Ēšana, Uzturs

Ja ir alerģija pret putekļu ērcīti, neēd garneles. Alerģiju krustu šķērsu ceļi

Foto - Shutterstock

Dažam izsitumi parādās, valkājot vilnas apģērbu, citam pēc veļas pulvera lietošanas, bet vēl kādam pēc pusdienām, jo apēstais izraisījis alerģiju. Kāpēc pārtika mēdz provocēt nepatīkamu reakciju ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem?

Pieņēmumiem, ka alerģisku reakciju veicina tikai produktiem pievienotie konservanti, emulgatori un citas ķīmiskās vielas, pagaidām nav pārliecinošu pierādījumu. Lielākoties alergēni ir dabiskas izcelsmes, atzīst alergologs Māris Bukovskis.

Ja simt cilvēkiem vaicātu, vai uzturs viņiem mēdz izraisīt diskomfortu, piemēram, sliktu dūšu, vēdera pūšanos, sāpes un tā izejas traucējumus, daudzi atbildētu piekrītoši. Vienam pie vainas būs paaugstināts kuņģa skābes daudzums, citam trūks fermenta, kas sašķeļ piena olbaltumu, bet dažam būs pārtikas alerģija, kuru nereti mēdz jaukt ar zarnu izraisītiem gremošanas traucējumiem.

Pēdējā pusgadsimta laikā alerģisku izpausmju skaits ir palielinājies, jo modernā cilvēka imūnsistēma tiek nodarbināta daudz mazāk nekā agrāk, tādēļ atrod ienaidnieku, kur to nevajag meklēt. Bērni daudz retāk saskaras ar mājdzīvniekiem, parazītiem un baktērijām. Daudzi mazuļi tiek baroti ar mākslīgajiem maisījumiem, taču vienīgi mātes piens spēj nodrošināt normālu zarnu mikrofloru. Tomēr pati galvenā loma alerģijas attīstībā ir iedzimtībai.

KAD UZTURS RADA PROBLĒMAS

✔ Pārtikas alerģija

Lielākoties tā ir aktuāla dzīves pirmajos gados. Alergēnu topa pirmajā vietā ir olas baltums, bet otrajā – piens. Saasināta reakcija pret pienu, kviešiem, soju un vairāk vai mazāk arī pret olas baltumu līdz skolas vecumam parasti pāriet, taču tās vietā nereti veidojas alerģija pret putekļiem, ziedputekšņiem, mājdzīvniekiem, pelējuma sēnītēm. Tiem, kam ir vai bijusi alerģija pret olas baltumu, pastāv sešreiz augstāks risks saslimt ar astmu nekā pārējiem.

Pieaugušo vidū no pārtikas alerģijas cieš vidēji līdz četriem procentiem cilvēku.

Viņi visbiežāk nepanes riekstus, īpaši zemesriekstus, kā arī zivis, garneles, dažādus vēžveidīgus radījumus un citus jūras produktus. Pēc šo gardumu baudīšanas drīz vien seko pārliecinoša reakcija – ādas nieze un sārti izsitumi, alerģiska tūska un iesnas, astmas lēkme.

Var iestāties pat anafilaktiskais šoks, kas izpaužas ar asinsspiediena pazemināšanos, samaņas zudumu vai sirdsdarbības apstāšanos.

Zivīs galvenais alergēns ir muskuļu olbaltums parvalbumīns, kas nodrošina muskuļu spēju sarauties. Izvairīties no tām ēdienkartē nav grūti, taču rieksti, it īpaši zemesrieksti, var būt noslēpti cepumos, kūkās vai citos ēdienos. Ja tie izraisa alerģiju, rūpīgi jālasa norādes uz iepakojuma. Jārēķinās – lai rastos izteikta nepatīkama reakcija, pietiek vien ar dažiem mikrogramiem produkta.

Diemžēl pieaugušajiem pārtikas alerģija parasti saglabājas līdz pat mūža beigām.

Kā rīkoties? Ja pēc kāda produkta ēšanas radusies ādas nieze, apsārtums, izsitumi, veic ādas provi vai nosaka specifisko alerģisko imūnglobulīnu konkrētiem alergēniem. Kad noskaidrots problēmas izraisītājs, jāsāk ievērot diētu.

Tiem, kam ir alerģija pret zemesriekstiem un zivīm, vienīgā ātrā palīdzība nelāgajā situācijā ir adrenalīna injekcija.

Pievienot komentāru