu tur jau tā lieta,ka ir jāiet pie speciālista – fizioterapeits un vingrošana ir tas, kas var palīdzēt, ne jau invaliditātes pagarināšana liks justies vesalam, bet katrā ziņā, lai veicas un izdodas izveseļoties, pati esmu ar muguru slimojusi, (~9.gadi)un zinu, tikai pārkāpjot slinkuma slieksnim un sākot par sevi rūpēties un lutinot savu ķermeni pa īstam, kaut kas var mainīties uz labo pusi

  3. Silti iesaku doties pie kiropraktiķa. Ja pirms viņa vizītes piecelties un apsēsties, kā arī ilgstoši staigāt sagādāja lielas sāpes , tad tagad to visu varu darīt bez problēmām. Šāds medicīnas novirziens ir ļoti populārs ārzemēs.

  4. Sadzīvoju ar šo slimību jau apmēram 15 gadus un varu teikt,ka tagad jūtos labāk ,nekā tad,kad man diagnosticēja spondilozi.Loti palīdz fizioterapeits un vingrošana un kustības vispār .

Pievienot komentāru