Ārstēšana, Veselības politika

Veselības aprūpe – neizārstējamais valdības sāpju bērns

Foto - Sintija Zandersone/LETA

“Veselības aprūpe un tās finansējums ir bijis daudzu valdību sāpju bērns, šī valdība nav izņēmums,” tā savā uzrunā Saeimai pagājušā gada 31. oktobrī teica Ministru prezidents Māris Kučinskis.

“2017. gads būs pirmais, kurā mēs iziesim no krīzes radītajām sekām veselības nozarē. Šobrīd valdībai ir politiskā griba turpināt reformas veselības nozarē,” turpināja valdības vadītājs. Trīs nedēļas pirms tam – 2016. gada 11. oktobrī – valdība bija konceptuāli atbalstījusi Veselības ministrijas (VM) virzīto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu, kas paredz naudu medicīnai nodrošināt ar valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta (netika gan izslēgta iespēja, ka reformas īstenošanai var tikt izmantoti arī citi finanšu avoti). “Latvijas Avīzē” toreiz rakstīju, ka pats sarežģītākais jautājums – no kurienes radīsies papildu finansējums – jāatrisina līdz 2017. gada 1. aprīlim.

Bet ir pagājis pusgads, un redzams, ka šī valdība ar savu sāpju bērnu jo-
projām galā netiek. Kaut M. Kučinskis pēc minētās 11. oktobra sēdes žurnālistiem solīja, ka “reformai ir skaidrs īstenošanas grafiks 2017. gadā, kas tiks ievērots”, tomēr 1. aprīlis jau garām, pa vidu ir bijuši neskaitāmi solījumi, pieļāvumi, ieteikumi, prātojumi, taču skaidras atbildes uz lielo jautājumu, kur ņemt naudu, nav.

Pagājšnedēļ sabiedrībai tika pasviesta kārtējā jaunā ideja, ko paši politiķi gan arī atzīst par “zaļu” un kas daļā sabiedrības jau raisīja neizpratni. Proti, tiek apspriesta doma, ka varētu ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, kurā ikvienam strādājošajam mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro.

Nolikts arī kārtējais datums – premjera izveidotajai darba grupai līdz 31. maijam jāsameklē finansējuma avots.

 

Labāk dažādas polises

Par obligāto veselības apdrošināšanu un darba versiju, ka ikvienam strādājošajam mēnesī par polisi būtu jāmaksā 20 eiro, ir gandarīts Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs, jo tas esot labs sākums veselības nozares ilgtermiņa finansējuma nodrošināšanai un finansējuma izlietošanas pārraudzības sakārtošanai. Turklāt iecerētajam veselības aprūpes finansēšanas modelim nebūšot negatīvas ietekmes uz valsts nodokļu sistēmu, kā arī tā veicināšot iedzīvotāju vēlmi vairāk domāt par savu veselību. Ar LB preses sekretāra starpniecību noskaidroju, ka I. Rimšēvičs ir par vienādu maksājumu – 20 eiro – no visu strādājošo naudas maka.

M. Kučinskis gan vienādotam maksājumam nepiekrīt, viņaprāt, maksājumu varētu diferencēt atkarībā no ienākumu līmeņa. Tā uzskata arī Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks, kurš arī iekļauts pieminētajā darba grupā un kurš sacīja, ka polises varētu būt vairākās krāsās atkarībā no polises cenas lieluma. Viņš uzskata, ka veselības aprūpes maksājumu varētu iekasēt kopā ar sociālo nodokli, tad atdalīt un novirzīt Nacionālajam veselības dienestam, kas šo naudu apsaimniekotu. Katrs strādājošais, kas to maksātu, tiktu apdrošināts plānveida veselības pakalpojumu saņemšanai. Ražuks vadīja darba grupu, kura izvērtēja iepriekšējās veselības ministres Ingrīdas Circenes piedāvāto obligāto valsts veselības apdrošināšanas modeli un tajā bija fiksētas 19 iedzīvotāju grupas, kuras apdrošinātu valsts. “Šīm grupām ir jāpaliek arī jaunajā variantā,” uzskata Ražuks.

Taču vē ir arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un veselības ministre Anda Čakša, kuru nostāja nesakrīt ar Kučin-
ska un Rimšēviča viedokli. Finanšu ministres padomnieks Arno Pjatkins informēja, ka D. Reizniece-Ozola ir par noteiktas sociālā nodokļa daļas iezīmēšanu un novirzīšanu veselības aprūpei, ka daļa no sociālajām iemaksām ir iespēja, ko ministre atka piedāvāšot apspriest.

17 Komentāri

  1. Maksāt par šobrīd pastāvošo bardaku? Vai VM sākumā nebija sistēma jāsakārto un tad nauda? Reformu plāns nekādas problēmas nerisina. Vai Čakša savā amatā gadu ir saņēmusi algu un viss?

  2. Ministriem neinteresē sakārtot šo nozari, jo paši ārstējas maksas veselības centros, arī ārzemēs. No tiem cilvēkiem, kam nav šīs iespējas finansu dēļ, viņi ir pārāk tālu….

  3. ,,Veselības aprūpei 2018. gadā papildus nepieciešami 200 miljoni eiro.

    No tiem 113 miljoni eiro, kā norādīts veselības aprūpes reformas pamatnostādnēs, nepieciešami mediķu darba samaksas pieaugumam.’-

    KĀPĒC MAN NO SAVIEM NABAGA GRAŠIEM JĀAPMAKSĀ MEDIĶU ALGAS??????????????????? KĀPĒC? VARBŪT GADA GRIEZUMĀ ES NEMAZ NEAPMEKLĒŠU ĀRSTU (tā jau ir bijis) un mani 240 eiro(kas pie manas algas ir liela summa)AIZIES VIENKĀRŠI KĀDAM KABATĀ!!!!!!!!!!
    Nav izturama šī debīlā valsts! Te dzīvu kapā dzen!

    1. Ļoti pareizi. Tu tikko nobalsoji par maksas medicīnu. Par to, ka veselība ir tāds pats produkts kā notāra izziņa, 2 litru alus pudele, plastmasas Lego klucītis.
      Lai ārsti paši nosaka savu cenu, par cik viņi novērtē sevi. Slimnieks lai izvēlas pie kur iet – tas kurš par velti vai tas kurš prasa 100 Eiro.

  4. Nekļūsim smieklīgi! Arī ataunotajā Latvijā šis “sāpju bērns” ir jāārstē,tieši tāpat kā pirmskara Latvijā! Tāpat,kā Igaunijā,Lietuvā,Grieķij;ā,Barbadosā,Indijā,Malaizijā un Zimbabvē,iekasējot mēnesī no katra strādājošā ienākumiem nevis 20 eiro,bet gan 2% par visu ģimenes locekļu (ieskaitot bērnus) apdrošināšanas pakalpojumu standartpaketi! Jo citādi,mēs atkāpjamies ne tikai no Nacionālās apvienības programmā ierakstītā progresīvā ienākuma nodokļa,bet pat no visu trīs koalīcijas partiju tik bieži skandinātā progresīvitātes principa,kā tāda! Kas Latvijas bankas prezidentam ir tikai sīknauda,tas bankas apkopējai ir iztika vairākām dienām!
    Starp citu (jeb cita starpā,ja jums tā labāk tīk)nekur pasaulē no pašu apdrošināto maksājumiem vien,slimokases uzturētas netiek.Vairāk vajag lasīt,politiķu dāmas un kungi!

  5. Un nekas nav jānovirza ne Veselības ministrijai,ne Veselības ministrijas tiešās pakļautības iestādei-Nacionālajam veselības dienestam,kā uzskata Ražuka kungs! Tikai to vien Čakšai vajag! Visai medicīnas naudai ir jābūt neatkarīgu slimokasu rīcībā,kā visās citās valstīs.Ja vien negribam atkal piedzīvot veselības apdrošināšanas līdzekļu izsaimniekošanu,kā 90.gados,kad bankrotējušās slimokases palika parādā slimnīcām daudzus miljonus!
    “….Arstniecības nauda nedrīkst atrasties ministrijas parzina.Tur jau tā nelaime,ka no tā naudas maisa neviens negrib atteikties.Lietuvā un Igaunijā tas jau sen ir nokārtots,bet pie mums nav,jo vienmēr kāds grib pirkt dārgus medicīniskos aparātus,celt nevajadzīgas būves utt.Pirmskara Latvij;a visa nauda bija slimokasu rokās,tad nebija ne rindu,ne kukuļu ārstiem.” Skat.”Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”.Intervija ar Arni Vīksnu,Latvijas Avīze,18.09.2013.
    Līgumus ar ārstiem slēdza un slimības naudu izmaksāja slimokases,kuru vadību ievēlēja paši slimokasu dalībnieki.

  6. Pajautājiet ministrei,kāpēc veselības apdrošināšanas polises ir ministrijas ierēdņiem un slimnīcu valžu locekļiem,bet nav ārstiem,vecmātēm un medmāsām?

  7. Pret vienādu veselības apdrošināšanas maksājumu (tāpat kā pret vienādu IIN samazinājumu)neiebilst neviens Latvijas miljonārs!

  8. Radīsim papildu finansējumu: Atjaunosim Latvijā progresīvo ienākuma nodokli pēc maksātspējas principa un palielināsim kapitāla pieauguma (peļņas)nodokli līdz 23%!

  9. Vienīgie,kam nemaz nerūp iedzīvotāju veselības obligātā apdrošināšana-Nacionālā apvienība! Klusē,kā ūdeni mutē ieņēmuši!

  10. Šodien TV 900 sekundēs paklausījos interviju ar mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandieri ģenerālmajoru Leonīdu Kalniņu un sapratu, ka šis vīrs ir cienīgs pārstāvēt gan Latvijas armiju, gan Latvijas valsti. Tik pozitīvu, sakarīgu, perfektu, patriotisku un inteliģentu cilvēku mūsu amatpersonu rindās vēl nav izdevies sastapt. Patiešām etalons Latvijas vīriešiem un … sieviešu sapnis.

  11. Deviņdesmitajos gados “Tas bija tikai nosaukums,jo no klasiskajām slimokases funkcijām tika izpildīta tikai neliela daļa. Slimokasei jābūt tikai divām pusēm-ārsta un pacienta pusei,nevis trim-pa vidu arī administratoriem. Pirmskara Latvijā,lemjot par veselības aprūpes jautājumiem,ārstiem bija sava profesionālā savienība,kas viņus pārstāvēja,slimokasēm-sava savienība,no katras pa trim pārstāvjiem,un bija viens pārstāvis no Veselības departamenta,bet viņam nebija balsstiesību. Tātad pārstāvniecībā faktiski bija tikai divas puses-ārsta un pacienta.Pacients vienmēr bija noteicošais. Tagad pacienti savas tiesības var īstenot tikai politiskā ceļā caur partijām. Pasakiet man vienu partiju,kura aizstāvētu pacientus? Tas būtu jādara sociāldemokrātiem,bet Latvijā tādu nav.Varbūt”Saskaņas centru tas interesēs? Uz to pusi velk. Bet viņi vēl nav atjēgušies,ka ar to varētu iegūt ārkārtīgi daudz.”
    Skat.”Kaut kājas basas,tomēr bija slimokases”.Intervija ar medicīnas vēsturnieku,profesoru Arni Vīksnu,LA,18.septembris 2013.

  12. Lai finansētu veselības aprūpi,nevis uzturētu kā sanatorijā simtiem priviliģētu ierēdņu,milzīgā veselības ministrija ar astoņiem dublējošiem departamentiem un valsts aģentūrām ir atkal jāsamazina līdz pirmskara Latvijas vienam-Veselības departamentam ar septiņpadsmit darbiniekiem,Labklājības ministrijas sastāvā.
    Sekosim Igaunijas,Krievijas,Somijas,Zviedrijas,Norvēģijas,Islandes,Nīderlandes,Polijas,Ungārijas,Horvātijas,Grieķijas,Gruzijas piemēram!

Pievienot komentāru